No 2014. līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu pieaudzis to lauksaimnieku skaits, kuri saņēma konsultācijas un kuriem bija pieejama apmācība, liecina maija sakumā publicētais novērtējums par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietekmi uz zināšanu apmaiņu un konsultāciju pasākumiem.
Kopējā lauksaimniecības politika ES dalībvalstīs deva iespēju ieviest vairākus instrumentus un pasākumus, lai atbalstītu zināšanu apmaiņu, konsultācijas un apmācības par jauninājumiem un tehnoloģijām, savstarpējo atbilstību un vides ilgtspējību. Tas ietver, piemēram, Lauku saimniecību konsultāciju sistēmu, Lauksaimniecības zināšanu un informācijas sistēmu (AKIS) un lauksaimniecības Eiropas inovācijas partnerību (EIP-AGRI). Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka, neskatoties uz ievērojamo apmācīto lauksaimnieku skaita pieaugumu, mērķi tomēr vēl nav pilnībā sasniegti. Jaunajā KLP ir plānots ES un valstu līmenī labāk koncentrēt centienus uz zināšanu apmaiņu un jauninājumiem gudrai un ilgtspējīgai lauksaimniecībai ar īpašu galveno mērķi “Zināšanu un inovācijas veicināšana”.
EK ziņojumā minēts, ka pamatapmācības līmenis lauksaimniekiem palielinājās no 12% 2010. gadā līdz 23% 2016. gadā. To lauksaimnieku skaits, kuri saņem konsultācijas, palielinājās no 178 500 periodā no 2007.–2013. gadam līdz 643 741 periodā no 2014.–2020. gadam. Līdz 2021. gada beigām Eiropas Inovācijas partnerībā lauksaimniecības produktivitātei un ilgtspējai (EIP-AGRI) bija vairāk nekā 2200 darbības grupu. Nākamā perioda KLP plānos ir paredzēts, ka grupu skaits varētu trīskāršoties.
Neskatoties uz šiem iepriecinošajiem skaitļiem, politika līdz šim ir sasniegusi tikai aptuveni 10% no ES lauku saimniecību kopskaita, tādējādi parādot jaunās KLP progresa rezervi. Novērtējumā norādīts, ka KLP pasākumu īstenošana zināšanu apmaiņai, konsultāciju pasākumiem un inovācijām cieta no kavēšanās un zemiem izdevumiem administratīvā sloga dēļ. Tas tiks ievērojami samazināts jaunajā KLP. Vidējais izpildes līmenis visiem pasākumiem kopā 2020. gada beigās bija 27%. Ir arī jāuzlabo saimniecību konsultāciju saskaņotība un iekļautība kopumā, kā arī ar to saistītie lauku attīstības pasākumi, jo tos pārvalda dažādas iestādes, kuru jurisdikcijas pilnvaras un mērķi dažkārt atšķiras.
Ziņojumā secināts, ka KLP politika zināšanu apmaiņas un konsultāciju pasākumu jomā joprojām ir svarīga, jo tā sniedz skaidru ES pievienoto vērtību un tai ir nozīmīga loma, palīdzot lauksaimniekiem pāriet uz zaļu un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari. Zināšanas un inovācijas būs KLP stratēģisko plānu prioritāte, lai labāk atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgākām lauksaimniecības sistēmām.
Plašāk: https://saite.lv/thB
Pēc AG-Press materiāliem informāciju sagatavoja
Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru