ES ziemāju kultūraugu ražas prognozes ir labākas, nekā tika prognozēts ziemā, jo Francijā, Rumānijā, Bulgārijā, Ungārijā un vairākās citās Eiropas dienvidu un Centrāleiropas valstīs laikapstākļi bijuši pietiekami labi to veģetācijai, liecina Eiropas kultūraugu monitoringa biļetena informācija.
Lai arī nelabvēlīgie ziemas un pavasara laikapstākļi ietekmēja ražas prognozes Grieķijā un ES ziemeļu valstīs, ES centrālajā daļā apstākļi bijuši gana labi. Gada sākumā Eiropas kultūraugu monitorings prognozēja ES 5,52 t/ha lielu vidējo graudaugu ražu, aprīļa prognozes ir uzlabotas, paredzot 5,56 t/ha. Tostarp kviešiem prognozē vidēji 5,70 t/ha, miežiem – 4,89 t/ha, kukurūzai – 7,91 t/ha.
Monitoringā norādīts, ka ārkārtīgi zemai temperatūrai ziemā un un nokrišņu novirzēm pavasarī bijusi ierobežota ietekme uz viengadīgajiem kultūraugiem.
Pārskata periodā lielu Eiropas daļu skāra spēcīgi aukstuma viļņi. Visizteiktākie tie bija ziemeļrietumu Eiropā, nedaudz mazāki – centrālajā, austrumu un ziemeļu daļā. Aukstuma dēļ nedaudz aizkavējusies graudaugu augšana, tas radījis bojājumus ziedošajām rapšu audzēm, bet nav būtiski ietekmējis ražas potenciālu.
Lietus deficītam, kas kas pavasarī bija novērots vairākos ES reģionos, nebija negatīvas ietekmes uz ražas potenciālu, jo ūdens saturs augsnē reģionu lielākajā daļā saglabājās atbilstošā līmenī, un iztvaikošana bijusi relatīvi zema. Lietus daudzums citās Eiropas daļās labvēlīgi ietekmēja kultūraugus, atjaunojot ūdens līmeni augsnē.
Tumši zilās strīpas – palielināts nokrišņu daudzums
Gaiši zilās strīpas – ilgstoši pazeminātas temperatūra
Sarkanās strīpas – nokrišņu deficīts
Sagatavoja Iveta Tomsone
LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru