Eiropas Parlaments un Padome 25. jūnijā panāca provizorisku politisku vienošanos par jauno Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).
Eiropas Komisijas paziņojumā par KLP vienošanos noradīts, ka tā paver ceļu uz taisnīgāku, zaļāku, dzīvniekiem draudzīgāku un elastīgāku lauksaimniecības politiku. No 2023. gada janvāra īstenojamas vērienīgas vides un klimata pārmaiņas mazinošas ieceres, kas pieskaņotas Zaļā kursa mērķiem. Jaunā KLP nodrošinās arī taisnīgāku KLP atbalsta sadalījumu, it īpaši mazām un vidējām ģimenes saimniecībām un gados jauniem lauksaimniekiem.
Balstoties uz vienkāršākiem noteikumiem, kas izstrādāti ES līmenī, katrai dalībvalstij jāsagatavo un līdz 2021. gada 31. decembrim jāiesniedz stratēģiskais plāns rīcībpolitikas īstenošanai nākamajos piecos gados. Pēc tam Komisijai būs seši mēneši plānu novērtēšanai un apstiprināšanai, un tie stāsies spēkā 2023. gada sākumā.
Taisnīgāka KLP
Pirmo reizi KLP ietvers sociālo nosacījumu sistēmu jeb kondicionalitāti: lai saņemtu KLP līdzekļus, KLP labuma guvējiem būs jāievēro Eiropas sociālo un darba tiesību elementi.
Ienākumu atbalsta pārdale būs obligāta. Dalībvalstis vismaz 10% pārdalīs par labu mazākām lauku saimniecībām, un savā stratēģiskajā plānā tām jāapraksta, kā tās plāno to darīt.
Atbalstam gados jauniem lauksaimniekiem (līdz 40 g. v.) būs obligāti jāatvēl vismaz 3% no dalībvalstu KLP ienākumu atbalsta budžeta. Tas varētu ietvert ienākumu atbalstu, investīciju vai darbības sākšanas atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem.
Zaļāka KLP
Jaunā KLP atbalstīs pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku lauksaimniecību saskaņā ar Zaļo kursu, stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju. Ar to tiek ieviesti arī jauni instrumenti, kas apvienojumā ar jauno pieeju darbam nodrošinās efektīvāku un mērķorientētāku sniegumu vides, klimata un dzīvnieku labturības jomā.
Noteikts vērienīgāks prasību minimums, kas KLP labuma guvējiem būs jāievēro, lai saņemtu atbalstu. Piemēram, katrā saimniecībā vismaz 3% aramzemes jāatvēl biodaudzveidībai un ar ražošanu nesaistītiem elementiem, bet ar ekoshēmu palīdzību šo rādītāju varēs palielināt līdz 7%. Tiks aizsargāti visi mitrāji un kūdrāji.
Dalībvalstīm būs obligāti jāpiedāvā ekoshēmas. Šis jaunais brīvprātīgais instruments lauksaimniekus atalgos par klimatam un videi draudzīgas prakses īstenošanu, kā arī dzīvnieku labturības uzlabojumiem. Dalībvalstīm vismaz 25% no sava ienākumu atbalsta budžeta ir jāpiešķir ekoshēmām — kopā 48 miljardi eiro no tiešo maksājumu budžeta.
Vismaz 35% lauku attīstības līdzekļu tiks atvēlēti agrovidiskām saistībām, kas veicina videi, klimatam un dzīvnieku labturībai labvēlīgu praksi.
Elastīgāka KLP
Ar jauno KLP tiek ieviesta jauna pieeja darbam: katra dalībvalsts izstrādās nacionālo KLP stratēģisko plānu, kurā aprakstīts, kā tiks sasniegti KLP mērķi, kā arī zaļā kursa mērķi, kas aprakstīti stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijā.
Turklāt jaunajā KLP galvenā uzmanība ir veltīta sniegumam, pateicoties šādiem faktoriem:
* vienkāršāki noteikumi ES līmenī;
* gada snieguma ziņojums, ko dalībvalstis iesniegs Komisijai no 2024. gada, un ikgadēja izskatīšanas sanāksme;
* tas, ka Komisija KLP stratēģisko plānu sniegumu izskatīs 2025. un 2027. gadā un vajadzības gadījumā prasīs dalībvalstu rīcību;
* kopīgu rādītāju kopums KLP īstenošanas uzraudzībai un KLP stratēģisko plānu snieguma novērtēšanai.
Lauksaimnieku pozīciju stiprināšana
Jaunā KLP saglabā vispārējo orientēšanos uz tirgu, un ES lauku saimniecībās jādarbojas saskaņā ar tirgus signāliem, vienlaikus izmantojot iespējas, ko ārpus ES paver tirdzniecība. Tā arī nostiprina lauksaimnieku pozīcijas pārtikas piegādes ķēdē, paplašinot lauksaimnieku iespējas apvienot spēkus, arī ar dažiem konkurences tiesību izņēmumiem.
Tirgus pasākumu finansēšanai krīžu laikā tiks izveidota jauna lauksaimniecības rezerve, kuras ikgadējais budžets būs vismaz 450 miljoni eiro.
Nākamie soļi
Jaunā KLP, kas aptver trīs regulas (horizontālā, stratēģisko plānu un tirgus kopīgās organizācijas regula), vēl oficiāli jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei, lai tās varētu stāties spēkā.
Ar panākto vienošanos neapmierinātas ir “zaļo” organizācijas, norādot, ka 25%, kas dalībvalstīm no lauksaimnieku ienākumu atbalsta budžeta ir jāpiešķir ekoshēmām, ir par maz. Sākotnējais EK uzstādījums bija 30%, bet dalībvastu vairākums prasīja 20%, kompromisa rezultātā ekoshēmām būs jāatvēl 25%.
Pēc AG-Press materiāliem sagatavoja
Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru