Pērn ES saražojusi lauksaimniecības produkciju par 411,2 miljardiem eiro bāzes cenās, kas ir par 1,8% mazāk nekā 2014. gadā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.
Ar 75,2 miljardiem eiro (jeb 18% no kopējā apjoma ES) Francija ir lielākā lauksaimniecības produkcijas ražotāja. Tai seko Itālija (55,2 miljrd. eiro jeb 13%), Vācija (51,5 miljrd. eiro jeb 13%), Spānija (45,5 miljrd. eiro jeb 11%), Apvienotā Karaliste (29,6 miljrd. eiro jeb 7%), Nīderlande (26,7 miljrd. eiro jeb 6%), Polija (22,3 miljrd. eiro jeb 5%) un Rumānija (15,5 miljrd. eiro jeb 4%).
Vērtējot valstis, kurās bijis vislielākais vērtības kāpums no lauksaimnieciskās ražošanās, Eurostat secina, ka Latvijā tas bijis par 8,8% un Lietuvā par 5,9%. Pārējās valstīs kāpums nav bijis tik ievērojams. Savukārt kritums piedzīvots Luksemburgā (-9,9%), Slovākijā (-9,7%), Čehijā (-8,6%), Vācijā (-7,8%), Rumānijā (-7,4%) un Somijā (-7,3%).
Galvenie iemesli lauksaimniecības produkcijas vērtības samazinājumam pērn bija dzīvnieku izcelsmes produkcijas cenu kritums par kopumā 8,5%, ko nespēja kompensēt ražošanas apjoma kāpums par 3,3%. Lielākā ietekme bija piena cenas kritumam par 15,7%, ko nekompensēja ražošanas kāpināšana par 1,5%, un cūkgaļas cenām, kas mazinājās par 10,1%, kaut ražošana auga par 4%. Augkopības situācija bijusi nosacīti stabila.
ES lauksaimniecības izejvielu izmaksas (starppatēriņš) samazinājās par 1,5% (+1% cenas; -2,5% apjoms). Tas bija daļēji saistīts ar enerģijas un smērvielu tirgus vērtības samazināšanos par 7,6% (8,5% kritums cenām; 1% pieaugums apjomam).
Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru