EK sola atbalstu sausuma skartajām lauku saimniecībām

Ātrāka tiešo un lauku attīstības maksājumu izmaksa, atkāpes zaļināšanas prasību izpildē un “zaļā gaisma” ES valstīm lemt par kompensācijām lauksaimniekiem, – šādi Eiropas Komisija nolēmusi atbalstī Eiropas lauksaimniekus, kuri šovasar cīnās ar katastrofālā sausuma izraisītajām sekām.

Pašreizējais un ilgstošais sausums vairākās ES dalībvalstīs būtiski ietekmē laukaugu, kā arī dzīvnieku barības ražošanu, un tas varētu ietekmēt arī dzīvnieku labturību. Turklāt dzīvnieku barības apjoma samazināšanās īpaši ietekmē lopkopju ienākumus, jo, ja šogad vēlāk būs vērojams lopbarības deficīts, pieaugs lopkopju izmaksas.

Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans EK augusta sākumā publiskotajā ziņojumā min: “Esmu ļoti norūpējies par šīm ieilgušajām klimatiskajām norisēm. Esmu sazinājies ar vairākiem ministriem no sausuma skartajām valstīm, lai apspriestu situāciju un saņemtu šīs situācijas ietekmes jaunāko novērtējumu. Komisija, kā vienmēr, ir gatava atbalstīt sausuma skartos lauksaimniekus, izmantojot virkni instrumentu, piemēram, lielākus avansa maksājumus, atkāpes no zaļās saimniekošanas prasībām un valsts atbalstu. Kopējā lauksaimniecības politika jau sniedz drošības tīklu lauksaimniekiem, kuriem ir jārēķinās ar neparedzamiem notikumiem. Mudinu visas dalībvalstis apsvērt visas iespējamās darbības un pasākumus, kas paredzēti mūsu tiesību aktos.”

Papildus atbalstam, kas paredzēts spēkā esošajos Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiesību aktos, ir pieņemti divi īpaši lēmumi, kas lauksaimniekiem varētu palīdzēt risināt sausuma izraisītās problēmas:

  • lielāki avansa maksājumi: jau 2018. gada oktobra vidū lauksaimnieki varēs saņemt līdz pat 70% no saviem tiešajiem maksājumiem un 85% no maksājumiem lauku attīstības jomā, – viņiem uz naudas plūsmu nebūs jāgaida līdz decembrim;
  • atkāpes no konkrētām zaļās saimniekošanas prasībām, proti, no kultūraugu dažādošanas un ekoloģiski nozīmīgu platību noteikumiem attiecībā uz papuvē esošu zemi, – šādu zemi varēs izmantot lopbarības ražošanai.

Tiek apsvērts pieņemt vēl citas atkāpes no zaļās saimniekošanas, lai lauksaimniekiem būtu lielāka elastība lopbarības ražošanā. Šie pasākumi jo īpaši nāks par labu lopkopjiem.

Saskaņā ar spēkā esošajiem lauksaimniecības valsts atbalsta noteikumiem par sausuma izraisītiem zaudējumiem atbalstu var piešķirt līdz 80% apmērā (vai līdz 90% apmērā apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi), ievērojot konkrētus īpašus nosacījumus. Lopbarības iegādes gadījumā var pretendēt uz atbalstu vai nu par materiālu kaitējumu, vai par ienākumu zaudējumu.

Kompensāciju par kaitējumu var piešķirt arī bez nepieciešamības ziņot par to Komisijai (tā sauktais de minimis atbalsts). Dalībvalstis trīs gadu laikā var piešķirt atbalstu līdz 15 000 eiro apmērā vienam lauksaimniekam.

Attiecībā uz lauku attīstību spēkā esošajos KLP tiesību aktos ir paredzētas vairākas iespējas:

  • Ja dalībvalsts atzīst sausumu par dabas katastrofu, sausuma skartā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošanai tā var sniegt atbalstu līdz 100% apmērā. Šos līdzekļus var izmantot tādiem ieguldījumiem kā, piemēram, ganību atkārtota apsēšana. Šo pasākumu var piemērot ar atpakaļejošu spēku;
  • Lauksaimnieki var informēt savas valsts iestādes par ārkārtas apstākļiem, un dalībvalsts tos var atbrīvot no dažādās shēmās paredzētajām saistībām. Piemēram, lauksaimniekiem varētu atļaut izmantot buferjoslas lopbarības ieguvei;
  • Dalībvalstis var atbalstīt lauksaimniekus, izmantojot riska pārvaldības instrumentus. Piemēram, tās var finansiāli piedalīties kopfondos, kas izmaksā finansiālu kompensāciju lauksaimniekiem. Finansiālu kompensāciju saņems arī lauksaimnieki, kuri zaudējuši vairāk par 30% no saviem vidējiem gada ienākumiem.

Dalībvalstīm ir iespēja vienreiz gadā grozīt savu lauku attīstības programmu, lai tajā iekļautu vienu no iepriekš minētajiem pasākumiem.

Papildus šiem pasākumiem un nepārtrauktai sausuma un tā ietekmes monitorēšnai ar Eiropas satelītiem Komisija sazinās ar visām dalībvalstīm, lai saņemtu atjauninātu informāciju par pavasara un vasaras sausuma ietekmi uz lauksaimniekiem. Informācija, kas pieprasīta līdz 31. augustam, tiks izmantota, lai novērtētu Komisijas reakcijas atbilstību un piemērotību, kā arī būs pamatā lēmumiem par jau pieņemto pasākumu izmaiņām vai par jebkādiem papildu pasākumiem, kas varētu tikt piemēroti.

Atgādināsim, ka jau 26. jūnijā Latvijā Krīzes vadības padome nolēma, ka saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.

Pēc Eiropas Komisijas un LLKC ES lietu biroja materiāliem informāciju sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja

COPA/COGECA kategorija: 

Pievienot komentāru

Plain text

  • HTML tagi nav atļauti.
  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.