Faktori, kas ietekmē Šarolē šķirnes zīdītājgovju atražošanu

GalerijaPrint

Latvijā pēdējo gadu laikā ir krietni palielinājies gaļas šķirņu zīdītājgovju skaits. Pirmajā vietā no šķirnēm, ko izvēlas mūsu zīdītājgovju ganāmpulku apsaimniekotāji, ir Šarolē šķirnes zīdītājgovis.

Ja 2012. gadā pārraudzība tika veikta 8487 Šarolē šķirnes zīdītājgovīm, tad 2015. gadā tās bija 15 624 Šarolē šķirnes zīdītājgovis. Tā kā šīs šķirnes dzīvnieki ar savu majestātisko, lielo korpusu un gaišo apmatojuma krāsu veido skaistu ainavu mūsu laukos, lauksaimnieku, kuri vēlētos audzēt šādus lopus, netrūkst. Lai ganāmpulku apsaimniekotājiem nevajadzētu vilties, nepieciešams apzināt savas iespējas un potenciālos riskus. Ar gribēšanu vien nepietiek, ir jāprot apsaimniekot šo šķirni un jāvar nodrošināt Šarolē šķirnes dzīvniekiem atbilstošus ēdināšanas, turēšanas un kopšanas apstākļus.

Galvenais zīdītājgovju ganāmpulku produkts ir atšķirtie teļi, bet SAI (starpatnešanās intervāls) 2012. gadā Šarolē šķirnes zīdītājgovīm Latvijā bija 400 dienas, bet 2015. gadā 414 dienas vidēji ganāmpulkos, kuros veic pārraudzību. Tendence nav iepriecinoša, palielinoties SAI gaidītā produkta – teļa ieguve attālinās. Lielākā daļa fermeru vēlas, lai teļš dzimtu pavasarī, tad zīdītājgovij pēc dzemdībām triju mēnešu laikā būtu jābūt gatavai kļūt grūsnai, lai pēc deviņiem mēnešiem tiktu iegūts veselīgs teļš. Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas, ganāmpulkos, kuros veic pārraudzību,  Šarolē šķirnes zīdītājgovīm grūsnība tiek konstatēta vidēji piecus mēnešus pēc atnešanās.

Zemnieku saimniecībā “Mežāres”

Lai aktualizētu zīdītājgovju auglības un atnešanās pazīmju ietekmi uz ganāmpulka atražošanu, tika ierīkots izmēģinājums z/s “Mežāres” Jēkabpils novada Rubenes pagastā, Dvietes palienes teritorijā. Īpašnieki ir Dzidras un Romalda Jakovicku ģimene.Saimniecībā ir 70 Šarolē šķirnes zīdītājgovis un trīs vaislinieki. Tiek apsaimniekoti LIZ 185,5 ha, no tiem 56 ha ir sētie zālāji, 129,5 ha – dabiskās pļavas (Dvietes paliene). Z/s “Mežāres” uzsāka darbību 1992. gada sākumā, tad tika apsaimniekoti 14 ha LIZ.  No 1997. gada sāk nodarboties ar Šarolē šķirnes izkopšanu savā saimniecībā.  No 2001. gada saimniecība strādā bioloģiski. Bullīšus 6–7 mēnešos ar dzīvmasu ap 300 kg realizē ar “Izsoļu nama” starpniecību. Teles realizē vaislai. Tā 2015. gadā realizētas 23 telītes, 34 bullīši, 7 zīdītājgovis. No 2011. gada līdz 2015. gadam izveidota jaunā gaļas liellopu novietne ar cieto mēslu un lagūnas šķidro mēslu krātuvēm, pastaigu laukumu, šķūni. Apbūve veikta par saviem līdzekļiem 200 000 eiro apmērā, izņemot šķidro mēslu krātuvi, – tā daļēji finansēta projekta ietvaros sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu.

Saimnieki apgalvo, ka novietne nepieciešam, lai ganāmpulku apsaimniekotu pamatīgi, lai teļi nebūtu jāķer pa dubļiem un krūmos. “Tā kā saimniekojam bioloģiski, mums ir nepieciešami kūtsmēsli, – līdz ar to bija nepieciešama krātuve, lai savukārt tālāk varam veidot zālājus, un izaudzēt kvalitatīvu rupjo lopbarību,” saka saimnieki.

“Vasaras periodā veidojam trīs ganāmpulkus, vienā ganāmpulkā ir zīdītājgovis, kurām šajā pavasarī ir piedzimuši bullēni, otrajā ganāmpulkā ir zīdītājgovis, kurām šajā pavasarī ir dzimušas telītes, trešais ganāmpulks ir veidots no zīdītājgovīm, kuras ir nesušās pašā vasaras sākumā, un teļi ir visjaunākie. Liela nozīme ganāmpulkā ir vaisliniekiem, tos cenšamies iegādāties Eiropā, svarīgi, lai tie būtu izcili.”

Izvērtē zīdītājgovju atražošanas rādītājus

LLKC Lopkopības kompetenču centrs šajā saimniecībā ir ierīkojis izmēģinājumu. Tā vadītājaZiedīte Bimšteine iepazīstināja ar izmēģinājuma mērķi, izvērtējot zīdītājgovju atražošanas raksturojošos rādītājus, analizējot iemeslus, kas ietekmē auglību un pēcnācēju kvalitāti. Zīdītājgovju atražošanu raksturo auglības rādītāji: teļu ieguve, teļu saglabāšana, starpatnešanās intervāls (SAI) un atnešanās rādītāji – dzemdību norise (vieglums), teļa dzīvmasa piedzimstot, mātes instinkts.

SAI 2015. gadā visu šķirņu un krustojumu pārraudzībā esošajām govīm Latvijā bija 429 dienas vai 85,1% teļu ieguve, Šarolē šķirnei – 414 dienas vai 89% teļu ieguve.

Z/s «Mežāres» – 367 dienas vai 99.5% teļu ieguve, 2015. gadā teļu saglabāšana – 96,4%.

1.    tabula

Pārraudzībā esošo zīdītājgovju atnešanās rādītāji Latvijā

 

 

Dzimšanas

 svars teļiem, kg

Atšķiršanas vecums, dienas, koriģētais

Atšķiršanas svars, kg, koriģētais

Gada svars, kg, koriģētais

Pirmā sēklošana, dienas

Latvijas zīdītājgovju ganāmpulkos*

37,33

207

249,05

346,37

636

ŠAROLĒ (SA)* šķirnes ganāmpulkos

41,09

210

256,49

361,87

664

Z/s “Mežāres”

42,92

216

226,43

398,16

515

* Ganāmpulkos, kas veic gaļas liellopu pārraudzību

Faktori, kas ietekmē zīdītājgovju atražošanas rādītājus, ir ģenētikas izvēle, ēdināšanas sistēma, turēšanas, lecināšanas un atnešanās perioda apsaimniekošana. Savukārt, lai pareizi organizētu zīdītājgovju ēdināšanu, ir jāveic ķermeņa kondīcijas novērtēšana un jābūt lietas kursā par zīdītājgovs pienīgumu. Jāizprot barības vielu nodrošinājuma nepieciešamība, lopbarības kvalitāte, ūdens vajadzība, zīdītājgovs sausnas uzņemšanas spējas, jāveic rupjās lopbarības analīzes, jāsagatavo barības deva.

Cieša saikne ar govs ķermeņa kondīciju

Zinātniskā konsultante profesore Daina Jonkus iepazīstināja ar zīdītājgovju dzīvmasas, ķermeņa kondīcijas un eksterjera lineārā vērtējuma pazīmju analīzi, jo atražošanas spējām pastāv cieša saikne ar govs ķermeņa kondīciju (BCS) un uzbūvi.

Zīdītājgovs ķermeņa kondīcijas un uzbūves vērtējums zināmos ražošanas cikla posmos ir viens no palīginstrumentiem ražošanas efektivitātes novērtēšanā.

Katram, kam ir zīdītājgovis, der atcerēties, ka:

ķermeņa kondīcijas vērtējums ir objektīvs, vienkāršs un lēts vizuāls ganāmpulka uztura statusa novērtējums.

Ierīkotā izmēģinājuma uzdevums ir:

vērtēt zīdītājgovju dzīvmasu un ķermeņa kondīciju (BCS) rudenī un pavasarī, analizēt zīdītājgovju eksterjera lineāro vērtējumu, noteikt teļu dzimšanas dzīvmasu (kg) un dzīvmasas pieaugumu diennaktī (g).

2. tabula

 

Veicot datu apstrādi šajā saimniecībā, vidēji no izvērtētajām zīdītājgovīm starpība starp dzīvmasu rudenī un pavasarī, kad zīdītājgovs atnesusies, ir nepilni 56 kilogrami, un teļa vidējais svars piedzimstot – 42 kg. Tas norāda uz kvalitatīvu un pareizu ēdināšanu un piemērotiem, labiem turēšanas apstākļiem.

Saimniecībā tika veikta zīdītājgovju ķermeņu vērtēšana 1. un 3. laktācijas zīdītājgovīm.

3. tabula

 

4. tabula

 

Pēc zīdītājgovju ķermeņa un muskulatūras pazīmju vērtējuma varam redzēt, ka zīdītājgovis vēl pēc pirmās laktācijas sasniegšanas turpina veidoties, augt. Jāatzīmē, ka šajā ganāmpulkā rādītāji ir labi, pat ļoti labi. Zīdītājgovju turētājam jāņem vērā, ka ir dažas ķermeņa pazīmes, piemēram, mugurkaula vērtējums un krustu slīpums, krustu garums, ja vērtējam muskulatūru, kurām tendence izmainīties dzīvnieka dzīves laikā ir neliela.

Profesore iepazīstināja ar sakarībām, kādas veidojas starp zīdītājgovs dzīvmasu un teļa dzimšanas svaru.

5. tabula

 

Ja vērtē sakarības starp zīdītājgovs svaru pirms dzemdībām un piedzimušā teļa svaru, tad uzskatāmi 5. tabulā ir parādīts, ka teļi ar dzīvmasu no 43–45 kg dzimst zīdītājgovīm, kuru dzīvmasa ir no 670– 900 kg.

Praktiski izskaidrojams ir arī tas, ka ne tikai ķermeņa dzīvmasai, bet arī zīdītājgovs ķermeņa kondīcijai ir sakarība ar tālākajiem jaundzimušā teļa augšanas un attīstības rādītājiem. Šajā reizē mēs piemērojām ASV pielietoto 9 ballu vērtēšanas sistēmu.

6. tabula

 

7. tabula

 

Zīdītājgovīm, ja ķermeņa kondīcija ir bijusi vidēji ap 7 ballēm,  dzīvnieki nav pārbaroti, bet ir spēcīgi, muskuļaini, ribas nespīd cauri ādai, šādas zīdītājgovis lielākoties atnesās bez dzemdību palīdzības, teļš piedzimst ar labu veselību, šādai govij jaunpiens ir labas kvalitātes un pietiekamā daudzumā, līdz ar to teļam dzīvmasas pieaugums diennaktī ir ap 1200 gramiem, kas ir labs rādītājs (skatīt 7. tabulu). 

Gaļas liellopu ciltsdarba speciāliste Ieva Freidenfelde demonstrēja zīdītājgovju lineāro vērtēšanu, norādot uz pazīmēm, kas jāņem vērā, lai zīdītājgovs varētu veikt sev paredzētās funkcijas. Speciāliste norādīja uz pazīmju atšķirību, vērtējot zīdītājgovis pirmajā un trešajā laktācijā, akcentējot, ka fermerim ir jārēķinās ar faktu, ka

5–5,5 mēnešos obligāti jānodala telītes no bullīšiem, ja, iestājoties dzimumgatavībai, telīte nav izaugusi un paliek grūsna, šādai telītei attīstības potenciāla nav. Audzējot vaislas teli, liela uzmanība jāvelta pareizai ēdināšanai, – telei jābūt izaugušai līdz ne mazāk kā 450 dzīvmasas kilogramiem, jābūt izaugušam korpusam un skeletam, svarīgi ir sasniegt šķirnes rādītājus krustu un skausta augstumā. Ja vaislas tele tiek pārbarota, tad bieži rodas lielas problēmas  dzemdībās, bieži vien neatgriezeniskas.

Izmēģinājumos iegūtie rezultāti tiks demonstrēti noslēguma seminārā LLKC gada beigās. Pasākums notika Valsts Lauku tīkla pasākuma „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros.

 

Anita Siliņa,

LLKC lopkopības kompetenču centra vadītāja 

Foto galerija: 

Pievienot komentāru