„Krikšos” pēta parazitofaunas izplatību gaļas liellopu ganāmpulkā

Pasākuma dalībnieku kuplais pulks
GalerijaPrint

Kandavas novada zemnieku saimniecībā „Krikši”, kurā saimnieko Santra un Andris Celmiņi, 19. augustā  notika kārtējā Zālēdāju projekta fermu diena. Šoreiz tās aktualitāte – „Parazitofaunas izplatības intensitāte gaļas liellopu ganāmpulkā un tās ietekme uz gaļas liellopu produktivitāti”.

Pasākumu „Krikšos” apmeklēja sešdesmit dalībnieki no dažādām vecuma grupām. Priecē fakts, ka gaļas liellopu audzētāju sabiedrību papildina arvien gados jauni saimnieki, kuri atzīst, ka zināšanas gaļas liellopu kvalitatīvā izaudzēšanā ir nepieciešams papildināt.

Uzziņai: z/s „Krikši” atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā. Audzē Šarolē (ŠA) šķirnes gaļas liellopus. Saimnieko, ievērojot bioloģiskās lauksaimniecības un lopkopības metodes. Apsaimnieko vairāk nekā 200 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes  (LIZ). Dzīvniekus audzē gan vaislai, gan nobaro gaļas ieguvei. Dzīvnieku ēdināšanā izmanto saimniecībā saražoto lopbarību, vasaras periodā veic ŠA lopu ganīšanu ganībās un piebarošanu, ziemas periodā lopus baro ar sienu, skābbarību un salmiem, nobarojamajiem dzīvniekiem izbaro arī maltus vai placinātus graudus. Diennakts dzīvmasas pieaugums svārstās robežās no 1100–1500 g/diennaktī, atsevišķiem vīriešu kārtas ŠA lopiem dzīvmasas pieaugums diennaktī sasniedz pat 1700 g. Saimniecībā ir pielāgotas dzīvnieku novietnes ar izveidotiem pastaigu laukumiem, kas paredzētas dzīvnieku turēšanai atnešanās sezonā un nobarojamajiem dzīvniekiem intensīvās nobarošanas periodā. Dzīvnieku imunitātes paaugstināšanai saimnieki Santra un Andris dzīvniekiem izbaro ķimenes, ķirbju sēklas un nestandarta ķiplokus. Dzīvnieku ķermeņa kondīcijas vērtējums 9 punktu skalā zīdītājgovīm vērtējams ar 6–7 punktiem.

Demonstrējuma tēmas aktualitāti nosaka vairāki aspekti:

  1. Parazitofauna, tās intensitāte un ekstensitāte nepietiekama valsts finansējuma dēļ ir maz pētīta Latvijas gaļas liellopu ganāmpulkos.
  2. Saimnieku pašiniciatīva iesaistīties parazitofaunas pētījumos ir zema, jo nav pietiekamu zināšanu gaļas liellopu audzēšanā.
  3. Parazitofauna ir bīstama gan dzīvnieku, gan cilvēku populācijā.
  4. Ekonomiskie zaudējumi saistīti ar dzīvnieku imunitātes pazemināšanos un riska palielināšanos saslimt ar citām vīrusu un patogēno baktēriju izraisītām infekcijas slimībām, kā arī ar dzīvnieku produktivitātes samazināšanos: diennakts dzīvmasas pieaugumu, attīstības un augšanas traucējumiem, izmantošanas spēju samazināšanos. Saimniecībās, kuru ganāmpulkos novēro augstu parazītu invāzijas pakāpi, papildu finanšu līdzekļi jāplāno parazītu ierobežošanai.
  5. Jūtams parazitofaunas kontroles un uzraudzības trūkums Latvijas gaļas liellopu sektorā.

Lai noskaidrotu parazitofaunas izplatību Zālēdāju projekta demonstrējumu saimniecībā z/s „Krikši”, tika ņemti dažāda veida paraugi no dzīvniekiem: ādas, matu un fekāliju paraugi, ganībās – fekāliju kopparaugi.

Pētot dažādus literatūras avotus, paraugu noņemšana dažādu parazītu identifikācijai tika veikta, ievērojot sezonalitāti, parazītu morfoloģiju un attīstības cikla īpatnības dažādu sugu parazītiem. Demonstrējuma ietvaros janvārī izlases veidā ~20% no ganāmpulka dzīvniekiem veica izmeklējumus ādas, matu un fekāliju paraugos ar mērķi noteikt biežāk sastopamos ekto un endo parazītus.

  • Ektoparazītus – utis, ērces – noteica ādas un matu paraugos.
  • Noteica endoparazītus – eimērijas, kriptosporīdijas, diktiokauļus, strongilīdus, strongiloīdus, trihocefaļus, aknu fasciolas, paramfistomas, monēzija.

Šim nolūkam parazītu invāzijas noteikšana tika veikta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes parazitoloģijas laboratorijā. 108 fekāliju paraugos, izmantojot specifiskas parazītu laboratoriskās identifikācijas metodes, veica:lavroskopiju – diktiokauļu identifikācijai, ovoskopiju – gremošanas trakta parazītu identifikācijai, flotācijas metodi – strongiloīdu identifikācijai, sedimentācijas metodi – aknu fasciolu un paramfistomu identifikācijai.

Kriptosporīdiju identifikāciju liellopiem veic, izmantojot flotācijas metodi un krāsošanu pēc CIL NILSENA metodes. Tā kā parazītu identifikācija ir sarežģīta un salīdzinoši dārga 6–14,5 eiro par viena parauga izmeklēšanu, lielākā daļa gaļas liellopu audzētāju parazitofaunas noteikšanu savā saimniecībā neveic, tādēļ bieži vien parazītu ierobežošanas pasākumi nav efektīvi.

Vērtējot dzīvnieku veselības stāvokli un parazītu izplatību ganāmpulkā, jāatzīst, ka vislielākā un biežākā dzīvnieku invadēšanās ar parazītiem novērojama jaundzīvniekiem un dzīvnieku grupās ar dzīvmasu <430 kg, un grupā 430–700 kg (1.attēls). Tas nozīmē, ka jaundzīvnieki ir jutīgāki un uzņēmīgāki pret dažādiem ārējiem faktoriem, t.sk. arī pret parazītu invāziju. Dažādās ārzemju publikācijās zinātnieki, pētot parazītu invāzijas intensitāti, min faktus, ka ganāmpulkos ar zemu parazītu intensitāti ar parazītiem invadētajiem dzīvniekiem organisms producē specifiskus proteīnus (antivielas), kas ierobežo parazītu strauju vairošanos, bet vienlaikus novērojams labāks dzīvmasas pieaugums.

 

Demonstrējumu saimniecībā „Krikši” dzīvniekiem noteicām dzīvmasu.

1.attēls

Dzīvnieku sadalījums pa grupām pēc dzīvmasas (kg)

 
Veicot laboratoriskos izmeklējumus un identificējot dažādas parazītu sugas, noskaidrojām, ka jebkāda veida invāzija ir novērojama jebkurā ganāmpulkā. Parazītu izraisīto slimību klīniskās pazīmes ne vienmēr ir novērojamas, ko var izskaidrot, ja paralēli noteiktajai parazītu ekstensitātei (%) nosaka parazītu intensitāti pēc MAC MASTER metodes (resp., cik daudz parazītu olu ir atrodamas 1g fekāliju). Ja parazītu intensitāte ir zema  līdz vidēja, tad parazītu izraisītu slimību klīniskās pazīmes klīniski noteikt nav iespējams. Dzīvnieku ārējais izskats zemas intensitātes invāzijas gadījumā neliecina par slimību. Dzīvnieki ēd, pieņemas svarā, tiem nav samazināta piena serecēšana. Dažkārt zemas intensitātes parazītu invāzijas gadījumā novērojams pat lielāks dzīvmasas pieaugums invadētajiem dzīvniekiem, taču apzināti parazītus ganāmpulkā nebūtu ieteicams pavairot, jo robeža, kad parazītu vairošanās kļūs strauja, ir trausla un neprognozējama. Šādu atziņu varam apstiprināt arī mēs, demonstrējuma ieviešanas grupas speciālisti: Dace Keidāne, Anna Krūklīte un Dainis Arbidāns, kuri z/s „Krikši”, pētot gaļas liellopu parazītu invadētības ekstensitāti un intensitāti, dzīvniekiem ar lielāku dzīvmasu konstatējām zemas pakāpes parazītu invāziju.

2.attēls

Parazītu ekstensitāte (%) gaļas liellopu ganāmpulkā z/s „Krikši”

 
 
 

3.attēls

Ar ektoparazītiem invadēto dzīvnieku skaits

Ektoparazītu identifikācijai z/s „Krikši” ādas nokasījumi un matu paraugi tika noņemti 2014. gada janvārī. Pavisam uz ekto parazītiem – matgraužiem un kašķa ērcēm tika izmeklēti 24,1% dzīvnieku. No izmeklētajiem dzīvniekiem 9 gaļas liellopiem konstatēja matgraužus.

Lai gūtu priekšstatu par ganāmpulkā esošajām parazītu sugām, 2014. gada janvārī tika izmeklēti fekāliju kopparaugi ganību aplokos.

 

4.attēls

Ganību invāzija 2014. gada janvārī 

Pēc fekāliju kopparaugu izmeklējumiem janvārī var secināt, ka ganāmpulka dzīvniekiem ir neliela gremošanas trakta parazītu invāzija. Lai iegūtu precīzāku informāciju par ganāmpulkā invadētajiem dzīvniekiem un parazītu intensitāti, 2014. gada novembrī tika noņemti fekāliju paraugi 108 dažāda vecuma gaļas liellopiem.

Pēc laboratorisko izmeklējumu rezultātiem (5.att.) jāsecina, ka ganāmpulkā dominē trīs sugu parazīti: gremošanas trakta strongilīdi – invadēti 50% ganāmpulkā esošo dzīvnieku, eimērijas (kokcīdijas – parazitārie vienšūņi) – invadēti 42,6% ganāmpulkā esošo dzīvnieku, kriptosporīdijas(parazitārie vienšūņi) – invadēti 31,5% ganāmpulkā esošo dzīvnieku.

 

5.attēls

Koproloģisko izmeklējumu rezultāti 2014. gada novembrī

6.attēls

1.tabula

Vērtējuma skala pēc MAC MASTER metodes (parazītu olu skaits 1g fekāliju)

Vērtējot endoparazītu ekstensitāti un intensitāti Zālēdāju projekta demonstrējumu saimniecībā „Krikši” (5., 6. attēls un 1.tabula), jāsecina, ka endoparazītu invāzija ganāmpulkā ir zema līdz vidēja, kas neapdraud gaļas liellopu veselības stāvokli un dzīvnieku augšanas un attīstības rādītājus. Taču saimniecībā nepieciešama parazītu invāzijas ekstensitātes un intensitātes kontrole divas reizes gadā vismaz 30–40% dzīvnieku, jo dzīvnieku skaits saimniecībā ir nav liels. Nosakot parazītu klātbūtni nelielam dzīvnieku skaitam, rezultāti var būt maldinoši. Tāpat jebkuram gaļas liellopu audzētājam būtu jāievēro šādi parazītu kontroles principi – jānoskaidro mājdzīvnieku invadēšanās avoti:

7. attēls

Mājdzīvnieku invadēšanās avoti

Jānosaka parazītu sugas un to intensitāte,

  • Jānoņem pietiekams paraugu skaits izmeklēšanai uz parazitozēm.

 

Minimālais pakļauto dzīvnieku skaits parazitoloģiskiem izmeklējumiem

Dzīvnieku skaits ganāmpulkā

Izmeklējamo dzīvnieku skaits

Izmelējamo dzīvnieku skaits %

1–50

50

100

51–100

41–80

80

101–200

60–120

60

> 200

Ne mazāk kā 60–80 dzīvnieki

≥20

 Ja saimniecībā uz parazitozēm izmeklē mazāku dzīvnieku skaitu, ir ļoti liela iespējamība, ka daļa esošo parazītu vispār netiks noteikta, kā arī nebūs rasts īsts priekšstats par parazitožu ekstensitāti un intensitāti ganāmpulkā. Šo metadaloģisko 2.tabulu, kurā norādīts minimālais dzīvnieku skaits parazitoloģiskiem izmeklējumiem, var piemērot jebkurai dzīvnieku sugai, kurai plānots noteikt parazitozes.

Veicot rūpīgu ganāmpulka apskati un parazitoloģiskos izmeklējumus, konstatējām, ka saimniecības „Krikši” dzīvniekiem ir tā sauktā „maišinfekcija” (termins parazitoloģijā), kas norāda, ka vienam dzīvniekam ir konstatēti vairāki dažādu sugu parazīti.

8.attēls

Parazītu invāzijas ekstensitāte

 

Maišinvāzijas ekstensitāte z/s „Krikši” cieši korelē ar dzīvnieku vecumu. Izteiktāka tā ir jaunākiem dzīvniekiem, par ko liecina 8.attēlā līkne Linear (maišinvāzijas ekstensitāte). Palielinoties dzīvnieku vecumam, maišinvāzija samazinās, bet vecākiem ganāmpulka dzīvniekiem ir vērojama neliela tendence monoinvāzijas pieaugumam, kas nozīmē, ka dabīgo parazītu daudzveidību ganāmpulkā uztur zīdītājgovis un vaislinieki. Analizējot Zālēdāju projekta demonstrējumu saimniecības „Krikši” dzīvnieku vecumu, jāatzīst, ka visvairāk invadētie dzīvnieki ir dzimuši laika posmā no 2012.–2014. gadam, kas ir attiecīgi ~60% no visiem ganāmpulkā esošajiem dzīvniekiem 2014. gada novembrī (9.attēls).

9.attēls

Ganāmpulka sadalījums pa vecuma grupām

Pasākuma dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības kompetenču centra vadītājas Anitas Siliņas sagatavoto ekonomiskās analīzes apskatu par gaļas liellopu nozarei svarīgiem rādītājiem: dzīvnieku skaita statistiku un dinamiku pēdējo 10 gadu laikā, kā arī Zālēdāju projekta laikā analizēto saražotās produkcijas pašizmaksu 2013. un 2014. gadā. Ja 2013. gadā saražotās produkcijas pašizmaksa visām demonstrējuma saimniecībām bija no 4,50–6,20 eiro/kg liellopu gaļas, tad 2014. gadā pašizmaksas aprēķini rāda, ka ir saimniecības, kas saimnieko ekonomiskāk un saražotās produkcijas pašizmaksa variē no 3,80–4,60 eiro/kg, bet divām projekta saimniecībām liellopu gaļas produkcija ir kļuvusi dārgāka – 7,10 eiro/kg.

Zinātniskā konsultante Mag. vet. med. Anna Krūklīte no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Zālēdāju projekta fermu dienas dalībniekus iepazīstināja ar demonstrējuma laikā konstatēto parazītu izraisītajām saslimšanām un sekām, kā arī ar iespējamiem līdzekļiem un veidiem, kā ierobežot parazītu izplatību gaļas liellopu ganāmpulkos.

Saimniecības īpašniece Santra Celmiņa dalījās pieredzē ar klātesošajiem par to, kā ar minimāliem finanšu līdzekļiem ir iespējams apsaimniekot ganības, lai dzīvniekiem nodrošinātu labu barības bāzi ganību un ziemas periodā.

Būtiskākās Zālēdāju projekta fermu dienas atziņas:

  • Zālēdāju projekta fermu diena – tā ir iespēja kopā sapulcināt esošos un potenciālos gaļas liellopu audzētājus. Pasākuma laikā var iegūt jaunu pieredzi un zināšanas saimniekošanā, izvairīties no kļūdām, ko pieļāvuši citi saimnieki, kā arī nodibināt jaunus kontaktus nozares ilgtspējīgai attīstībai.
  • Parazitofaunas izplatība Latvijā ir maz pētīta, tādēļ gaļas liellopu audzētājiem nav priekšstata par parazītu kaitīgo ietekmi uz dzīvnieku veselību, augšanas un attīstības rādītājiem.
  • Saimniecībā daudz pūļu tiek veltīts ganību kopšanai un ielabošanai, ecējot ganības, sējot zālājus. Ganību ielabošanas pasākumi mazina parazītiem labvēlīgo vidi ganībās.
  • Parazitožu intensitāte z/s „Krikši” ganāmpulkā ir zema, ko daļēji var pamatot ar labo dzīvnieku miesas stāvokli, kā arī ar faktu, ka saimniecības dzīvniekiem tiek izbarotas ķimenes, ķirbju sēklas un ķiploki. Tautas medicīnā ķirbju sēklas tiek minētas kā dabīgs dehelmintizācijas līdzeklis pret nematodēm (apaļtārpiem).
  • Lai pareizi sastādītu un realizētu dehelmintizācijas plānu gaļas liellopu saimniecībā, tās īpašniekam laboratorijā ir jānosaka prazitofaunas ekstensitāte un intensitāte.
  • Nelielas parazītu intensitātes gadījumā iespējams lielāks diennakts dzīvmasas pieaugums nekā dzīvniekiem, kuriem nav parazītu invāzijas.
  • Lielāka iespēja slimot ar parazitozēm ir jaunākiem dzīvniekiem.
  • Ja ganāmpulkā nenovēro klīniski iztektu profūzu caureju, profilaktisko vai ārstniecisko dehelmintizāciju pret eimērijām vai kriptosporīdijām var neveikt, ar nosacījumu, ka divas reizes gadā tiek veikta laboratoriska parazitožu kontrole, ar kuras palīdzību nosaka parazitožu ekstensitāti un intensitāti.
  • Līdz šim Latvijas gaļas audzētāju vidū pieņemtā prakse ir tāda, ka 1– 2 reizes gadā dzīvnieki jāattārpo ar Ivermektīna grupas preparātiem, nav attaisnojusies, jo viena ganāmpulka ietvaros ir konstatētas vairākas parazītu sugas, uz kurām Ivermektīna grupas medikamenti nav aktīvi.

 

Materiālu sagatavoja: Dainis Arbidāns,

LLKC Lopkopības nodaļas konsultants – eksperts veterinārmedicīnā 

Foto galerija: 

Pievienot komentāru