Aktualitātes

Slaucamo govju piena produktivitāte un mūža garums ir rādītāji, kurus lielā mērā ietekmē dažādi ārējās vides apstākļi, no kuriem būtiskas ir arī ēdināšanas metodes. Pētījumos atklāts, ka intensīvajā lauksaimniecībā turētajām govīm, kas tiek barotas ar enerģētiski bagātāku barību.

Lai izvērtētu vidi saudzējošas lauksaimniecības prakses, izveidota jauna Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) darba grupa, lai kopā īstenotu vērienīgu projektu “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai”. Projekta galvenie uzdevumi ir:

Atbilstošs uzturs ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem cilvēka dzīves kvalitātei, un publiskajā telpā arvien pieaug diskusijas par dažādu pārtikas produktu sastāvu, to ietekmi uz veselību. Taču pasaulē apkopotie statistikas dati liecina, ka 590 miljoniem planētas iedzīvotāju ir problēmas nevis ar atbilstoša uztura pieejamību, bet gan ar uzturvielu un pārtikas uzņemšanu. Lai to risinātu, Latvijas zinātnieki, uzņēmēji un ārsti ir sākuši kopīgu projektu, kura mērķis ir izstrādāt inovatīvus, pieejamus medicīniskos pārtikas produktus slimniekiem ar noteiktām uzturvielu un pārtikas uzņemšanas problēmām. 

Lai iegūtu regulāras un augstas ziemas ķiploku ražas bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot ķiploku audzēšanu segtajās platībās ziemas periodā un precīzās tehnoloģijas, tiek īstenots projekts “Ziemas ķiploku audzēšanas modernizācija drošas ražas ieguvei bioloģiskajā saimniecībā”.

Bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā nobarotajiem liellopiem ir laba muskuļotība, taču trūkst vēlamās tauku klases, kas nepieciešama augstas kvalitātes marmorētajam steikam, ko atpazīst un atzīst liellopu gaļas patērētāji visā pasaulē.

Laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam Dārzkopības institūts sadarbībā ar z/s “Atvases” un divām pašnodarbinātām personām bioloģiskās dārzeņu audzēšanas jomā – Lienu Mecenieci un Dzintaru Šmitu – īsteno projektu: “Jauna dārzeņa – edamame – audzēšanas tehnoloģijas izstrāde bioloģiskajā  ražošanā”.

Dārzu sezona tuvojas noslēgumam, bet Bulduru Dārzkopības vidusskolā projektā “Autonoma robotizēta platforma Latvijas iDārzs ilgtspējīgai stādaudzēšanas nozares attīstībai” vasarā uzsāktie darbi turpinās pilnā sparā. Projekts uzsākts maija beigās, tāpēc, lai arī gribētos uzreiz ķerties pie zemes darbiem, tomēr vispirms bija jāveic pamatīgi plānošanas un izpētes darbi.

Latvijas Universitāte ar sadarbības partneriem – SIA “Getliņi EKO”, z/s “Kliģēni”, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Augu Aizsardzības zinātnisko institūtu “Agrihorts” – īsteno projektu  “Optimālu augšanas apstākļu noteikšana dārzeņiem,  izmantojot hidroponikas audzēšanas metodi ar mākslīgo

Lauku atbalsta dienests ir finansiāli atbalstījis sadarbības projekta “Jaunas tehnoloģijas izstrāde augu mēslošanas līdzekļu ražošanai no biogāzes ražotnes fermentācijas atliekām – digestāta un šķeldas koģenerācijas atliekām – koksnes pelniem” īstenošanu.

Nīderlandes Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) darba grupa pēta inovatīvus risinājumus, kā kukurūzas audzēšanai ilggadīgajos zālājos neizmantot  glifosātus, lai nozare būtu klimatam un bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīga.

Lapas