Pasaules lauksaimniecības pārtikas nozare nākamajos desmit gados saskarsies ar būtiskām problēmām, jo īpaši ar nepieciešamību ilgtspējīgi pabarot arvien pieaugošo iedzīvotāju skaitu, klimata krīzes ietekmi un ekonomiskajām sekām un traucējumiem pārtikas piegādē, kas saistīti ar karu Ukrainā, teikts ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jūnija beigās publiskotajā ziņojumā.
OECD un FAO ziņojumā par lauksaimniecības nākotni 2022.–2031. gadam galvenā uzmanība pievērsta lauksaimniecības preču tirgu vidēja termiņa perspektīvu novērtēšanai. Ziņojuma secinājumi uzsver nepieciešamību pēc papildu valsts un privātajiem ieguldījumiem ražošanā, informācijas tehnoloģijās un infrastruktūrā, kā arī cilvēkkapitāla būtisko nozīmi lauksaimniecības produktivitātes paaugstināšanā.
Lauksaimniecības produktu cenas ir paaugstinājusi virkne faktoru, tostarp pieprasījuma atjaunošanās pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma un no tā izrietošie piegādes un tirdzniecības traucējumi, slikti laikapstākļi galvenajās piegādātājvalstīs un augošās ražošanas un transportēšanas izmaksas. Pēdējā laikā situāciju vēl vairāk saasināja neskaidrības par lauksaimniecības produktu eksportu no Ukrainas un Krievijas, kas ir galvenie labības piegādātāji. Krievijas loma mēslošanas līdzekļu tirgos ir pastiprinājusi arī jau pastāvošās bažas par mēslošanas līdzekļu cenām un tuvākā laika produktivitāti.
“Ja Ukrainā nebūs miera, pārtikas nodrošinājuma problēmas, ar kurām saskaras pasaule, turpinās saasināties, īpaši pasaules nabadzīgākajiem,” sacīja OECD ģenerālsekretārs Matiass Kormans: “Tūlītējas kara beigas būtu labākais iznākums gan Krievijai, gan Ukrainai, gan daudzām mājsaimniecībām visā pasaulē, kas cieš no strauja cenu pieauguma kara dēļ”.
Ziņojumā minēts, ka pasaules pārtikas patēriņš nākamajā desmitgadē katru gadu palielināsies par 1,4%, un to galvenokārt veicinās iedzīvotāju skaita pieaugums. Lielākā daļa papildu pārtikas pieprasījuma joprojām būs valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Tikām lauksaimnieciskās ražošanas pieaugums tiek prognozēts par 1,1% gadā, un papildu produkcija galvenokārt tiks ražota arī valstīs ar vidējiem un zemiem ienākumiem.
Perspektīvā uzsvērts lauksaimniecības nozīmīgais ieguldījums klimata pārmaiņās. Tiek prognozēts, ka nākamajā desmitgadē lauksaimniecības radītās tiešās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas palielināsies par 6%, un mājlopi veidos 90% no šī pieauguma. Tomēr lauksaimniecības emisijas pieaugs lēnāk nekā ražošana, pateicoties ražas uzlabojumiem un atgremotāju produkcijas īpatsvara samazinājumam cilvēku uzturā.
Vidējai lauksaimniecības produktivitātei nākamajā desmitgadē jāpalielinās par 28%, lai pasaule sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķi par nulles līmeņa badu. Tas ir vairāk nekā trīs reizes lielāks par produktivitātes pieaugumu, kas reģistrēts pēdējā desmitgadē.
Paredzams, ka globālā mērogā tirdzniecība ar galvenajām lauksaimniecības precēm un pārstrādes produktiem nākamajā desmitgadē pieaugs atbilstoši ražošanas apjomam. Tomēr paredzams, ka daži reģioni eksportēs arvien lielāku daļu no savas vietējās produkcijas, bet citi importēs arvien lielāku daļu no kopējā patēriņa. Šī pieaugošā savstarpējā atkarība starp tirdzniecības partneriem uzsver pārredzamas, paredzamas un uz noteikumiem balstītas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas būtisko nozīmi.
Plašāk: https://saite.lv/NOY
Pēc AG-Press materiāliem informāciju sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru