Pasākumi, kas no 2014. līdz 2020. gadam veikti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), snieguši ekonomisku, vides, sociālu un politisku labumu visā ES, tomēr atsevišķās jomās, jo īpaši dabas resursu ilgtspējīgas pārvaldības jomā, KLP potenciāls netika pilnībā izmantots.
Šāds ir Eiropas Komisijas (EK) vērtējums par KLP izpildi 2014.–2020. gadā, kas publiskots aizvadītā gada nogalē.
Saimniecību ienākumi. EK ziņo, ka tiešo ienākumu atbalstu ES–28 (ieskaitot Apvienoto Karalisti) saņēma vairāk nekā 6 miljoni saņēmēju, kas ļāva lauksaimniekiem labāk tikt galā ar cenu svārstībām. Tiešais ienākumu atbalsts veido aptuveni 25% no ES faktoru ienākumiem* (vidēji no 2014. līdz 2018. gadam).Tiešie maksājumi un lauku attīstības atbalsts veido gandrīz 50% no lauksaimnieku ienākumiem kalnu apvidos, un KLP finansējums palīdz padarīt saimniecības dzīvotspējīgas visattālākajos lauku apvidos.Vidējie ES faktoru ienākumi uz vienu darba ņēmēju reālā izteiksmē pieauga par 15%.
KLP atbalsta sadale. Neliels progress panākts attiecībā uz tiešo maksājumu taisnīgu sadali – 20% no KLP atbalsta saņēmējiem saņēma 80% maksājumu.Apmēram puse tiešo maksājumu saņēmēju ir ļoti mazas saimniecības, kuru platība ir mazāka par 5 hektāriem, bet otra lielākā KLP atbalsta saņēmēju grupa apsaimnieko tikai no 20 līdz 100 ha.No 2017. līdz 2019. gadam maksājumi par hektāru mazajiem lauksaimniekiem (kas saražo zem 8000 eiro standarta produkcijas gadā) pieauga par 18% salīdzinājumā ar laiku no 2011. līdz 2013. gadam.
Konkurētspēja un produktivitāte. ES lauksaimniecības kopējā faktoru produktivitāte no 2013. līdz 2019. gadam pieauga par 6% (ES–27). ES–28 darba ražīgums no 2014. līdz 2020. gadam uzlabojās par 24%. ES lauksaimniecības pārtikas tirdzniecībai ir augsts noturības līmenis, un 2019. gadā ES–28 veidoja 18% no pasaules lauksaimniecības pārtikas eksporta.
Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana. KLP nodrošinājusi vides aizsardzības “bāzes līmeni” vairāk nekā 80% ES lauksaimniecības zemes. Mērķtiecīgākas brīvprātīgas saistības, kas pārsniedz šo “bāzes līmeni”, aptvēra 15% no ES lauksaimniecības zemes (2019). Līdz 2019. gadam ES–28 valstīs 7,8% lauksaimniecībā izmantojamās zemes bija bioloģiski apsaimniekotas. 2019. gadā KLP atbalsts tika piešķirts par 66% bioloģiski apsaimniekotas zemes.
Klimata pārmaiņas un siltumnīcefekta gāzu emisijas. ES siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības ir par 20% zemākas nekā 1990. gadā.Kopš 2010. gada progress ir palēninājies, bet lauksaimnieciskā ražošana pieaugusi par 9%. No 2014. līdz 2020. gadam KLP ietekme uz emisiju samazināšanu bijusi lielāka lauksaimniecības augsnēs, mazāka – lopkopībā. Uzlabojumiem lopkopības pārvaldībā ir jāiet roku rokā ar samazinātu gaļas patēriņu un ilgtspējīgāku uzturu.
KLP potenciāls nav pilnībā realizēts. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās lauksaimniecības zemēs palēninājās, bet neapstājās. Ūdens kvalitāte, augsnes erozija un amonjaka emisijas joprojām ir galvenās problēmas. Mēslojuma un pesticīdu izmantošana ES ir pārāk liela.No 2014. līdz 2020. gadam KLP nodrošināja plašu instrumentu klāstu ilgtspējīgai dabas resursu pārvaldībai un klimata pasākumiem, taču ES valstis neizmantoja visas iespējas uzlabot lauksaimniecības vides ilgtspējību un pastiprināt klimata pasākumus.
Paaudžu atjaunošana. Nodarbinātība ES lauksaimniecībā līdz 2019. gada beigām sasniedza 9,1 miljonu pilnas slodzes ekvivalentu.Darbaspēka skaita samazināšanās ES lauksaimniecībā no 2011. līdz 2019. gadam ir palēninājusies līdz -1,4% gadā (no -3,8% gadā 2005. –2011. gadā).Lauksaimnieku novecošanās ir viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras ES lauku apvidi, jo tikai 11% ES lauksaimnieku ir jaunāki par 40 gadiem (2016. gadā).
KLP papildu ietekme uz lauku apvidiem. Lauksaimniecības un pārtikas nozare nodrošina 40 milj. darbavietu lauku apvidos visā ES.KLP ir ievērojama papildu ietekme uz lauku ekonomiku plašākā nozīmē, jo īpaši tāpēc, ka tā veicina ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību.KLP atbalsts var palīdzēt palēnināt iedzīvotāju skaita samazināšanos un zemes pamešanu ES.
Zināšanu nodošana un inovācijas. Pamatapmācību ieguvušo lauksaimnieku īpatsvars palielinājās no 12% 2010. gadā līdz 23% 2016. gadā, taču joprojām ir pārāk zems, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar nodrošinātību ar pārtiku, vides aprūpi un rīcību klimata jomā.Apmācībās mēdz piedalīties vienas un tās pašas lauksaimnieku grupas, kas nozīmē, ka ir grūti sasniegt plašāku sabiedrību un ir svarīgi palielināt savstarpējo mācīšanos.
* Lauksaimniecības faktoru ienākumi mēra atlīdzību par visiem ražošanas faktoriem (zeme, kapitāls, darbaspēks) un atspoguļo visu vērtību, ko rada lauksaimnieciskā ražošanas darbībā iesaistītā vienība.
Sagatavoja Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru