Latvija 2021.–2027. gada plānošanas periodā ES Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā saņems 3,347 miljardus eiro, tostarp 2,41 miljardu eiro tiešmaksājumos un 851 miljonu eiro lauku attīstībā. Tas izriet no jūlijā notikušās Eiropadomes vienošanās par ES budžetu nākamajiem septiņiem gadiem.
Tāpat Latvija saņems 86 miljonus eiro no Eiropas Ekonomikas atveseļošanas fonda (EEAF). Tādējādi Latvijas kopējais Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums 2021.–2027. periodā salīdzinājumā ar esošo periodu pieaugs par 661 miljonu eiro jeb 24,6%.
Latvija 2021.–2027. gadā tiešmaksājumos saņems par 693 miljoniem eiro vairāk nekā esošajā plānošanas periodā – kopējais tiešmaksājumu apmērs Latvijai pieaugs par 40%. Eiropadomes lēmums nozīmē Latvijas tiešmaksājumu apmēram papildu vēl 139 miljonus eiro salīdzinājumā ar sākotnējo EK priekšlikumu. Tādējādi no 2022. gada Latvijas lauksaimnieki tiešmaksājumos varēs saņemt teorētiski 200 eiro par hektāru, kas līdz 2027. gadam pieaugs līdz 215 eiro par hektāru jeb 82% no ES vidējā līmeņa. Tādu pašu tiešmaksājumu apmēru par hektāru saņems arī Lietuva, Igaunija, Portugāle un Rumānija.
Līdz ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020. gadam. Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem apmēram 2,5 miljardus eiro.
Zemkopības ministrija (ZM) nav apmierināta ar Eiropadomes lēmumiem par ES daudzgadu budžetā Latvijas lauksaimniekiem paredzēto finansējumu. Pat ar nelielo finansējuma palielinājumu Latvijas lauksaimnieki salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu zemniekiem joprojām paliks ar krietni zemāku ES atbalstu. Turklāt sarunu gaitā Latvijai ir izdevies tikai nedaudz samazināt EK sākotnēji piedāvāto lauku attīstības finansējuma samazinājumu, proti, iepriekš plānotā samazinājuma 15,3% apmērā vietā samazinājums būs 12%, kas nozīmē par 118 miljoniem eiro mazāku finansējumu salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu.
Latvija joprojām no ES kopējā budžeta saņems vairāk nekā iemaksājam – par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.
Pēc ZM un Ag-Press materiāliem informāciju sagatavoja Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru