Bioloģiskā saimniekošana pasaules skatījumā.

Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā Rīgā no 10. līdz 12. jūnijam notika 9. Eiropas Bioloģiskās lauksaimniecības kongress. Tajā runāja par Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības attīstību topošā ES bioloģiskās lauksaimniecības regulējuma perspektīvā un jaunām iespējām bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, iesākoties jaunajam daudzgadu finanšu plānošanas periodam 2014.-2020. un reformētajai KLP.

Kongress notika laikā, kad ES iestādes un dalībvalstis intensīvi strādā pie jaunās Eiropas regulas par bioloģisko lauksaimniecību. Bioloģiskās lauksaimniecības regulas priekšlikuma mērķis ir uzlabot tiesību normas bioloģiskajā ražošanā, novēršot šķēršļus sektora tālākai attīstībai, garantējot uzņēmēju godīgu konkurenci un vairojot patērētāju uzticēšanos bioloģiskajiem produktiem.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā dalībniekus uzrunāja Latvijas Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Eiropas Parlamenta loceklis un likumdošanas priekšlikuma referents par jauno bioloģiskās lauksaimniecības regulu Martins Hauslings, Starptautiskās bioloģiskās lauksaimniecības kustību apvienības (IFOAM) prezidents Kristofers Stoups un biedrības „Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” prezidents Gustavs Norkārklis.   No Latvijas   kongresā piedalījās pārstāvji no bioloģiskajām saimniecībām, sertifikācijas institūcijām, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas un bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā ieinteresētie mediji. Kongresu organizēja IFOAM ES grupa sadarbībā ar LR Zemkopības ministriju, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Sekretariātu un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju.

Darba grupās dalībnieki risināja dažādas tēmas. Par pārtikas drošību bioloģiskajā saimniekošanā – kā bioloģiskā saimniekošana ietekmē klimata pārmaiņu novēršanu, kā bioloģiskā lauksaimniecība sekmē pārtikas nodrošinājumu pasaulē. Ļoti vajadzīgi ir pētījumi par augsnes auglības saglabāšanu, uzlabošanu, stabilas ražības nodrošināšanu bioloģiskajā lauksaimniecībā. Pārtikas piegādātāji ir atvērti bioloģisko produktu noietam.  Par  politiskiem risinājumiem bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai notika diskusija: nepieciešams vērst uzmanību jaunās paaudzes iesaistīšanai bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā, par valsts iesaisti ražotāju un patērētāju apvienošanai. Secinājumi: nozares attīstībai vēlamie rīki ir tirgus veicināšanas pasākumi. Cits skatījums sabiedrībai, patērētājiem: kādas ir lētās pārtikas patiesās izmaksas, kāda ir  piesārņotāju atbildība, ko nozīmē efektīva bioloģiskā saimniekošana? Būtiska katra ražotāja personiskā atbildība par kvalitatīvu rezultātu. Saistībā ar likumdošanu diskusija izvērtās par  lielo regulējošo dokumentu apjomu, par mazo un vidējo uzņēmumu viedokļu uzklausīšanu, par ikgadējo pārbaužu veikšanu, par katras valsts izvēli  iekšējiem regulācijas nosacījumiem. Izskanēja viedoklis, ka pesticīdu atlieku noteikšana bioloģiskajos produktos ir apkārtējo  konvencionālo saimniecību problēma.

Kongresa otrā diena  tika veltīta darbam un diskusijām darba grupās, lai izstrādātu plānu veicamajiem uzdevumiem bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. Diskusijās definēja izvirzāmos mērķus un meklēja stratēģiskos risinājumus, lai nākotnē sasniegtu vīziju: bioloģiskā platība vairāk nekā 50% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lai izvirzīto mērķi sasniegtu, videi draudzīgi saimniekojot, jāpaaugstina produktivitāte, bioloģiskā daudzveidība, veiksmīga pārstrāde, dzīvnieku labturība, attīstītas piegādes ķēdes, sabiedrības pieprasījums, uzticība piegādei, produktiem. Bioloģiskā lauksaimniecība veidos tiltu starp sabiedrību un lauksaimniecību.

Kongresa ietvaros Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija rīkoja izbraukumu 12. un 13. jūnijā. Kongresa dalībnieki  viesojās bioloģiskajā pārstrādes uzņēmumā „Lat Eko Food”, kur ražo populāros „Rūdolfa  dārzeņu biezenīšus”, briežu audzētavā „More”, bioloģiskajās  saimniecībās z/s „Ragāres”( garšaugi, tēju audzētāji) un pie graudu audzētājiem z/s „Kalnavoti”, kā arī bioloģiskās bērzu sulas pārstrādes uzņēmumā SIA „Sula”.

Dace Kalniņa,

LLKC Cēsu nodaļas Priekuļu novada lauku attīstības konsultante

 

Pievienot komentāru