Ilggadīgo stādījumu ierīkošana

Kā jārīkojas, ja vēlaties ierīkot jaunus ilggadīgos stādījumus? Vispirms sagatavo vietas augļu koku un krūmu dārzam. Izvēlas šķirnes un atkarībā no to auguma, potcelma un audzēšanas shēmas nosaka stādīšanas attālumus.

Ideālā variantā lauks, kurā tiks ierīkots ilggadīgais stādījums, jau vairākus gadus pirms ticis sagatavots stādījuma ierīkošanai. Tas sevī ietver: mikroreljefa izlīdzināšanu, augsnes auglības paaugstināšanu, nezāļu ierobežošanu, žoga un vēja aizsargstādījumu ierīkošanu. Dārza aizsargstādījumos nedrīkst izmantot augus, kuri var kļūt par slimību, infekcijas vai kaitēkļu invāzijas avotiem kultūraugu stādījumā. Piemēram, ābeļdārzu aizsargstādījumos nav ieteicams izmantot pīlādžus, plūmju dārziem – ievas. Toties par samērā labiem vēja aizsargstādījuma augiem uzskata kokus ar saimniecisku vērtību (medus, sēklu u. c. ieguvei), no krūmiem – lazdas, kas ir plēsējērču saimniekaugi.

Augsnei visā dārza platībā ieteicams veikt dziļirdināšanu vismaz 40–50 cm dziļumā. Izvēloties augsnes apstrādes veidu, jāseko līdzi, lai augsnes virspusē netiek uznests neauglīgais apakšslānis.

Pirms dārza stādīšanas, vadoties pēc augsnes agroķīmiskās izpētes rezultātiem, ja nepieciešams, veic: augsnes kaļķošanu, iestrādā organiskos un minerālmēslus. Labs paņēmiens ar trūdvielām nabadzīgas augsnes ielabošanai ir audzēt zaļmēslojumu. Par zaļmēslojuma augiem var izmantot eļļas rutkus, rapsi, auzas, bišu amoliņu (smagās augsnēs) vai sarkano āboliņu. Labākais zaļmēslojuma iestrādes laiks ir zaļmēslojuma augu ziedēšanas sākums vai brīdis, kad sasniegta lielākā zaļmasa, kas satur visvairāk slāpekļa, un augu stiebri sāk pārkoksnēties.

Jaunos augļu kokus nevar stādīt vietā, kur iepriekš nav iznīcinātas daudzgadīgās nezāles. Laukam jābūt tīram no nezālēm, ko panāk ar papuvi, pielietojot herbicīdus un izmantojot citus agrotehniskos paņēmienus.

Pavasarī, tiklīdz zeme ir atkususi un iesilusi, sāk stādīt. Izmantojot kailsakņu stādus, stādīšanu vēlams pabeigt līdz pumpuru plaukšanai. Tai pašā laikā un arī vēlāk var stādīt konteinerstādus. Nepieciešams jaunos stādītos kociņus kārtīgi apliet, lai augsnes daļiņas pieskalotu pie saknēm.

Svarīgi, lai stādāmajā bedres zonā tiktu nodrošinātas visas nepieciešamās barības vielas augšanas uzsākšanai. Ja augsne ielabota visā dārza platībā, tad bedri stādīšanai rok tikai tik lielu, lai tajā ietilptu saknes.

Ja stāda tikai dažus kokus un zeme nav sagatavota, tad vietas dažiem kociņiem var sagatavot sekojoši: izrok bedri vismaz 60 cm dziļumā un metra diametrā. Vienā vietā noliek izrakto auglīgo zemes kārtu, atsevišķi – dziļāko, neauglīgo. To var arī izmantot, veidojot kokam apkārt valnīti laistīšanai. Bedrē iedzen mietu, pie kura tiks piesiets kociņš, labāk to novietot no centra nedaudz nobīdītu dienvidu virzienā.

Lai ielabotu stādīšanas vietu, bedri pilda ar sakapātu velēnu, kas atradās virspusē, tai – virsū apmēram 10 līdz 15 cm kārtu auglīgās zemes, kas sajaukta ar kompostu vai satrūdējušiem mēsliem. Katrai stādāmajai bedrei jāparedz: komposts, sadalījušies kūtsmēsli vai kūdra vismaz 20 kg apjomā. Bedres vidū izveido zemes konusu, uz kura liek kociņu un izvieto saknes visos virzienos. Auglīga, ielabota augsne novietojama virs saknēm, stādījuma vieta mulčējama ar organisku materiālu, kas rezultātā nodrošinās pakāpenisku barības vielu ieskalošanos un nokļūšanu līdz saknēm.

Potējuma vietai augļu kokiem uz sēklaudžu potcelmiem jābūt līdz ar augsnes virskārtu vai nedaudz iedziļinātai, bet augļu kokiem uz augumu ierobežojošiem potcelmiem potējuma vietai jāpaliek vismaz 4 līdz 6 cm virs augsnes virskārtas vai mulčas.

Jauno kociņu piesien pie bedrē ievietotā mieta. Pēc pāris nedēļām pārbauda un nepieciešamības gadījumā piesien par jaunu, jo augsne mēdz sēsties un saite neveic savu pamatfunkciju – noturēt jauno kociņu taisni un auga saknes pēc iespējas mazāk pakļaut vēja ietekmei. Pēc iestādīšanas vēlams noklāt ap kokiem pusmetra rādiusā 10 līdz 12 cm biezu augsnes, kūdras vai kādu mulčas materiāla kārtu. Tāds nosegums saglabā augsni irdenu, noslāpē nezāles, saglabā augsnē siltumu un pasargā kociņus no izkalšanas.

Imants Missa,

LLKC Augkopības nodaļas speciālists dārzkopībā

Pievienot komentāru