Biodinamiskās saimniecības priekšrocības, konkurējot pārtikas tirgū

GalerijaPrint

LLKC speciālisti janvāra vidū devās uz Vāciju, Branderburgas zemi, lai iepazītos vispirms ar vietējiem lauksaimniekiem un viņu pieredzi kooperācijā, kā arī apskatītu starptautisko izstādi „Zaļā nedēļa”.

Viena no interesantākajām apskates vietām bija biodinamiskā kooperatīvā lauku saimniecība. Iegūtā informācija noderēs ikvienam, kas domā par sadarbību, produkcijas pievienotās vērtības radīšanu un videi draudzīgu saimniekošanu.

Kas ir bioloģiskā saimniekošana?

Bioloģiskās saimniekošanas pamatā ir tāda pieeja lauksaimniecības produktu audzēšanā, kad pilnībā tiek izslēgta sintētiski ražotu minerālmēslu  un pesticīdu izmantošanu, kā arī saimnieko, domājot par vides saudzēšanu.

Kas ir biodinamiskā saimniekošana?

Biodinamiskā lauksaimniecība ietver visus iepriekš minētos bioloģiskās saimniekošanas principus, papildus uz dabas norisēm skatās dziļāk, ievērojot arī  kosmiskās ietekmes uz procesiem,  kas notiek uz zemes, reizē aptverot visus faktorus to savstarpējā mijiedarbībā. 

Apmēram 198 km no Berlīnes, Branderburgas zemē, atrodas Brodovina. Šajā ciemā dzīvo apmēram 400 iedzīvotāju. Šeit saimnieko vietējo zemnieku kooperatīvs „Ökodorf  Brodowin”. Kad deviņdesmito gadu sākumā te beidza pastāvēt kolhoza tipa saimniecības, šajā teritorijā apvienojās sākotnēji 45 zemnieki, bet, laikam ritot, palikuši izturīgākie un aktīvākie. Saimniecībā saimnieko ar biodinamisko metodi, starptautiski to sauc par Demetera sistēmu. Tā ir pazīstama visā pasaulē. Saimnieks atzīst, ka apmēram 15% sabiedrības biedru patiešām izprot šīs sistēmas būtību. Kopš šādi saimnieko, uzņēmēji ir ievērojuši, kā apkārtnē atjaunojas flora un fauna. Saimnieki uzskata, ka šī sistēma ir labāka un efektīvāka par bioloģisko un dod produktiem vēl lielāku pievienoto vērtību.

Kooperatīvs meklē sadarbības partnerus reģionā, kas strādā šajā sistēmā, lai kopā piedāvātu pircējam lielāku produktu sortimentu. Uz produkcijas iepakojuma tiek norādīti arī sadarbības partneri šajā jomā. Svarīga ir produkta izcelsmes vieta, kas tiek īpaši norādīta uz produkcijas.

Galvenā kooperatīva koncepcija ir: svaigs, kvalitatīvs produkts, daudzums un piegādes laiks. Tas ir vienīgais, ar ko konkurēt tagad un nākotnē globālajā tirgū. Pārtiku ar garu derīguma termiņu ieved no Ķīnas, bet svaigo produkciju ar īsu derīguma termiņu nav iespējams ievest. Tāpēc tiek likts šāds uzsvars, domājot par stratēģisko ieeju tirgus apguvē.

Kopš 1996. gada ir audzis saražoto produktu skaits gadā. Piemēram, 1996. gadā saražotais piena apjoms bija 1,2 milj. l/piena kvotu ietvaros, bet šodien jau 4 milj. l/piena. Piens tiek pārstrādāts četrās kooperatīva saimniecībās.

Saimniecība skaitļos

apsaimnieko 1200 ha,

audzē 400 liellopus,

250 slaucamas kazas,

audzē 30 ha platībā lauka dārzeņus,

100 strādnieki, lielākoties vietējie iedzīvotāji,

gadā pārdod apmēram 1 milj. pudeļu piena, kas pildītas bio stikla tarā, tas saglabā produkta kvalitāti, to transportējot. Vienas pudeles cena ir 1,39 eiro, ar piegādi līdz klienta mājas durvīm – 1,50 eiro,

pārdotas 1500 kastes ar produktiem nedēļā, katra pa 40 eiro, piegādes tiek uzsāktas no 10 eiro. Saimniecībai ir tādi klienti, kas jau 15 gadus iepērkas šādā veidā. Produktu kastes iepriekš piesaka paši klienti, veidojot to saturu paši.

Iesākot sarunu, viens no kooperatīva vadītājiem Peters Krentcs min piemēru, kāpēc ir svarīgi veidot pievienoto vērtību izaudzētajiem lauksaimniecības produktiem.

Lai saražotu 1 kg biešu, tas izmaksā 0,11 centus/kg. Bietes pārstrādājot sulā, ko piegādā uz Berlīni, maksā 2,60 eiro/l. Tā tiek nopelnīta nauda, radot produktiem pievienoto vērtību, kas tālāk tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā.

Kooperatīvam ir trīs pārdošanas kanāli:

pārdod uz vietas ciemata veikalā;

piegādā vairāk kā 1000 mājsaimniecībām (tai skaitā, bērnudārziem, skolām un ofisiem). Pēdējos gados parādās tendence, ka firmu īpašnieki pasūta pārtikas kastes uz ofisu, tā rūpējoties par savu darbinieku veselību un pareizu uzturu;

70% produkcijas tiek realizēta lieltirgotājiem reģionā.

Saimnieks izstāsta arī piemēru, kas parāda to, par ko uztraucas šejienes lauksaimnieki. Arvien biežāk saimniecībās Vācijā ierodas investori ar globāla mēroga kapitālu, uzmeklējot lielas platības ar lauksaimniecības zemi, kas mērojamas 50 000 ha apjomā, lai uzsāktu nodarboties ar industriālo lauksaimniecību, kas ir pilnīgi pretēja biodinamikas principiem un orientēta galvenokārt uz apjomu un peļņu.

Neskatoties uz šo nepatīkamo tendenci, iekšējā tirgū pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas katru gadu aug, pat uz pusi. Bioloģiskie produkti aizņem apmēram 3% no kopējā saražotās produkcijas tirgus.

Jautājot, vai notiek sadarbība ar zinātniekiem, saimnieks atjoko, ka dzīvo pēc principa – palīdzi pats sev, tad Dievs tev palīdzēs. Vairāk zemnieki paši mācās cits no cita. Sadarbība ar zinātni prasa laiku un resursus, kas šobrīd tiek ieguldīti jaunu nišu apgūšanā. Vadītājs neslēpj, ka uzņēmums skatās arī uz Baltiju kā iespējamo tirgus nišu.

Aktīvi tiek strādāts pie zemes resursu atjaunošanas un jaunu lauksaimniecības zemju attīrīšanas no aizaugšanas. Tiek iztīrītas aizaugušās teritorijas un koksne izmantota enerģijai. Tas nodrošina papildu darba iespējas ziemas periodā. Saimniecība sadarbojas ar skolām un iesaistās bērnu izglītošanā par vides saudzēšanas metodēm un ilgtspējīgu saimniekošanu. Ar ES atbalstu plānots celt īpašu centru šim nolūkam. Izmantojot ES finansējumu, ir sasniegts 45% pieaugums dārzeņu pārstrādē un radītas 30 darba vietas.

Tiek domāts par jauniešu intereses veicināšanu par dzīvi laukos. Kopējā tendence rāda, ka jaunieši pamazām atgriežas laukos. Saimniecībai ir nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti nozarē, kam uzņēmums var atļauties maksāt labu atalgojumu. Jaunajiem speciālistiem tas dod stimulu apgūt profesiju lauksaimniecības nozarēs.

Kādas ir kooperatīva nākotnes perspektīvas?

Viens no variantiem ir ogu ražošana: zemenes, jāņogas, ērkšķogas, arī sparģeļi. Lai būtu panākumi, tad jāspēj dienā realizēt vismaz vienu furgonu izaudzēto ogu. Šobrīd kooperatīvs eksperimentē ar vistkopību. Šeit populāras ir pārvietojamās vistu kūtis, kas ik pēc 15 dienām tiek pārvietotas. Šobrīd tiek audzētas 200 dējējvistas. Berlīnieši ir gatavi maksāt 0,50 eiro centus par vistas olu.

Sīkāk par kooperatīva darbību un produkcijas veidiem un to realizāciju var iepazīties www.brodowin.de

Videga Vītola,

LLKC Jelgavas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante

 

Foto galerija: 

Pievienot komentāru