Zāles lopbarība – viens no stūrakmeņiem gaļas liellopu nobarošanā ar bioloģiskām metodēm

GalerijaPrint

SIA “Meža Mednis” – saimniecībā, kas nodarbojās ar gaļas lopu nobarošanu, kā barības līdzekļus izmantojot rupjo lopbarību un saimniekojot ar bioloģiskām metodēm, 29. septembrī notika seminārs par skābbarības un siena izaudzēšanu, izēdināšanas efektivitāti gaļas liellopu saimniecībā intensīvās nobarošanas periodā.Semināru organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības kompetenču centrs Zālēdāju projekta ietvaros.

Par gaļas liellopu audzētājiem aktuāliem jautājumiem – kā izaudzēt kvalitatīvu lopbarību, kā arī par izmaksām, kas saistītas ar rupjās lopbarības izaudzēšanu, tika iepazīstināti liellopu audzētāji, nozares speciālisti, veterinārārsti, LLKC konsultanti, firmu pārstāvji un studenti. Pavisam pasākumu apmeklēja 60 dalībnieki. Patīkami, ka par gaļas lopkopības nozari interesējās gados jauni cilvēki un piensaimniecību saimnieki, kuri vēlas savās saimniecībās attīstīt vairākas nozares, tā sadalot saimniekošanas riskus. Dalībnieki atzina, ka, lai nobarotu kvalitatīvu dzīvnieku un iegūtu EUROP klasifikatora labāko gaļas lopa liemeņa novērtējumu, nepieciešams papildināt esošās zināšanas un apgūt citu saimniecību pieredzi.

Eiropas valstīs, kur pēdējo gadu laikā veidojas liels pieprasījums tieši pēc bioloģiski, ar zāles lopbarību nobarotiem lopiem, diemžēl tikai nedaudzi no gaļas lopu audzētājiem spēj un māk izaudzēt tādu gaļas lopu, kura liemenis tiek novērtēts ļoti labi vai labi (E; U) vērtējuma klase. Latvijā lielākoties gaļas bullēnus realizē, atšķirot no zīdītājgovs 250–300 kg) dzīvsvarā. Ir saimniecības, kurām netrūkst platības, lai izaudzētu kvalitatīvu rupjo lopbarību un nobarotu buļļus vai kastrātus līdz 600 kg dzīvmasai, bet bieži vien pietrūkst nepieciešamo iemaņu vai zināšanu, lai sagatavotu atbilstošu lopbarību vai iekoptu ražīgus zālājus.

Pēdējo dažu gadu laikā zīdītājgovju skaitam Latvijā vērojama tendence palielināties. Ja 20012. gadā Latvijā bija 25 490 zīdītājgovis, tad 2015. gada sākumā – 34 229 zīdītājgovis. Ja runājam par gaļas liellopu šķirnēm, tad izplatītākie ir Šarolē šķirnes lopi (SA), tomēr lielāko daļu sastāda dažādu krustojumu gaļas liellopi (XX).

SIA “Meža Mednis”, kurā notiek demonstrējums, atrodas Balvu novadā, Briežuciema pagastā, 270 km no Rīgas, 35 km no Balviem, 14 km no robežas ar Krieviju. Saimniecību vada Kārlis Boldāns. Saimniecībā gaļas liellopu nozare ir kā papildu nozare, šeit gaļas lopus iegūst no 20 zīdītājgovīm un nobaro līdz 600 kg, realizē kompānijai “Baltic Grassland-Beef”. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme saimniecībā ir 100 ha, nomā 20 ha. Sētie zālāji – 33 ha, dabīgās pļavas un ganības – 60 ha, zirņauzu mistrs – 7 ha. Saimniecība plāno pāriet uz tīršķirnes zīdītājgovīm un palielināt lopu skaitu.

Saimniecība ļoti pārdomāti un mērķtiecīgi strādā, lai popularizētu bioloģiskās saimniekošanas metodes un, nobarojot ar zāles barību, iegūtu tikai augstākā novērtējuma gaļas liellopu liemeņus.

Mūsu demonstrējumā tika noskaidroti baltā āboliņa un stiebrzāļu maisījuma skābbarības un siena izaudzēšanas un sagatavošanas ekonomiskie rādītāji, noteiktas barības vielu vienības izmaksas.

Saimniecībā izmanto Latvijā audzēto sēklu šķirnes: baltais āboliņš – Daile, ganību airene – Gunta, timotiņš – Jumis, sarkanā auzene – Vaive. Ierīkojot zālājus, kā virsaugs tiek lietoti zirņi – Vitra, auzas –Laima.

Demonstrējumam tika izraudzīti trīs lauki, kuri bija izmantošanā: viens lauks – pirmo gadu, otrais lauks – otro izmantošanas gadu un trešais lauks – trešo izmantošanas gadu.

 

Iegūtajai skābbarībai tika veiktas lopbarības kvalitātes analīzes. Problēma saimniecībā ir tā, ka lopbarības gatavošanas pakalpojums tiek pirkts, līdz ar to skābbarība tiek gatavota, kad ir pienākusi rinda, nevis kad lopbarība jāgatavo. Līdz ar to sausnas % sastāvam būtu vēlams būt lielākam. Šajā situācijā lopbarība sagatavota, praktiski to neapžāvējot (iepakojam lieku ūdeni), arī lopbarības kvalitāte nereti tāpēc ir zemāka.

 

 

Demonstrējumā tika aprēķināts, no kura gada zālāja lauka, rēķinot uz ha, tika iegūts lielākais sausnas kg skaits. Tas bija no lauka, kas tika izmantots otro gadu – 7000 kg sausnas, arī NEM,MJ/kg līderis bija otrā gada lauks.

Tāpat tika aprēķināts, cik kopproteīna kg sausnas bija visos trijos laukos. Šeit līderis bija lauks, ko izmantoja pirmo gadu. Svarīgākais, kāpēc šie aprēķini tika veikti, bija uzzināt, cik izmaksā saimniecības laukos iegūtā sausna, proteīns, enerģija.

 

Tā kā otrā izmatošanas gada laukā tika iegūta lielākā lopbarības sausnas raža un zāles enerģijas raža, tad interesanti šīs izmaksas salīdzināt ar pilngraudu skābbarības izmaksām un graudu barības izmaksām.

 

Salīdzinot zālāju laukus, pilngraudu skābbarību un graudu barību,  redzam, ka no pareizi un kvalitatīvi izaudzēta proteīnu un stiebrzāļu zelmeņa iegūstam vairāk proteīna un enerģijas, kā arī lopbarības sausnas nekā no graudu barības. Mainīgās izmaksas visiem mūsu demonstrējumu laukiem bija: 1. gada lauks – 680,75 EUR/ha, 2. gada lauks – 748,50 EUR/ha, 3. gada lauks – 306,00 EUR/ha.

Ja saimniecībā ir izaudzēta kvalitatīva zāles lopbarība, tad atliek to izēdināt nobarojamajiem dzīvniekiem. Šīs saimniecības attālā bija: sausnas saturs, % – 17,41, kopproteīns, % sausnā – 15,35, NEM,MJ/kg sausnas – 6,84.

 Ja zāles lopbarība ir kvalitatīva, tad ar 60 kg šādas zāles lopbarības varam nodrošināt nobarojamo dzīvnieku ar dzīvmasu 500 kg lai tiktu uzturēti ne vien dzīvības procesi, bet arī pieaugums būtu ap 1050 gramiem diennaktī.

Lai iegūtu kvalitatīvu gaļas lopu, liela loma ir ne tikai ēdināšanai un turēšanai, bet arī ģenētikai. Pasākuma praktiskajā daļā Ieva Freidenfelde (gaļas šķirņu liellopu vērtētāja), demonstrēja gaļas lopu vērtēšanu pēc 9 baļļu sistēmas. Runātāja norādīja, cik svarīgs ir gan gaļas buļļu, gan govju ķermeņa dziļums, jostas vietas platums un krustu platums. Zīdītājgovīm ir labi, ja krustu platums ir 7;8 punkti, ja govis ir nelielas, iesaka izvairīties no Šarolē (Francijā izkoptā līnija) vaisliniekiem. Liela nozīme, lai dzemdības būtu vieglas, ir krustu garumam zīdītājgovīm. Optimāli vajadzētu būt no 5–7 punktiem, tāpat arī krustu slīpums 5–6 punkti, tas ir teļa izejas ceļš, tāpēc šai vietai zīdītājgovij ir jāpievērš uzmanība. Lai no gaļas liellopiem iegūtu vairāk vērīgās gaļas, tiek vērtēta platākā vieta bullim – šķiņķi, vaisliniekam 7–8 punkti, zīdītājgovīm ap 6 punktiem. Svarīgs ir šķiņķa garums, ja šķiņķa garums vaisliniekam ir 5 punkti, to vaislai nevajadzētu iegādāties. Gaļas lopu vaisliniekiem ir svarīgs šķiņķu pildījums un aizmugurējais muskuļu spogulis, šeit svarīgi būtu 7,5–8,5 punkti, zīdītājgovīm šis rādītājs varētu būt līdz 7 punktiem, ja vairāk, tad jāizvērtē, vai govs nav pārāk aptaukojusies.

Vērtētāja norādīja, ka, lai vērtētu dzīvnieka skeleta stiprību un kājas, vislabāk vērtēt dzīvnieku gaitā – ganībās, nesteidzīgi, atbrīvotu. Tāpat runātāja uzsvēra, ka riskanti iegādāties vaislinieku, kas ir tikai gadu vecs, jo tādam dzīvniekam ir izteiktas “teļa kājas”, kas vecumam ir atbilstoši (taisnas kājas, gaita, dzīvniekam pieaugot, mainās, amortizējās). Tik agrā vecumā vēl nevar paredzēt, vai, dzīvniekam pieaugot, kājas un gaita izveidosies pareiza.  Tā kā vaislinieka svars ir no 1000–1200 kg, tad ļoti būtiski, lai būtu labi attīstīts skelets un ar kājas ar vēzīšu slīpumu 45° leņķī, lai nebūtu zobenveida kāju, kas liecina par mīkstām locītavu saitēm, un lai neveidojas x formas kāju stāvotne, kas palielina iespēju dzīvniekam traumēt kājas un tikt izbrāķētam no ganāmpulka krietni ātrāk, nekā pareizi izaudzis un labi attīstīts vaislinieks varētu kalpot. Ja saimniecība iegādājas vaislinieku, nozīmīgs ir dzīvnieka kopskats, tipisks šķirnei (galva smalka, plecu un gurnu daļas vienlaidus ar ķermeni), jo vaislinieks tiek iegādāts pēcnācēju ieguvei un tāpēc, jo proporcionālāk veidots vaislinieks, jo labāk veidoti pēcnācēji un mazāk problēmu atnešanās laikā.

Seminārs notika Valsts Lauku tīkla pasākuma „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros.

Atziņas:

Daļa Latvijas piensaimnieku pakāpeniski paralēli audzē arī zīdītājgovis un sāk nodarboties ar gaļas lopu audzēšanu.

Gaļas liellopu audzētājiem jāizvērtē pēc 9 baļļu sistēmas savs ganāmpulks un atbilstoši vērtējumam jāpiemeklē vaislinieks.

No ģenētiski pareizi veidota ganāmpulka gaļas lopu audzētājs spēs iegūt kvalitatīvus dzīvniekus kā vaislai, tā nobarošanai.

Latvijas gaļas liellopu nozarē jāveic vairāk pētījumu par dzīvnieku audzēšanas dažādām metodēm, gaļas liellopu šķirņu piemērotību audzēšanai Latvijā.

Gaļas liellopu audzētāju aprindās vēl joprojām ir dzirdams mīts,  ka gaļas liellopi ir labas “pļaujmašīnas” mūžam nekoptām platībām.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir izdevīgi gaļas liellopiem audzēt labas kvalitātes rupjo lopbarību.

 Gaļas liellopu ganāmpulks jānodrošina ar kvalitatīvāku rupjo lopbarību un labiem turēšanas un kopšanas apstākļiem.

Pēc LDC datiem 2015. gadā Latvijā, salīdzinot ar 2012. gadu, bija par 10 000 zīdītājgovīm vairāk. Tas norāda, ka Latvijā attīstās gaļas liellopu audzēšana.

 

Materiālu sagatavoja:

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Foto galerija: 

Pievienot komentāru