Eiropas Komisija 20. decembrī iesniedza priekšlikumu Padomes lēmumam, lai pielāgotu vilka aizsardzības statusu no “stingri aizsargāta” uz “aizsargātu”.
Vilku aizsardzības statuss ir noteikts Starptautiskajā Bernes konvencijā par Eiropas savvaļas dzīvnieku un dabisko dzīvotņu aizsardzību, kuras līgumslēdzējas puses ir ES un tās dalībvalstis. Stingri aizsargāta dzīvnieka statuss vilkiem tika noteikts1979. gadā, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem datiem laikā, kad notika sarunas par konvenciju. Pamatojoties uz padziļinātu analīzi par vilku populāciju, EK ierosina padarīt vilku par vienkārši “aizsargātu”.
Vilka aizsardzības statusa maiņa saskaņā ar Bernes konvenciju, vienojoties ar ES dalībvalstīm un citām Bernes konvencijas pusēm, ir priekšnoteikums līdzīgām izmaiņām tā statusā ES līmenī. Priekšlikums lielā mērā atbilst nostājai, ko Eiropas Parlaments pauda savā 2022. gada 24. novembra rezolūcijā.
Komisija turpina mudināt valsts un vietējās iestādes ar ES atbalstu veikt vajadzīgās darbības pašreizējā regulējumā, pieļaujot elastību vilku populācijas pārvaldībā, ja tas ir nepieciešams.
EK prezidente Urzula fon der Leiena sacīja: “Vilku atgriešanās ir labas ziņas Eiropas bioloģiskajai daudzveidībai. Taču vilku baru koncentrācija dažos Eiropas reģionos ir kļuvusi par reālu apdraudējumu, īpaši mājlopiem. Lai aktīvāk pārvaldītu kritisko vilku koncentrāciju, vietējās varas iestādes ir lūgušas lielāku elastību. Eiropai tas būtu jāatvieglo, un Komisijas uzsāktais process ir svarīgs solis. Esmu dziļi pārliecināta, ka mēs varam un atradīsim mērķtiecīgus risinājumus, lai aizsargātu gan bioloģisko daudzveidību, gan mūsu lauku iztikas līdzekļus”.
EK publicētā padziļinātā analīze liecina, ka pēdējo divu desmitgažu laikā vilku populācijas ir ievērojami palielinājušās un tās aizņem arvien lielākas teritorijas. Kopumā 23 ES dalībvalstīs ir vairāk nekā 20 000 vilku, kuru populācija un izplatības areāls palielinās. Tas noticis, pateicoties aizsardzības pasākumiem, labvēlīgai sabiedrības attieksmei un biotopu uzlabojumiem. Vienlaikus vilku atgriešanās ES reģionos, kur tie ilgstoši nebija bijuši, un to pieaugošā populācija jaunās teritorijās ir izraisījusi problēmas un konfliktus, piemēram, uzbrukumus mājlopiem un konfliktus ar lauksaimniekiem un medniekiem. EK atbalsta valsts un vietējās iestādes, lai novērstu vai būtiski samazinātu riskus, ko rada savvaļas plēsoņas.
Par EK priekšlikumu ir jālemj dalībvalstīm. Kad priekšlikums tiks pieņemts, ES to iesniegs Bernes konvencijas Pastāvīgajai komitejai. Atkarībā no šo lēmumu rezultātiem Padomē un Bernes konvencijas Pastāvīgajā komitejā EK pēc tam varētu ierosināt pielāgot vilka aizsardzības statusu ES.
Pēc AG-Press materiāliem informāciju sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru