Eiropas Komisija no 7. maija ievieš jaunu ārkārtas pasākumu kopumu, lai atbalstītu lauksaimniecības un pārtikas nozari, ko koronavīrusa krīze skar vissmagāk.
Ārkārtas pasākumi ietver privātās uzglabāšanas atbalstu piena un gaļas nozarē, pagaidu atļauju tirgus dalībniekiem smagi skartajās nozarēs veikt pašorganizētus tirgus pasākumus un elastību tirgus atbalsta programmu īstenošanā. Papildu šiem tirgus pasākumiem Komisija ierosināja ļaut, lai lauku attīstībai paredzētos līdzekļus dalībvalstis izmanto lauksaimnieku un mazo lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu kompensācijām līdz attiecīgi 5000 un 50 000 eiro.
Ārkārtas tirgus pasākumi tika ierosināti 22. aprīlī un ES Oficiālajā vēstnesī publicēti 4. maijā. Ko tie paredz?
1. Atbalsts privātai uzglabāšanai. Komisija piešķirs privātās uzglabāšanas atbalstu par piena produktiem (vājpiena pulveri, sviestu, sieru) un gaļas (liellopu, aitas un kazas) produktiem. Pateicoties šim pasākumam, šos produktus varēs vismaz uz diviem trim mēnešiem, bet ne ilgāk kā uz pieciem līdz sešiem mēnešiem izņemt no tirgus. Pieteikumus dalībai shēmā pieņems no 2020. gada 7. maija. Pasākuma mērķis ir stabilizēt tirgu, uz laiku samazinot tirgus piedāvājumu.
2. Elastība tirgus atbalsta programmās. Vīna, augļu un dārzeņu, galda olīvu un olīveļļas, biškopības tirgus atbalsta programmas un ES skolu apgādes programmu (kas ietver pienu, augļus un dārzeņus) Komisija ļaus īstenot elastīgi. Tā iecerēts katrā no šīm nozarēm ierobežot tirgus piedāvājumu, līdz ar ko šajos tirgos atjaunotos līdzsvars. Turklāt tādējādi finansēšanas prioritātes varēs pārorientēt uz krīzes vadības pasākumiem.
3. Pagaidu atkāpšanās no ES konkurences noteikumiem. Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas regulas (TKO) 222. pants ļauj Komisijai noteikt, ka ievērojamas tirgu nelīdzsvarotības situācijās uz laiku var atkāpties no atsevišķu ES konkurences noteikumu ievērošanas. Komisija šādas atkāpes ir noteikusi piena, ziedu un kartupeļu nozarē. Proti, tirgus dalībnieki ne ilgāk kā 6 mēnešus varēs paši organizēt un īstenot tirgus pasākumus savā līmenī, lai stabilizētu nozari un saglabātu iekšējā tirgus darbību. Piemēram, piena un piena produktu nozare drīkstēs kolektīvi plānot piena ražošanu un ziedu un kartupeļu nozare drīkstēs izņemt produktus no tirgus. Uzglabāšana būs atļauta arī privātiem tirgus dalībniekiem. Lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi, cieši tiks uzraudzītas patēriņa cenu izmaiņas un jebkāda eventuāla iekšējā tirgus sadale.
Papildu tam Komisija ierosina, ka tās dalībvalstis, kurām vēl būs atlikuši lauku attīstības līdzekļi, šo naudu varēs izlietot, lai 2020. gadā atbalstītu lauksaimniekus un mazos lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumus. Šis būs atspaids tiem, kurus krīze skar vissmagāk. Dalībvalstu piedāvātais atbalsts nedrīkst pārsniegt 5000 eiro vienam lauksaimniekam un 50 000 eiro vienam mazajam uzņēmumam. Šādu atbalstu varēs piešķirt papildu iepriekš noteiktajam lauksaimniecības nozares de minimis atbalstam un paaugstinātajiem valsts atbalsta griestiem. Šis priekšlikums vēl jāiesniedz Padomei un Parlamentam apstiprināšanai.
Šie pasākumi seko plašai pasākumu paketei, ko Komisija pieņēma agrāk, atļaujot lauksaimniecības un pārtikas nozarei piešķirt lielākas valsts atbalsta summas, nosakot lielākus avansa maksājumus un pagarinot termiņus, kādos var iesniegt maksājumu pieprasījumus. Pateicoties lielākai elastībai kopējās lauksaimniecības politikas noteikumu īstenošanā, iecerēts mazināt lauksaimnieku un valstu pārvaldes iestāžu administratīvo slogu.
Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru