Pirmajā Covid-19 pandēmijas gadā ES tika izšķiesti aptuveni 127 kg pārtikas uz vienu iedzīvotāju. Mājsaimniecības 2020. gadā radīja 55% no pārtikas atkritumiem, kas veido 70 kg uz vienu iedzīvotāju, pārējie 45% atkritumu radās pārtikas piegādes ķēdē.
Šāda informācija apkopota ES mēroga pārtikas atkritumu monitoringā, ko oktobra beigās publicēja ES statistikas birojs Eurostat.
Tulkojums: Pārtikas atkritumi ES galvenajos ekonomikas sektoros, 2020. gads (kg uz iedzīvtāju)
127 kg kopā
70 kg mājsaimniecības
23 kg pārtikas un dzērienu pārstrāde
14 kg primārā produkcijas ražošana
12 kg sabiedriskā ēdināšana
9 kg tirdzniecības sektors
Apakašā: Dati no Beļģijas, Latvijas, Maltas un Rumānijas nav pieejami. Dati no Čehijas, Lietuvas, Portugāles un Zviedrijas – prognozētie. Kipras dati savākti pēc atšķirīgas metodikas. ES dati – prognozētie.
Pārtikas izšķērdēšanas problēma joprojām ir problēma gan ES, gan visā pasaulē. Pārtikas atkritumu mājsaimniecībās ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pārtikas atkritumu daudzums, kas rodas primārās ražošanas un pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarēs (14 un 23 kg uz vienu iedzīvotāju; attiecīgi 11 un 18%), kur pastāv atkritumu samazināšanas stratēģijas, piemēram, izmantojot pārtikas atlikumus blakusproduktu ražošanā. Restorānos un ēdināšanas iestādēs uz vienu cilvēku radās 12 kg pārtikas atkritumu (9%), bet pārtikas tirdzniecības nozarē atkritumu apjoms bija vismazākais (9 kg; 7%), tomēr Covid-19 ietekme uz šīm divām nozarēm joprojām tiek analizēta.
Augošās cenas un bažas par mūsu ietekmi uz vidi lika rūpīgi izmantot mūsu rīcībā esošos resursus, samazinot atkritumus. Vienkāršs veids būtu informētības palielināšana par mūsu radīto pārtikas atkritumu daudzumu gadā. Pārtikas atkritumiem ir liela ietekme uz vidi un klimatu, jo tie ir siltumnīcefekta gāzu emisiju avots.
Saite: https://ec.europa.eu/eurostat/en/web/products-eurostat-news/-/ddn-20220925-2
Pievienot komentāru