Vērtē kvalitatīvas skābbarības ražošanas izmaksas

LLKC Lopkopības kompetenču centrs ciešā sadarbībā ar Preiļu konsultāciju biroju 10. decembrī Līvānu novada Sutru pagasta telpās rīkoja semināru Zālēdāju projekta ietvaros par skābbarības kvalitāti 2015. gada sezonā.

Šis seminārs ir daļa no Zālēdāju projekta demonstrējuma par dažādās veģetācijas fāzēs pļautas zāles skābbarības kvalitātes vērtējumu un izēdināšanas efektivitāti slaucamajām govīm, kas ierīkots 2013. gada nogalē Riebiņu novada z/s “Gribolva” un z/s “Upmalu mājas”. Šajā pasākumā akcents tika likts uz skābbarības kvalitatīvo izvērtējumu. 

Skābbarības kvalitāte ir būtiska jebkurai piensaimniecībai. Tāpēc, lai uzzinātu, kā Preiļu puses piensaimniekiem 2015. gada sezonā ir veicies ar skābbarības gatavošanu un vai tā ir kvalitatīva, Preiļu LKB lopkopības konsultante Zita Briška noņēma un nosūtīja pārbaudei skābbarības paraugus no Preiļu puses 19 piensaimniecībām uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomisko analīžu zinātnisko laboratoriju, kurā tika noteikta skābbarības paraugu kvalitāte.

Ar katru gadu pieaug piensaimnieku interese mācīties un mēģināt sagatavot vēl kvalitatīvāku skābbarību nekā iepriekš. Šāda kopā pulcēšanās, lai dalītos ar savu pieredzi, analizētu rezultātus un mācītos gan no citu pieredzes, gan dalītos ar savējo, ir visīstākā apmaiņa ar zināšanām, prasmēm un pieredzi.

Pasākuma ievadā Preiļu LKB vadītāja Mārīte Vucanlazdāne atzīmēja, ka, veicot skābbarības pašizmaksas aprēķinus, izmaksas ir vienādas gan labi, gan nekvalitatīvi sagatavotai skābbarībai, savukārt ieņēmumu daļa ir krietni pozitīvāka tiem piensaimniekiem, kuri sagatavo kvalitatīvu lopbarību.

Vadīties tikai pēc vizuālā sagatavotās skābbarības izskata un organoleptiskā vērtējuma ir riskanti un neprofesionāli, pastāv liela iespēja kļūdīties. Bieži tā arī notiek. Tikai tad, kad ir noteikti skābbarības kvalitātes rādītāji un veikta to analīze, ir iespējams objektīvi novērtēt saimniecības  barības bāzes pozīcijas. Šis vērtējums ir būtisks, lai tālāk plānotu  nepieciešamo iepirktās lopbarības apjomu, kā arī labāk plānotu skābbarības izbarošanu, ņemot vērā attiecīgo dzīvnieku produktivitāti, fizioloģiskās vajadzības un izmantošanas intensitāti. Sastādot barības devas dažādu grupu dzīvniekiem, jāņem vērā ekonomiskie aspekti, taču tie nedrīkst apdraudēt dzīvnieku veselību. Ekonomiski pamatota un dzīvnieku fizioloģiskajām vajadzībām atbilstoši sastādīta un izēdināta barības deva nodrošinās maksimālu produkcijas ieguvi, un līdz ar to ieņēmumus saimniecībai.

LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere klātesošos iepazīstināja ar kvalitatīvas skābbarības iegūšanas pamatsoļiem:

  • lielisks zālājs,
  • pareiza novākšana un uzglabāšana,
  • ideāla fermentācija,
  • precīza izēdināšanas organizēšana.

Lielākas vai mazākas kļūdas jebkurā no šiem soļiem rada zaudējumus. Tāpēc Zālēdāju projekta uzdevums ir sniegt zināšanas par kvalitatīvu skābbarības sagatavošanu un izēdināšanu, jo īpaši, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju. Vēlamies mudināt ikvienu piensaimniecību kritiski izanalizēt savas saimniecības iespējas kvalitatīvākas skābbarības ražošanā.

Analizējot šī gada skābbarības kvalitātes pamata rādītājus sausnā: kopproteīnu, neto enerģiju laktācijā (NEL) un kokšķiedras frakcijas NDF un ADF, Preiļu puses 19 saimniecībās tika konstatēts, ka pēc 2015. gada 4. jūnija gatavotajā pirmā pļāvuma skābbarībā būtiski, ~5% intervālā, samazinās proteīna saturs un palielinās kokšķiedra. Agri pļautas zāles skābbarības sausnā NDF saturs ir ap 40%, bet, novilcinot zāles pļaušanu, NDF saturs var pārsniegt 65–70%, tāpēc govs var ierobežoti uzņemt skābbarību, kas ražota no pāraugušas zaļās masas. Augiem sasniedzot ziedēšanas sākumu un stiebrošanas beigas, zālāju ražības kvalitāte un līdz ar to no šādiem zālājiem gatavotās skābbarības kvalitāte samazinās.

Šajā pasākumā S. Dreijere īpaši atzīmēja amonija slāpekļa (N-NH3, % no kopproteīna), un skābuma saturu (pH) skābbarībā, kas norāda uz skābbarības fermentācijas kvalitāti un vēlmi govij ar apetīti apēst šādu skābbarību. Amonija slāpeklis (N-NH3) skābbarībā veidojas, augu proteolītiskajiem fermentiem noārdot proteīnu un klostrīdijām noārdot proteīnu (skābbarības otrreizējā fermentācija). Zems skābuma saturs (pH) skābbarībā nozīmē lielāku skābumu un stabilu fermentāciju. Skābbarības pH optimālais lielums analizējams ciešā saistībā ar sausnas saturu: jo lielāks sausnas daudzums zaļajā masā, jo pie augstāka pH iespējama laba ieskābšana.

1.attēls

Skābbarības fermentēšanās fāzes

 

Semināra gaitā klātesošie tika iepazīstināti ar skābbarības rādītājiem no 1. pļāvuma demonstrējumu saimniecībā, kurai proteīna līmenis sausnā svārstījās no 17,24–12,08%, un 2. pļāvuma skābbarībai, kurā proteīna līmenis sausnā svārstījās no 17,6–13,19%.

Aija Luse, Pierīgas LKB konsultante lopkopībā, norādīja, ka laiku pa laikam lopkopības saimniecībās ir jāpārskata darbības metodes un jāmēģina savas saimniecības darbības rādītājus salīdzināt ar vispārzināmajiem references skaitļiem. Saimniecības nedrīkst ieslīgt rutīnā. Ja saimniecība jūt, ka nepieciešams darbs, lai uzlabotu rezultātus, bet šaubās, ar ko un kā sākt, tādā gadījumā saimniecības audits lopkopības speciālista vadībā būs ātrākais un vienkāršākais variants, lai izstrādātu īstermiņa un ilgtermiņa pasākumu kompleksu situācijas uzlabošanai.  Problemātiskie jautājumi lielai daļai Latvijas piensaimniecību ir:

  •  produktīvā mūža ilguma palielināšanas nepieciešamība slaucamajām govīm,
  • garais telītes izaudzēšanas periods,
  • vielmaiņas slimību nodarītie zaudējumi piensaimniecībās,
  • garais starpatnešanās intervāls piena ganāmpulkos.

Runātāja norādīja, ka izpratne par kvalitatīvas skābbarības labumu vēl līdz galam nav nostiprinājusies, bet labā ziņa ir tā, ka pēdējo gadu laikā palielinās to lopkopības saimniecību skaits, kas veic skābbarības analīzes, lai ar katru nākamo gadu uzlabotu tās kvalitāti, tādējādi nodrošinot savu ganāmpulku ar arvien kvalitatīvāku pašražoto lopbarību.

Pasākuma dalībniekiem bija iespēja uzdot jautājumus gan konsultantiem, gan savstarpēji apmainīties viedokļiem, ko daudzi labprāt izmantoja.

Atziņas:

  1. Atkarībā no piensaimniecības atrašanās vietas kvalitatīvas skābbarības gatavošanai ir jāizvēlas piemērotākais zālāju maisījums.
  2. Lai iegūtu teicamu skābbarības kvalitāti un gūtu labumu, svarīgi izvērtēt visu pasākumu kopumu, sākot no augsnes rādītājiem, zālāju sēklu piemērotības konkrētai augsnei, vietējiem apstākļiem, augsnes mēslošanas veida, zālāju sēklu izsējas normatīviem, pareizas novākšanas, uzglabāšanas, ideālas fermentācijas, precīzas izēdināšanas organizācijas, jo tikai precīzi un secīgi ievērojot visas darbības var cerēt uz teicamiem zelmeņiem un teicamas kvalitātes rupjo lopbarību.
  3. Veicot pirmo zāles pļāvumu, jāņem vērā klimatiskie  apstākļi un augu augšanas intensitāte. Vēsos pavasaros augi aug lēnāk, tāpēc neatkarīgi no zālāja garuma Latvijā tos ieteicams nopļaut laika periodā no 25. maija līdz 2.–4. jūnijam.
  4. Panākumus piena lopkopībā sasniedz tās saimniecības, kas nemitīgi plāno, atjauno, uzlabo zālāju ražību, saņem konsultantu pakalpojumus gan augkopībā, gan lopkopībā.
  5. Otra panākumu atslēga piensaimniecībās ir tā, ja īpašnieki neapšauba konsultantu ieteikumus, kas balstīti uz pieredzi, zināšanām, kā arī uzklausa citu saimnieku veiksmīgo praksi un ir gatavi nemitīgai attīstībai.

 

Sagatavoja Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Pievienot komentāru