Jānis Gavars iepazīstas ar saimniekošanas pieredzi Taivānā

Preiļu novada jaunajam lauksaimniekam Jānim Gavaram bija lieliska iespēja starptautiskas programmas ietvaros iepazīties ar lauksaimniecības jomu Taivānā. No mācībām brīvajos brīžos Jānis guva ieskatu arī tālās valsts kultūrā, iedzīvotāju ikdienā, dalījās pieredzē ar kolēģiem no citām valstīm un sarunās uzlaboja savas angļu valodas zināšanas.

Grupas sastāvā bija 21 dalībnieks, lielākoties visi, izņemot Ungārijas kolēģi, pārstāvēja mums eksotiskas valstis – Indonēziju, Malaiziju, Vjetnamu, Mongoliju, Ganu, Nikaragvu, Argentīnu, Brazīliju, Meksiku, Paragvaju un vairākas citas vietas pasaulē.  

Atgriezies no brauciena, Jānis Gavars dalījās iespaidos un gūtajās atziņās. Vairākas dienas pagāja, kamēr jaunietis pielāgojās svešās zemes apstākļiem un vietējo iedzīvotāju dzīves ritmam. Tas arī bija spilgtākais moments, kad jaunais lauksaimnieks saprata, ka viņš ir nokļuvis pavisam citādā pasaulē, ko no Latvijas šķir gaisa līnija 13 000 kilometru garumā.

Visai apmaiņas grupai katru dienu notika lekcijas, kuras vadīja pētnieki, augstskolu pasniedzēji, profesori. Programmā bija ietvertas daudzas tēmas – par lauksaimniecības jomas attīstību nākotnē, organizācijām, kurās apvienojušies lauksaimnieki, bioloģisko lauksaimniecību, veselīgas pārtikas izaudzēšanu un daudz ko citu, bet pēc lekcijām visi kopā apmeklēja lauksaimniecības uzņēmumus un guva ieskatu to darbībā.

Statistika liecina, ka Taivāna ir daudz mazāka par Latviju, – tās platība ir 34 000 kvadrātkilometru, un šī valsts pārsteidz ar pavisam citu attīstības līmeni, nekā mēs to varam iedomāties. Visur notiek būvniecība, vecās mājas tiek nojauktas, to vietā tiek būvētas jaunas ēkas, virs pilsētām – tieši virs dzīvojamām mājām tiek izbūvēti autoceļi, jo iedzīvotāju blīvums valstī ir liels, un taivānieši ir iemācījušies izmantot visus resursus. Interesants fakts ir arī tas, ka Taivānā darbojas 70 000 lauku saimniecību un tikpat daudz – 70 000 ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Ja ņem talkā matemātiku, tad aprēķins ir pavisam vienkāršs – vidēji uz katru saimniecību ir viens hektārs zemes. Kad ģimenei nepietiek ienākumu no izaudzētās produkcijas, iedzīvotāji atrod papildu iespējas, lai nopelnītu.

Jānis Gavars pastāstīja, ka taivānieši ir sapratuši kooperācijas lielo nozīmi, tāpēc saimniecības ir apvienojušās asociācijās, kurām ir sava tehnika, ko izmanto zemes apstrādei, asociācijas saimniecībām izmaksā subsīdijas un, ja nepieciešams, saviem biedriem piešķir bezprocentu aizdevumus.

Tā kā lauksaimniecībā daudz nopelnīt nevar, jaunie cilvēki nelabprāt izvēlas lauksaimniecības jomu, tomēr valdība meklē risinājumus. Lai nelielās lauksaimnieciskās zemes platības pasargātu no apbūves, valstī pieņemts likums, kas lauksaimniecisko zemi atļauj pārdot tikai saimniecību paplašināšanai.

Visvairāk Taivānā audzē rīsus, ir plaši dažādu augļu koku stādījumi, aug dažādi eksotiskie augi, pētniecības nolūkos tiek audzētas arī piena govis un liellopi. Saimniecības novāc divas ražas gada laikā – jūnijā un oktobrī, bet pēdējos gados tradicionālo saimniekošanas metodi ietekmē gan klimata pārmaiņas pasaulē, gan globalizācija. Valstī ienāk daudz importētās pārtikas, kaut gan ļoti pieprasīta ir pašu audzētā produkcija. Lielu daudzumu rīsu Taivāna eksportē uz Japānu.  

Jānim Gavaram bija iespēja iepazīties ar dažām saimniecībām, Zinātnes un pētniecības centru Taipejā,  lauksaimniecības mācību iestādi, kas līdzinās mūsu Universitātes tipa augstskolai. Izrādās, ka arī jaunieši no Latvijas brauc uz turieni mācīties un apgūst bakalaura un maģistra studiju programmas, vienīgā prasība – jābūt  ļoti labām angļu valodas zināšanām.  

Jaunais lauksaimnieks atzīst, ka pieredzes apmaiņas brauciens bija ļoti vērtīgs, Jānis ieguva daudz informācijas, un pēc atgriešanās no eksotiskās Taivānas Jānim Gavaram jau ir radušās atziņas, kādām lauku saimniecībām jābūt Latvijā. Citur pasaulē cilvēki ir sapratuši to, ka straujā attīstība un globalizācija ne vienmēr dod pozitīvu rezultātu cilvēku veselībai, līdz ar to arvien svarīgāka kļūst bioloģiskā saimniekošana. Viena no jaunā lauksaimnieka atziņām ir tā, ka mums vairāk jānovērtē tas, kas mums ir šobrīd tepat Latvijā. Zeme, ko apstrādājam, nav tik piesārņota, kā tas ir citviet pasaulē, tāpēc jācenšas to saglabāt. Jāievieš ne tikai jauninājumi, bet jāmācās arī no agrākajām kultūras vērtībām, zemkopības tradīcijām un jācenšas audzēt to, kas piemērots mūsu apstākļiem.

Jānis Gavars pateicas Taipejas misijai Latvijā par iespēju piedalīties pieredzes apmaiņas programmā. Pašlaik jaunietis darbojas vecāku bioloģiskajā saimniecībā, palīdz audzēt kartupeļus cietes iegūšanai, ko pēc tam ved pārstrādei uz Aloju. Papildus saimniecībā tiek audzēti kāļi, no kuriem pārstrādes uzņēmumi ražo veselīgu bērnu pārtiku. Tuvākajā nākotnē jaunais lauksaimnieks cer izveidot savu bioloģisko saimniecību, piesaistīt Eiropas Savienības projektu līdzekļus un attīstīties, jo darbs pie zemes – tā esot vērtība, kas tiek mantota no paaudzes paaudzē.  Jānis Gavars piedalījās arī jauniešu konkursā ,,Laukiem būt!”.

Elza Spodra Elste,

Preiļu novada lauku attīstības konsultante

Komentāri

Forši, Malacis Jāni! Tā turpināt, ticu, ka tev viss izdosies! Ceru sagaidīt vēl daudz un daudz ziņu par taviem piedzīvojumiem

Pievienot komentāru