Kā, strādājot dabai draudzīgi, iegūt augstākas ražas, neizmantojot minerālmēslus?

Ziema ir īstais laiks, lai pārdomātu, kā uzlabot, veicināt augsnes auglību savā saimniecībā, īpaši tiem, kas strādā ar bioloģiskām lauksaimniecības metodēm. Tādēļ LLKC Limbažu birojs interesentiem organizēja informatīvo semināru “Komposts – augsnes auglības uzlabotājs”. Semināru vadīja vidi saudzējošas saimniekošanas metožu lietpratēja Lāsma Ozola.

Semināra lektore stāstīja par augsnes auglību, kas ir augsnes spēja nodrošināt visus augu augšanai un attīstībai nepieciešamos faktorus (barības vielas, ūdeni, siltumu, gaisu). Augsnes auglību nosaka tās granulometriskais sastāvs, agroķīmiskās īpašības, mitruma apstākļi, organiskās vielas daudzums.  Organiskā viela ir galvenā augu barības vielu rezervju veidotāja augsnē, tā ietekmē arī pārējos augsnes auglību veicinošos faktorus − augsnes struktūru, gaisa un mitruma režīmu. Lai noskaidrotu, kādas vielas augsnē ir un kādu trūkst, jāveic tās analīze. To, kā pietrūkst augsnei, var iedot dabiskā veidā. Mikrobiologi uzsver, ka mikroorganismi ir tie, kas veido augsnes auglību, jo augsnē atrodas visas augam nepieciešamās barības vielas un mikroelementi. Tie pārsvarā ir augiem nepieejamā formā. Lai izmainītu barības vielu un mikroelementu formu, nepieciešama mikroorganismu – sēņu, baktēriju, vienšūņu un nematožu klātbūtne augsnē. Lāsma Ozola uzsvēra mikroorganismu nozīmi augsnē: tie sadala un noārda organiskās vielas, reciklē barības vielas un padara tās pieejamas augiem viegli uzņemamā formā; izdala skābes un enzīmus, kas šķīdina minerālvielas un padara tās augiem pieejamas; notur barības vielas sakņu zonā; barības vielas, kas atrodas mikroorganismu «vēderā», neizskalojas, tāpēc – jo vairāk augsnē mikroorganismu, jo lielāka barības vielu rezerve; uzlabo augsnes struktūru un fizikālās īpašības, ļaujot augam dzīt saknes dziļāk; noārda toksiskas vielas un toksīnus; Palīdz saglabāt augsnē mitrumu; Veicina augu augšanu un, izdalot dažādas atliekvielas ar antimikrobiālu un pretsēņu iedarbību, pasargā tos no slimībām un kaitēkļiem; veido organisko vielu augsnē.

Daudzveidīgiem mikroorganismiem bagāts augsnes ielabotājs ir komposts. Tas nepieciešams, lai iegūtu barības vielas un mikroorganismus koncentrētā veidā,  lai tiktu vaļā no parazītiem, lai iznīcinātu nezāļu sēklas un nematodes, kas pārtiek no augu saknēm un lai samazinātu SEG emisijas.

Kompostu iespējams sagatavot trīs veidos:

1. Karstais jeb termofīlais komposts.

2. Slieku jeb vermikomposts (aukstā kompostēšana).

3. Statiskais (slinkais) komposts.

Lāsma izstāstīja, kā praktiski sagatavot karsto kompostu. Svarīgi radīt aerobus apstākļus, nodrošinot 50% mitrumu, ievērot pareizu C/N attiecību, ko nodrošina 2/3 “brūnā” masa (siens, salmi, lapas, zari u .c.) un 1/3 “zaļā” masa (zāle, pārtikas atliekas, nezāles u. c.). Ja kompostā nodrošināta temperatūra 55⁰ C trīs dienas, veic kaudzes apvēršanu. Kaudzi vizuāli sadala trīs daļās, virsējo daļu liek jaunās kaudzes apakšā, apakšējo daļu – jaunās kaudzes vidū, un ar vidus daļu nosedz jauno kaudzi, lai visas kārtas iziet karstuma procesu. Ja kaudzes temperatūra ir augstāka, 65–71⁰C, apvēršanu veic pēc divām dienām, ja 76,6⁰C, pēc vienas dienas. Komposta “piespiedu” atdzesēšanu var veikt, veidojot arī kaudzē caurumus. Temperatūra virs 55⁰C nodrošina, ka iet bojā nezāļu sēklas un slimības. Lai komposts būtu bagātīgāks, ieteicams izmantot pēc iespējas dažādākas izejvielas. Komposta kaudze jāveido vienā reizē, nevis ik pa laikam to papildinot.  Seminārā tika apskatīti arī slieku un statiskā komposta sagatavošanas procesi.

Gatavo kompostu iespēju robežās jālieto augsnes virskārtā ar nosacījumu, ka augsne nav pārāk sablīvējusies. Ja tā tomēr noticis, komposta iestrādes vietā labāk to uzirdināt.

Lai pārliecinātos, ka teorija darbojas arī praksē,  SIA “EkoDārzs”  saimniece Aija Ošāne dalījās ar savu pieredzi komposta gatavošanā no saimniecībā pieejamajiem materiāliem, izmantojot starptautiski atzītā kompostēšanas eksperta Bruno Folandora ieteikumus. Jā, darbojas! Komposts ir dzīvs, un nav vienas receptes sagatavošanā. Mainās laika apstākļi, kompostā ieliktās sastāvdaļas, tādēļ process ir jāizjūt. Aija uzsvēra, ka saimniekam ir nepieciešams saprast un zināt, kas notiek viņa laukos, kāda ir augsnes “dzīvības” pakāpe, kā palīdzēt to uzlabot. Kā Aija teica, viņas uzdevums ir iedvesmot klausītājus, lai pamēģina. Viņa arī iedvesmoja, jo dalībnieki atzinīgi novērtēja, ka teorija ir viens, bet praktiskais pielietojums un pieredze dod apstiprinājumu, pārliecību un vēlmi izmēģināt savā saimniecībā.

Semināra dalībnieki teica lielu paldies lektorēm par zināšanām, izpratni par komposta sagatavošanas procesu. Mums jānodrošina dzīva, barības vielām un mikroorganismiem bagāta augsne, jo tas ir pamats (galvenokārt bioloģiskajās saimniecībās) augstāku ražu ieguvei.

Jautrīte Legzdiņa,

LLKC Limbažu biroja projektu vadītāja