Šā gada 1. janvārī sācies ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jaunais periods, kura īstenošanai Eiropas Komisijā līdz pērnā gada beigām apstiprināti 28 Stratēģiskie plāni (viens katrai ES valstij un divi Beļģijai).
Jaunās KLP īstenošanai piešķirtais finansējums no ES budžeta ir 264 miljardi eiro. ES dalībvalstu līdzfinansējums un papildu valsts finansējums palielinās lauksaimniekiem un lauku kopienām paredzēto kopējo valsts budžetu līdz 307 miljardiem eiro 2023.–2027. gadā. Citas programmas, kas ietilpst KLP kompetencē, bet ir ārpus KLP stratēģiskajiem plāniem, piemēram, POSEI programma attālākajiem reģioniem, ES skolu shēma, pārtikas produktu veicināšanas programma saņems papildu ES finansējumu 6 miljardu eiro apmērā.
Godīgāka KLP
Visi stratēģiskie plāni atbalsta dzīvotspējīgus lauku saimniecību ienākumus un lauksaimniecības nozares noturību kā galveno mērķi. Šeit ir daži sniegtā atbalsta piemēri.
* KLP tiešie maksājumi joprojām ir drošības tīkls lauksaimniekiem. Pamatienākumu atbalsts gandrīz 20 miljardu eiro apmērā katru gadu tiks sadalīts lauksaimniekiem, kuriem ir tiesības uz atbalstu. Nosacījums – jāpiemēro stingrāki pamatstandarti labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem (LLVA). Paredzams, ka LLVA aptvers gandrīz 90% no ES lauksaimniecības zemes.
* Jaunā KLP novirzīs lielāku valsts atbalstu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Mazās un vidējās saimniecības 25 ES valstīs saņems lielāku atbalstu, pateicoties pārdales maksājumam 10,6% apmērā no visiem tiešmaksājumiem. Tas sastādīs 4 miljardus eiro gadā, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā KLP 2014.–2020. gadā, ko piemēroja tikai desmit dalībvalstis.
* Lai palīdzētu lauksaimniekiem tikt galā ar krīzēm, 15% ES saimniecību saņems atbalstu apdrošināšanas prēmijām, dalībai kopfondos vai citos riska pārvaldības instrumentos.
* Atbalsta līmenis proteīnaugiem/pākšaugiem, izmantojot saistīto ienākumu atbalstu, salīdzinājumā ar 2022. gadu palielināsies par 25%. Tas palīdzēs samazināt ES lauksaimnieku atkarību no noteiktu mēslošanas līdzekļu importa un izmantošanas. Saistīto atbalstu saņems arī 17 citas nozares, kurās ir grūtības, sasniedzot 21% ES saimniecību.
Zaļāka KLP
Trīs no desmit KLP īpašajiem mērķiem tieši attiecas uz vidi un klimatu. Dalībvalstīm savos KLP plānos ir jāparāda augstāki mērķi salīdzinājumā ar līdzšinējo situāciju. Tādējādi no vides un klimata perspektīvas tiek izstrādāta visu laiku vērienīgākā KLP.
KLP stratēģiskajos plānos gandrīz 98 miljardi eiro, kas atbilst 32% no kopējā KLP finansējuma (ES un līdzfinansējums), tiks veltīti, lai sasniegtu mērķus klimata, ūdens, augsnes, gaisa, bioloģiskās daudzveidības un dzīvnieku labturības jomā. Kopumā 24% tiešo maksājumu ir paredzēti ekoshēmām un 48% – no lauku attīstības izdevumiem vides un klimata mērķiem.
Sociālāka KLP
ES lauku apvidi saskaras ar vairākām problēmām, tostarp iedzīvotāju skaita samazināšanās, piekļuve pamatpakalpojumiem un to uzlabošana, nodarbinātības iespējas u. c. KLP ieguldīs ES lauku apvidu sociālajā un ekonomiskajā struktūrā.
Īpašs atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem ir iekļauts katrā apstiprinātajā plānā, un ES valstis pārsniedza minimālo prasību 3% no saviem tiešajiem maksājumiem veltīt paaudžu nomaiņai. ES valstu izdevumi kopumā 8,5 miljardu eiro apmērā palīdzēs jaunajiem lauksaimniekiem izveidot un uzturēt uzņēmējdarbību pirmajos darbības gados. Paredzams, ka no 2023. līdz 2027. gadam atbalstu saņems 377 000 jauno lauksaimnieku.
Vietējo attīstību veicina arī 7,7% jeb 5 miljardu eiro finansējums no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), kas paredzēti sabiedrības virzītām vietējās attīstības stratēģijām (tā sauktā LEADER pieeja). Paredzams, ka šīs stratēģijas aptvers 65% ES lauku iedzīvotāju.
Pirmo reizi KLP maksājumi tiks saistīti ar noteiktu ES sociālo un darba standartu ievērošanu, un atbalsta saņēmēji tiks stimulēti uzlabot darba apstākļus saimniecībās. Plāni atbalstīs investīcijas, lai padarītu dzīvi un darbu lauku apvidos pievilcīgāku ar mērķi radīt vismaz 400 000 darba vietu. Tāpat tiks sniegts atbalsts ieguldījumiem digitālajās tehnoloģijās un pakalpojumos.
Vairāk nekā 6 miljoni cilvēku gūs tiešu labumu no KLP finansētām konsultācijām, mācībām un zināšanu apmaiņas vai piedalīsies inovāciju projektos saskaņā ar Eiropas Inovāciju partnerību, koncentrējoties uz vides un klimata rādītājiem vai sociālajiem un lauku attīstības aspektiem.
Sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru