Jaunie zemnieki Ķeipenē kopj daudznozaru saimniecību

Savā lauku sētā “Kaltiņi” Ķeipenes pagasta Vatrānē un tuvīnajos “Elekšos” saimnieko Raivis un Zinta Vingri. Ģimenē aug trīs meitas: Sintija mācās Suntažu vidusskolā, bet Dzintra un Evita – Ķeipenes pamatskolas 8. un 4. klasē.

 Raivis turpina attīstīt pāragri mūžībā aizgājušās mātes iekopto piena lopkopības nozari un veiksmīgi paplašina lauku saimniecību. Par to liecina arī viņa pieteikums konkursa “Sējējs–2015” balvas saņemšanai vienā no septiņām nominācijām – “Jaunais veiksmīgais zemnieks”. Tas nekas, ka laureāta tituls gāja secen, galvenais ir ikdienas darbu solis, rūpējoties par sazarotās saimniecības ražībguma pieaugumu un domājot par tuvākās nākotnes prioritātēm.

Vingru saime kopā ar nomātajām platībām apstrādā 70 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, lieti noder arī trīs hektāri meža. Visi darbi darāmi pašu spēkiem, jo strādnieki netiek algoti, tāpēc saimnieki saka lielu paldies par palīdzību un reizumis finansiālu atbalstu šobrīd ārzemēs strādājošajam Raivja brālim.

 Piena lopkopības īstenība

Jauno ķeipeniešu aprūpē patlaban ir 12 slaucamās govis un 15 jaunlopi. Absolūtā vairākumā mūsu pašu Latvijas brūnaļas. Vidējais izslaukums pārsniedz 6500 kilogramus no govs gadā. Protams, labi būtu, ja visas piena devējas atvēlētu tikpat daudz veselīgā padzēriena, cik trīs rekordistes, kuras “dāvā” 42 litrus dienā. Saražotā produkcija “aiziet” tiešajā tirdzniecībā Ķeipenes un Madlienas pusē, pārpalikumu savāc Jēkabpils Piena kombināts, tālāk novirzot uz Lietuvu. Raivis neslēpj, ka piena lopkopībai Tēvzemē pienākuši grūti laiki. Zemnieku situācija var mainīties dažu stundu laikā. Katrā saimniecības nozarē var būt savi kāpumi un kritumi, bet skaidrs ir viens – stāvoklis, kad piena pašizmaksa (vismaz 25–30 eirocenti litrā) pārsniedz iepirkuma cenu (ķeipenieši saņem 16 eirocentus par litru), nevar būt ilgstošs. Loģiski būtu, ja zemnieks, kurš iegulda vissūrākās pūles produkcijas ražošanā, saņemtu 40–50 procentus no piena cenas, kāda ir veikalā. Piena lopkopība mūsu valstī vidusmēra saimniekam ir tīrais hobijs... Tepat kaimiņos – Polijā lauksaimniecības kooperatīva biedriem maksā 34 centus, un vietējie to uzskata par ļoti zemu atlīdzību. Bet kādi ir ražotāja izdevumi? Raivis uzsver – visdārgākie posteņi ir degviela, eļļa, elektrība, spēkbarība (viens plēves rullis paģēr 80 eiro), minerālbarība, veterinārās izmaksas utt. Labi, ka dzimtajā zemītē trīs, četros hektāros izaug kvieši un rudzi. Saviem spēkiem ziemas sezonai tiek sarūpēti kādi 200 ruļļi skābbarības un 700–800 ruļļi siena. Ko lai dara, – jācīnās vien ir. Valstisks atbalsts niecīgs. “Augšā” laikam domā, ka lopu ganāmpulks paēd zāli un tas neko nemaksā. Zemnieks var streikot tikai savai kabatai...

Lai paveiktu visus darbus, būtiska nozīme tehnikai. Raivis izmanto trīs traktoru jaudu, labības un kartupeļu kombainu, citus nepieciešamos “dzelžus” un agregātus, bet gribētos iegādāties modernu, daudzfunkcionālu traktoru, jo krietnu mūžu kalpojusī “vecā gvarde” reižu reizēm grūti dabūjama pie dzīvības...

 Lauksaimniecības papildnozares un plāni

Ieciklējoties vienā saimniecības nozarē, nedrīkst aizmirst par citām, kuras īstajā brīdī var dot vērtīgu pienesumu. Raivis un Zinta rūpējas par trim sivēnmātēm. ‘Landras’, ‘Djurok’ un ‘Jorkšīras’ šķirņu pārstāves apsēklo paši, parasti vienā metienā piesakās 14–16 sivēni. Viņu pārdošanas cena visai apmierinoša – 50 eiro.

Ģimenes vajadzībām kalpo 30 vistu saime, piemājas augļudārzs un siltumnīcas. “Elekšu” apkārtni grezno iekoptais zivju dīķis. Tuvākās nākotnes uzdevums ir tehnikas novietnes un jauna siena šķūņa uzcelšana. Nākamgad noteikti jāparūpējas par gaļas lopu ganāmpulka vairošanu, reizē uzbūvējot sezonas novietni. Pirmie ’Angusi’, ‘Limuzīni’ un ‘Šarolē’ jau iegādāti. Savi remontdarbi nepieciešami dzīvojamai mājai.

Jautāts par brīvbrīžu prioritātēm, Raivis atzīstas, ka darbu dunā daudz laika nepaliek, tomēr tas tiek izbrīvēts Ķeipenes tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvā “Dandzis”, ko vada Aiga Jermaka. Starp citu, vecākās paaudzes kolektīva “Veldze” (vadītāja Inese Daugaviete) dalībnieki ir Zintas mamma un tētis.

 

Uldis Prancāns “Ogres vēstis visiem” korespondents

 Raksts tapis sadarbībā ar Ogres novada lauku attīstības konsultantu Māri Griņēviču

 FOTO

 Raivis Vingris pie savu darba palīgu – spēkratu rindas

 

Foto: Uldis Prancāns

 

Pievienot komentāru