Eiropas Parlaments 23. novembrī deva zaļo gaismu jaunajai ES lauksaimniecības politikai, kuras mērķis ir būt zaļākai, godīgākai, elastīgākai un pārredzamākai.
Sarunās par tiesību aktu reformu paketi EP deputāti uzstāja, ka bioloģiskās daudzveidības stiprināšana un ES vides un klimata tiesību aktu un saistību ievērošana būs galvenais faktors, lai īstenotu reformētu Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kas stāsies spēkā 2023. gadā. Lai novērtētu, vai valsts KLP stratēģiskie plāni atbilst šīm saistībām, lauksaimniekiem būs jāievēro klimatam un videi draudzīga prakse. Dalībvalstīm būs pienākums nodrošināt, lai vismaz 35% no lauku attīstības budžeta un vismaz 25% no tiešmaksājumiem tiktu novirzīti vides un klimata pasākumiem.
Deputāti lēma, ka vismaz 10% no tiešmaksājumiem tiks novirzīti mazo un vidējo saimniecību atbalstam un vismaz 3% no KLP budžeta tiks jaunajiem lauksaimniekiem. Viņi arī uzstāja, ka krīzes rezerve ar gada budžetu 450 miljonu eiro apmērā (pašreizējās cenās) būs pastāvīgi gatava palīdzēt lauksaimniekiem cenu vai tirgus nestabilitātes gadījumā.
Parlamenta spiediena rezultātā nodrošināta labāka KLP budžeta uzraudzība un kontrole. Informācija par ES atbalsta gala saņēmējiem būs pārredzamāka, pateicoties ES datu ieguves rīkam, kuram dalībvalstis varēs piekļūt un kas palīdz identificēt krāpšanas risku, pārbaudot informāciju publiskajās datubāzēs.
“Stratēģisko plānu regula” pieņemta ar 452 balsīm “par”, 178 “pret” un 57 atturoties. “Horizontālais regulējums” ar 485 balsīm “par”, 142 “pret” un 61 atturas. “Tirgus kopīgās organizācijas regulējums” ar 487 “par”, 130 “pret” un 71 atturas.
Informāciju pēc AG-Press materiāliem sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru