Iepazīst bioloģiskās saimniekošanas pieredzi Bavārijā

Alūksnes un Gulbenes puses zemnieki un mēs, konsultanti, devāmies pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju, lai redzētu, kā saimnieko vidēja mēroga saimniecības.

Mittelbahā viesojāmies Klausa Mobiusa saimniecībā, kurš nodarbojas ar Angusu un Vagu šķirnes liellopu audzēšanu. Saimniecībā ir izveidota neliela kautuve, kurā vienu reizi nedēļā tiek kauts kāds no izbrāķētajiem saimniecības liellopiem. Svaigā gaļa un gaļas produkcija – desas, pastētes – tiek realizēta vietējiem ēdināšanas uzņēmumiem un pārdota vienreiz nedēļā saimniecības veikaliņā.

Neištatē apmeklējām plaša profila bioloģisko saimniecību, kas nodarbojas ar Simentāles gaļas šķirnes liellopu audzēšanu, Šarolē šķirnes aitu audzēšanu, cūkkopību un putnkopību. Šai saimniecībai arī ir savs veikaliņš, kurā tiek pārdota produkcija, kas saražota no saimniecībā iegūtās produkcijas. Lopu kaušana notiek netālu esošajā kautuvē.

Saimniecībās liellopi ziemas periodā tiek turēti nepiesietās turēšanas kūtīs, ganību periods tiek uzsākts tikai tad, kad ganības ir pietiekoši sausas un zāle sasniegusi pietiekamu garumu. Ganību platības ir ierobežotas, tāpēc tās tiek regulāri atjaunotas, veicot zālāju piesēju. Aploku sistēma ir izveidota tā, lai visas sezonas garumā lopbarības bāze būtu pietiekoša.

Apmeklējām vienu no bioloģisko saimniecību konsultāciju organizācijām “Bioland”. Tās dalībniek pārstāv bioloģisko saimniecību intereses valdības gaiteņos, izstrādā nosacījumus bioloģiskajai saimniekošanai, bioloģiskās produkcijas pārstrādei, produkcijas noieta tirgus veidošanā un izstrādā bioloģisko uzņēmumu kontroles sistēmas nosacījumus. Pieredzes braucienā mūs pavadīja “Bioland” pārstāvis Aksels Hilkmanis, kurš organizācijā darbojas kā bioloģiskās putnkopības konsultants.

Bavārijas zemē guvām pieredzi četrās bioloģiskajās saimniecībās, kurās tiek turēti no 200 līdz 3000 putnu. Redzējām dažādu risinājumu stacionārās un pārvietojamās putnu novietnes. Visās saimniecībās putni varēja brīvi pārvietoties no novietnes uz ganībām. Pārvietojamo novietņu energoapgādi nodrošināja uz novietnes jumta izvietotie saules kolektori. Katram saimniekam bija savs šāda veida saimniekošanas ekonomiskais pamatojums, bet visiem putnkopība bija  papildus nozare.

Visās apmeklētajās saimniecībās pamatā strādā ģimenes locekļi. Pats saimnieks ir menedžeris, lopkopis, celtnieks, kāvējs, pārdevējs, ja, nepieciešams ārpakalpojums, tad tiek slēgts līgums un norēķini veikti par nostrādātajām stundām, līdz ar to darbaspēka izmaksas nav nesamērīgi lielas.

Iegūtā pieredze liek aizdomāties, kā mēs izvēlamies savas saimniekošanas nozari, vai mūsu izvēle ir ekonomiski pamatota, vai veiktās investīcijas ir ekonomiski pamatotas. Vai lopkopības saimniecībā tiek domāts par lopu ģenētiku un par pareizu šķirnes lopu atlasi, par racionālu lopbarības platību izmantošanu.

Sarmīte Svilāne,

LLKC Alūksnes konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante