Iepazīst putnkopības produkcijas ražošanas pieredzi Vācijā

LLKC Jelgavas konsultāciju birojs organizēja braucienu uz Vāciju, lai salīdzinātu putnkopības produkcijas ražošanu šajā valstī un Latvijā. Pasākuma laikā bija  piedalīties praktiskās nodarbībās Nīnburgas Lauksaimniecības izglītības un mācību centrā „Deula–Nienburg”, kā arī tika apmeklēti vairāki putnkopības uzņēmumi.

 Hannoveres veterinārmedicīnas augstskolas Mācību un zinātniskās pētniecības  saimniecība „Ruthe”

 Saimniecība darbojas kopš 1969. gada, un tajā tiek veikti zinātniski pētnieciskie izmēģinājumi. Te strādā 23 lauksaimniecības darbinieki, viens lopkopības speciālists – skolotājs.  Praksē strādā 3. kursa studenti, kuri dzīvo turpat  saimniecības viesnīcā, un 98% no studentiem ir meitenes.

Lopkopības  nozare

Saimniecībā ir 80 slaucamas govis, pusi no tām slauc slaukšanas zālē, bet otru pusi slauc mehanizēti ar „De Laval” iekārtām. Ar robotu  tiek slaukts vidēji 2,7 reizes dienā, tas ir, ik pēc 6–8 stundām, kad govis pašas ierodas uz slaukšanu.  Izslaukums sasniedz 10 000 litrus.  Saimniecībā tiek izmēģinātas divas turēšanas sistēmas – ar matračiem (1,25x2,5 m) un dziļā sistēma. Barošana notiek ar robotu, kas sajauc zāli, skābbarību un mikroelementus, barības devu rēķinot uz izslaukumu 30 l dienā. Spēkbarība tiek dota slaukšanas laikā.

Putnkopība

Saimniecībā ir vistu novietne ar 18 500 vistām. Gadā tiek iegūtas vidēji 310 olas no vistas. Cāļi šurp tiek atvesti astoņu nedēļu vecumā un pieradināti pie jaunās sistēmas.  Vistas tiek turētas 23 mēnešus, līdz dējība samazinās līdz 75–80% no jaunu vistu rādītājiem. Ola maksā 15–22 centus. Vistu novietnē tiek izmēģinātas trīs dažādas turēšanas sistēmas. Nākotnē tiks atļauta vistu turēšana vairākos stāvos ar brīvu vistu pārvietošanos. Pirmā un otrā stāvā notiek vistu barošana, tad tās dodas uz trešo – dēšanas stāvu. Vakarā ar gaismu palīdzību tiek nodrošināta vistu  labprātīga došanās uz guļamstāvu. Vistām jānodrošina arī kašņāšanās laukumi, kur lielākoties ir smiltis, vēl skaidas un augšā – siens. Svarīgi nodrošināt dažādus materiālus, kur vistām kašņāties. Vācijā vairs nedrīkst celt kūtis, kur vistas tiek turētas būru sistēmā. Tajās turēto vistu olas tiek izmantotas ceptuvēs un konditorejās. Brīvos apstākļos turētām vistām lūkas uz voljēriem atvērtas no pulksten 10 līdz 22. Gaļas putnu audzēšanai saimniecībā tiek izmantoti 18 500 broileri, 2900 tītari un  3300 Pekinas pīles. Putni šeit nonāk vienu dienu veci. Pirmās trīs dienas gaisma tik atstāta visu diennakti, un 33 dienās broileris sasniedz 2 kg dzīvsvaru.  Cenu nosaka lielveikali un kautuves.

Pekinas pīles tiek turētas 43 dienas, kad sasniedz  3,8 kg dzīvsvaru (3 kg gaļas). Paredzams, ka pīles gaļa nākotnē tiks lietota vairāk, jo tītaru gaļa ir sausāka. Pīlēm visu laiku tiek kontrolēts svara pieaugums – novietnē ir platforma, uz kuras pīles intereses pēc uzkāpj un, pašām nezinot, tiek nosvērtas. Putni  kautuvē tiek nogādāti  4–5 stundu laikā, lai tiktu ievērotas labturības prasības.

Cūku novietne

Saimniecībā tiek turētas 90 sivēnmātes (līdz trim gadiem), no kurām tiek iegūti 28 sivēni gadā, kas tiek atšķirti piecu nedēļu vecumā. Cūkkopībā tiek eksperimentēts ar dzīvnieku barību – šobrīd notiek izmēģinājumi ar kokšķiedru. Tiek izmantota šķirne Dāņu hibrīds. Sivēniem tiek nodrošinātas spēļu vietas ar bumbām un citām rotaļlietām. Sivēnus kastrē septiņu dienu vecumā.

Augkopības nozare

Saimniecībā tiek audzēti 30 ha ar cukurbietēm un 100 ha ar graudaugiem, 140 ha –ar zālājiem.

 Nīnburgas Lauksaimniecības izglītības un mācību centrs „DEULA–Nienburg”

 Mācību centram ir 30 gadu pieredze izglītības un mācību darbā, un šeit apmācības notiek  no vienkāršas līdz ļoti specifiskai profesijai.  Mācību beigās maksas studenti liek eksāmenu. Zemniekiem – pēc izvēles iespējams brīvais apmeklējums. Centrā kvalifikāciju var celt lauksaimniecības, lopkopības, augkopības, atslēdznieka profesijās u. c.  Mācības notiek vācu (iespējams arī 1 mēnesi pirms mācībām papildināt zināšanas) vai angļu valodā. No visiem apmācāmajiem 2% ir ārzemju studentu.  Mācības apmaksā vai nu no projektu līdzekļiem, vai darba devējs. Pārējie, kuri vairs neietilpst jauniešu grupā, mācības apmaksā paši. Mācību materiālus  finansē firmas, arī jaunākās tehnikas iegādei pusi finansē firmas, pusi –DEULA.  Praktikantiem ir iespēja saņemt arī algu.

Dārzkopības nozarē mācību centrā tiek nodrošināta jauna tehnika, lai mācībās praktikanti apgūtu jaunākās tehnoloģijas. Vienu, divas reizes gadā notiek agrotehnikas izstādes, kad apmeklētāji ierodas arī DEULĀ.

Te darbojas lauksaimniecības tehnikas autoskola, notiek smidzinātāju apkalpošanas mācības, zināšanas var apgūt apkures sistēmu speciālisti.

Celtniekiem apmācības notiek angārā, kurā ir grants segums. Studenti strādā grupās, darba uzdevums – uzcelt mini celtni pēc visiem noteikumiem.  Lauksaimniecības tehnikas speciālistiem tiek nodrošinātas apmācības par jaunāko tehniku, piemēram, bija apskatāms jaunākais „Fend” traktors, kuram ir sarežģīta uzbūve.

Mežsaimnieki apgūst darbu ar zāģi, trimeri un citu tehniku. Metinātāji, kur mācās arī meitenes, apgūst arī dekoratīvo un mākslas metināšana Glābēji trenējas katastrofu seku likvidēšanai. Individuālas programmas tiek sagatavotas pēc pieprasījuma.

 Valsrodes pasaules putnu parks

 Valsrodes parkā dzīvo 6000 putni, kas pārstāv 300 šķirnes. Te kādreiz bija aplūkojamas 220 papagaiļu šķirnes, bet tagad palikušas tikai 65. Pirms nonākšanas voljēros putni tiek turēti karantīnas zonā.

Pie izšķilšanās nodarbināti seši darbinieki, pie jaunputniem – 5 līdz 21 cilvēki.  Daži darbinieki dzīvo uz vietas, lai pabarotu putnus pašā vakarā.  Pirms darba sākšanas putnu parkā darbinieki iziet sešu nedēļu apmācības un  praksi. 

Dienā putnu parks barībai  patērē: 100 kg gaļas plēsējputniem, tajā skaitā arī lauksaimniecības dzīvnieku sirdis mazajiem dzeguzēniem, 2000 sasaldētus cāļus, 100 kg dārzeņu (āboli, bumbieri, kartupeļi, bioloģiskie citrusaugļi), 200 kg zivis. Barībai izmanto „Lundi” vai „Masuri” firmas granulēto barību. Barību ņem  arī no lielveikaliem, bet tikai nebojātu, jo putni ir  jutīgi.

 Putnu kautuve „Landesbergen”

 Putnu kautuvē apdullināšana notiek ar elektrību, izmantojot trīs jaudas stiprumus. Putni tiek salikti vannā, piespiesti un noplucināti karstā ūdenī. Lai atdalītu visas spalvas, tiek izmantots pārtikas vasks – epilācija. Vienā stundā var apstrādāt 100 putnus, dienā – 500.  Veterinārārsts putnus apskata novietnē pirms došanās uz kautuvi.  Kautuvē higiēnas  pārbaudes notiek  vismaz divas reizes mēnesī. Veterinārās pārbaudes – trīs, četras reizes gadā. Notiek arī elektrības pārbaudes.

 Šonekes bioloģiskā putnu saimniecība „Neu Wulmstorf” un specializētā  putnu  produkcijas tirdzniecība Hamburgā

 Saimniecībai „Neu Wulmstorf” ir 200 ha zemes, uzņēmumā strādā 20 cilvēki. Produkciju pārdod reģiona centros un savās trīs filiālēs, gatavā produkcija tiek izvadāta ar divām pašu mašīnām. Filiālēs tiek pārdota gaļa, desas, olas, saimniecībai ir arī savi mazie restorāni – bistro. Gaļu iepērk no sava reģiona bioloģiskajām saimniecībām, nedaudz arī no Francijas. Pārtikai tiek piemērots 7% PVN.

Saimniecība iepērk 16 nedēļas vecus jaunputnus, kuri jau ir vakcinēti. Pēc divām, trim nedēļām putni sāk dēt olas. Cāļus pērk no vietējiem ražotājiem. Saimniecības specializējas putnu audzēšanā un pārdošanā pēc vecumiem, ir saimniecības, kuras pašas inkubē. Citas specializējas mazo cāļu audzēšanā, citas  –  lielo cāļu utt. Dezinfekcija tiek veikta katru reizi pēc telpu attīrīšanas.  Katru 13. nedēļu notiek pārbaudes uz salmonelozi.  Veterinārārsta vizītes notiek reizi mēnesī. Saimniecībā ir augstākās pakāpes higiēnas līmenis.  Pašiem nav savas kautuves, bet sava šķirošanas iekārta, kas šķiro 3000 olas stundā. Tas ir pats mazākais šķirotājs, parasti šķirošanas  jauda  ir 30 000–180 000  olas stundā.

Baltās olas tiek iepirktas. Netīrās olas tiek izlasītas un pārdotas lētāk.  Putnu novietnē ir 2x 9000  vistas, kas  tiek turētas 500 dienas no dzimšanas dienas (beigās ražība 70%).

Novietnē izmanto „Big Dutchman” iekārtas. Vistām ir iespēja doties āra pastaigās, vakaros lūkas automātiski aizveras. Putni tiek baroti piecas, sešas reizes dienā, barības padeves lentas kustas nepārtraukti. Gaisma tiek ieslēgta pulksten. 5 no rīta, līdz 10. Vistas dēj, tad tiek attaisītas lūkas, un vistas var iet ārā.  Ārā atrodas 15–20%  putni. Ārā putni netiek dzirdīti, lai nevairotos slimības. Visa barība gatavā veidā tiek iepirkta. Novietnē nav būru, bet tikai starpsienas, lai putni nesaspiežas.

 „Big Dutchman” putnkopības iekārtu ražotne

 „Big Dutchman” ir akciju sabiedrība, kurai pieder vēl trīs uzņēmumi, ir arī cūkkopības nodaļa. Kopā strādā 700 darbinieku. Tas ir maz, jo produkciju paši neizgatavo, bet komplektē, lielākoties nodarbojas ar loģistiku un jaunu produktu attīstību, optimizāciju. „Big Dutchman” uzbūvēts  vietā, kur kādreiz atradās saimnieka zemnieku saimniecība. 50 km rādiusā atrodas  rūpnīcas, kas piegādā izejvielas. Tālākā vieta, kur putnkopībā tiek izmantotas „Big Dutchman” putnkopības iekārtas, ir Kamčatka.  Iekārtas tiek piegādātas visai pasaulei – visvairāk Amerikai un Āziju. Daļa no „Big Dutchman”  produkcijas tiek ražota arī ASV.  No produkcijas 70%  ir putnkopības iekārtu, 30%  – cūkkopībai.  Uzņēmumam agrāk bijusi laba sadarbība arī ar Krieviju, bet pašlaik apjoms ir samazinājies par 20%. Visa loģistika ir kompjuterizēta.

 Timmerreversa  putnkopības saimniecība, biogāzes ražotne Garrelā

 Saimniecībā ir desmit darbinieku. Putnu barību gatavo pašā saimniecībā, ar biogāzes siltumu apsildot broileru novietni, kā arī žāvē kukurūzu. Novietne 1700 kvadrātmetru platībā uzbūvēta 2003. gadā, tur tiek turēti 8000 broileru.  Kopā saimniecībā ir 40 000 broileri, 170 000 gaiļi paredzēti gaļai. Saimniecībā audzē arī 230 cūkas gaļai. Saimniecībā  2000. gadā  ir arī uzbūvēta 500 kw biogāzes ražotne, kur 60% izmanto šķidros mēslus, 30%  – vistu mēslus, 10% – kukurūzas. Enerģija tiek pārdota par 20 centiem/kw ar garantiju uz 20 gadiem.  Ja biogāzes ražošana turpmāk netiks subsidēta, nav vērts celt jaunas biogāzes ražotnes, jo tās nav ekonomiski izdevīgas.

Šajā reģionā putnu fermas vairāk nedrīkst būvēt, jo nav iespēja izmantot mēslus. Broileru novietnei ir apsildāmā grīda, ir iekārtas gaisa mitrināšanai un temperatūras samazināšanai. Vienā reizē kautuvē tiek nodoti 40 000 putni (kautuvē ikdienā kauj ap 350 000 putnu).  Ja biogāze turpmāk netiks subsidēta, saimniecība plāno pārstrādāt šķidros mēslus ūdenī  (60%) un sausajā frakcijā. Tas ļautu izmantot cūkkopības un putnkopības mēslus neatkarīgi no zemes platības.  Plānota ir arī  ekoloģisku zaļaļģu ražošana, kas tiks izmantota kā barība, kā arī farmācijā.

 Brauciena laikā tika gūta pieredze  putnkopības saimniecību darbībā, kā arī veidojās kontakti ar Vācijas Nīnburgas Lauksaimniecības izglītības un mācību centru „DEULA–Nienburg” un Latvijas putnkopības uzņēmumu pārstāvjiem. Pozitīvs piemērs ir „DDEULA–Nienburg” iesaistīšanās jauniešu izglītošanā,  tālākapmācībā un mūžizglītībā  tieši praktiskajā ziņā,  izmantojot jaunākās tehnoloģijas un zinātni, cieši sadarbojoties ar iekārtu un tehnikas ražotājfirmām. Tam gan savukārt nepieciešams liels valsts finansējums.

Brauciens notika  ELFLA pasākuma „Arodapmācības. Nozares speciālistu līmeņa mācību organizēšana” ietvaros.                    

Dace Drošprāte,

LLKC Jelgavas nodaļas lauku attīstības konsultante