Brīvās tirdzniecības līgums ar Jaunzēlandi

ES 27. novembrī pabeidza politiskās procedūras, lai ratificētu vērienīgo brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ar Jaunzēlandi. ES Padomes lēmums pieņemts mazāk nekā nedēļu pēc tam, kad Eiropas Parlaments deva savu piekrišanu.

Paredzams, ka darījums ES uzņēmumiem samazinās nodevas par aptuveni 140 miljoniem eiro gadā. Rezultātā paredzams, ka divpusējā tirdzniecība desmit gadu laikā pieaugs par līdz pat 30%, ES eksportam pieaugot līdz 4,5 miljardiem eiro gadā. Paredzams, ka ES investīcijas Jaunzēlandē pieaugs līdz 80%. Šis nozīmīgais nolīgums ietver arī bezprecedenta ilgtspējības saistības, tostarp Parīzes klimata nolīguma un darba pamattiesību ievērošanu.

Tirdzniecības nolīgumi ir daļa no ES atvērtās tirdzniecības jeb “partnerības” pieejas, kas ir viens no trim jūnijā iesniegtās Eiropas Ekonomiskās drošības stratēģijas mērķiem. Šis nolīgums arī stiprina ES iesaisti stratēģiski un ekonomiski nozīmīgajā Indo-Klusā okeāna reģionā.

Ko paredz brīvas tirdzniecības līgums? Kad līgums būs spēkā, tas nosaka:

• atcelt visus tarifus galvenajam ES eksportam uz Jaunzēlandi, piemēram, cūkgaļai, vīnam un dzirkstošajam vīnam, šokolādei, cukura konditorejas izstrādājumiem un cepumiem;
• atvērt Jaunzēlandes pakalpojumu tirgu tādām nozarēm kā finanšu pakalpojumi, telekomunikācijas, jūras transports un piegādes pakalpojumi;
• nodrošināt nediskriminējošu attieksmi pret ES investoriem Jaunzēlandē un otrādi;
• uzlabot ES uzņēmumu piekļuvi Jaunzēlandes valsts iepirkuma līgumiem par precēm, pakalpojumiem, darbiem un darbu koncesijām;
• aizsargāt gandrīz 2000 ES vīnu un stipro alkoholisko dzērienu nosakumus, piemēram, Prosecco, Polish Vodka, Rioja, Champagne, Tokaji;
• aizsargāt 163 visslavenākos  tradicionālos ES produktus (ģeogrāfiskās izcelsmes norādes), piemēram, Asiago, Feta, Comté vai Queso Manchego sierus, Istarski pršut šķiņķi, Lībekas marcipānu vai Elia Kalamata olīvas;
• atvieglotu datu plūsmas, paredzamus un pārredzamus noteikumus digitālajai tirdzniecībai un drošu tiešsaistes vidi patērētājiem;
• novērst nepamatotas datu lokalizācijas prasības un uzturēt augstus personas datu aizsardzības standartus;
• palīdzēt mazajiem uzņēmumiem vairāk eksportēt, izmantojot īpašus nodaļu atvieglojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem;
• samazināt atbilstības prasības un procedūras, lai nodrošinātu ātrāku preču plūsmu;
• aizsargāt un īstenot intelektuālā īpašuma tiesības, saskaņojot tās ar ES standartiem saskaņā ar Jaunzēlandes saistībām.

Nolīgumā ņemtas vērā jutīgo ES lauksaimniecības nozaru intereses, tostarp vairāku piena produktu, liellopu un aitu gaļas, etanola un cukurkukurūzas jomā. Šajās nozarēs tirdzniecība netiks liberalizēta. Tā vietā līgums atļaus nulles vai zemāka tarifa importu no Jaunzēlandes tikai ierobežotā apjomā (izmantojot tā sauktās tarifu likmju kvotas).

Pirms nolīguma stāšanās spēkā Jaunzēlandei būs jāpabeidz ratifikācijas procedūra. Paredzams, ka tas notiks 2024. gada pirmajā vai otrajā ceturksnī.

Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja