Kā lauksaimnieki mācās Zviedrijā

Nesen kopā ar Latvijas Zemnieku federāciju izdevās paviesoties mūsu  skandināvu kaimiņvalstī, nelielās apdzīvotās vietās. Zviedrijas dienvidaustrumu daļā Rātvikas  lauksaimniecības ģimnāzija-skola darbojas kā kopīgs izglītības un pašvaldības uzņēmums. Iestādes mērķi ir vairāk nekā 300 audzēkņu izglītošana dažādās lauksaimniecības, veterinārijas, galdnieku, celtnieku, elektriķu u. c. laukos noderīgās specialitātēs. Blakus skolai ir plaša skolas mācību prakses saimniecība. Tur audzēkņi praktiski  pielieto apgūtās specialitātes iemaņas. Skolas saimniecība ražo sertificētu bioloģiskās lauksaimniecības produkciju, ar to  nodrošina pašvaldības pārziņā esošo iestāžu sabiedrisko ēdināšanu. Skolās un sabiedriskajās ēdnīcās blakus kafijas automātam bieži atrodas piena automāts, jaunieši ik pa laikam arī redzami ar piena glāzi rokās.

Lauksaimniecības skolas kompetenču centra projektu vadītāja Lēna Vestmane stāstīja, ka skola nodrošina arī pieaugušo, praktizējošo lauksaimnieku aktuālo apmācību, īsteno mūžizglītības programmas, kurās pieejamas aktuālas zināšanas pēc lauksaimnieku pieprasījuma – piemēram, slaukšanas robotu un citu iekārtu apguve, darbs ar jaunajām tehnoloģijām u. tml.  

Ir piedomāts arī par nelauksaimniecisko nozaru sabiedrības apmācībām. Lauksaimniecības skolas kompetenču centrā sagatavots 2 stundu koncentrēts apmācības kurss par lauksaimniecības nozares sūtību, būtību, nozīmi dažādiem klausītājiem – politiķiem, citiem uzņēmējiem, arī bankām, kas ikdienā nozares specifiku nepārzina, taču šo citu pārstāvju  lēmumi  pamatīgi ietekmē gan lauksaimniekus, gan lauku attīstību kopumā.

Anders Knaps, Rātvikas  lauksaimniecības skolas uzņēmuma vadītājs, praksē izrādīja plašo ražojošo saimniecību – piena un gaļas liellopu kūtis, cūku, zirgu fermas, augkopības, celtniecības tehnikas laukumu, studentu laboratorijas, treniņu telpas, sīko dzīvnieku veterināro klīniku, biškopības mācību klasi u. c.   Skolai ir 280 ha lauksaimniecībā izmantojamās  zemes; 65 ha tiek audzēti graudaugi, 115 ha ir zālāji, 80 ha lopu ganības. Ir 75 slaucamās govis, 150 jaunlopi, 12 sivēnmātes, 250 bekoni, 40 aitu mātes, ap 60 jēru, putnu ferma, siltumnīcas, kā arī 7 bišu saimes.  Saimniecībā vairāk ienākumu nodrošina piena lopkopības nozare. Ikdienā audzēkņu ēdnīcās uz galda ir pašu ražotie pārtikas produkti.

Šajā skolas saimniecībā ir arī savas problēmas: lauksaimniecības produktu cenas nesedz  ieguldīto, trūkst atbilstoša, zinoša darbaspēka ražošanā un pārstrādē, augsti kredītprocenti aizdevumiem.

Saimniekojot tiek rūpīgi sekots videi draudzīgu nosacījumu ievērošanai ražošanas procesā. To uz vietas apgūst skolas audzēkņi. Vienota stratēģija lauku attīstībai, vietējo produktu ražošanai ir gan pašvaldības, gan lauksaimniecības skolas prioritāte.

Liellopu produkcijas ražošana un  VAXA kooperatīvs

Šis kooperatīvs apvieno ap 6 tūkstošiem  saimniecību biedru, tiem visiem  pieder piena un gaļas liellopu saimniecības un kooperatīva štatā  strādā ap 350 darbinieku. Ar kooperatīva darbību iepazīstināja Marija Akerlinda, dzīvnieku ēdināšanas sabalansēšanas konsultante ar  doktora grādu. Kooperatīvs  sniedz biedriem pakalpojumus, arī konsultē un  izglīto dažādās jomās:

Uztur liellopu datu bāzes, pārraudzības datus; nodrošina atbilstošus IT rīkus; veic grūsnības pārbaudes, mākslīgo apsēklošanu, atragošanu, vakcināciju; rīko lauksaimniekiem izglītojošus kursus; piedāvā saimniecībā konsultācijas liellopu audzēšanā, barības devu gatavošanā, arī konsultācijas augkopībā, būvniecībā, saimniekošanas vadībā.

Pēc 2023. gada datiem, Zviedrijā 9812 saimniecībās bija 210 470 gaļas govis, vidēji saimniecībā 21 zīdītājgovs; un 2675 piena fermās 295 526 slaucamās govis, vidēji 110 govis saimniecībā. Populārākās šķirnes zīdītājgovīm ir  Herefordas, Simentāles, Šarolē, Limuzīnas; slaucamajām govīm Holšteinas melnraibās, Zviedru sarkanās, Džersijas. Pagājušā gadā realizēti 42 300 liellopi ar 138 000 tonnu gaļas  kautsvara. Valstī ir ap 10,5 miljoni iedzīvotāju. Vidēji katrs iedzīvotājs Zviedrijā gadā patērē 23 kg liellopu gaļas. Patēriņam liellopu gaļa arī tiek ievesta no Vācijas, Nīderlandes, Īrijas. Pēdējos gados ir jūtami  augušas  liellopu gaļas cenas. 2023. gadā kautsvarā vidēji par 1 kg tās bija 58 kronas. Vidēji Eiropā cena par  liellopa kg kautsvarā ir 54 kronas (pēc kursa 1 SEK = 0,09 EUR).

Šobrīd pasaules aktualitāte veselības jomā ir antibiotiku rezistences mazināšana. Statistika apkopojusi datus par iepriekšējo periodu. Antibiotiku lietošanā dzīvnieku produkcijas ražošanā uz 1 kg  dzīvnieka svara tiek patērēts vidēji  Zviedrijā – 10,6 grami; Latvijā – 20,8, Polijā – 196, Itālijā – 158, Beļģijā – 74. Kopumā visā Eiropas Savienībā šie rādītāji pavisam nedaudz, taču kopumā samazinās.

Rūpējoties par dzīvnieku veselību un labturību ikdienā, jau kopš dzimšanas dzīvniekiem principā nevajadzētu veselības uzturēšanā lietot antibiotikas. Ko darīt? Stiprināt imūnsistēmu, raudzīties, lai  izvairītos  no infekcijas slimībām ar karantīnu, lai  saimniecību apmeklētāji ievērotu higiēnu, teļiem pietiekami daudz dot jaunpiena, liellopiem – vienmēr lai ir pietiekami daudz barības, iespējami maz stresa,  veikta atbilstoša vakcinācija.

SEG emisijas,  klimata ietekmes datus rēķina katrā saimniecībā. Tas ir svarīgi, ņemot kredītus, veicot saimniecības apdrošināšanas maksājumus.

Zinātne un izglītība – ilgtspējīgai dzīvei laukos

Upsalas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes profesore Renē Bāge iepazīstināja ar Zviedrijas Lauksaimniecības universitātes (SLU) darbību. Universitātē pievērš uzmanību  sadarbībai starp cilvēkiem, dzīvniekiem, ekosistēmām, lai, atbildīgi lietojot dabas resursus, veidotu ilgtspējīgu sabiedrības attīstību un labus dzīvošanas apstākļus uz mūsu planētas. Lauksaimniecības Universitātes fakultātes izvietotas 3 vietās Zviedrijā – Upsalā, Alnarpā, Umeā.

Universitātē mācās 3900 studentu 46 programmās, ir 530 doktorantu; nodarbināti 3000 darbinieku un  studentus māca 200 profesoru. Ir četras fakultātes – Veterinārmedicīnas un dzīvnieku zinātnes fakultāte; Ainavu arhitektūras, Dārzkopības un augkopības produkcijas zinātņu fakultāte, Dabas resursu un lauksaimniecības zinātņu fakultāte, Mežzinātņu fakultāte, katrā ir vairākas programmas. Universitātei ir savas prakses saimniecības – ar liellopiem, cūkām, putniem, aitām, kā arī notiek  cieša sadarbība ar kooperatīva VAXA saimniecībām.

Veterinārmedicīnas fakultātē  strādā ar dažādiem zinātniskiem  pētījumiem, kas aktuāli  gaļas liellopu audzētājiem. Pašlaik zinātnieki uzsver, ka  maksimāli lietderīgi ir izmantot lopbarībā zāli, lai saglabātu produktīvo dzīvnieku veselību un auglību. Tā kā gaļas liellopu nozare ir ekstensīva, ir liels potenciāls uzlabot rādītājus. Zinātnieki iesaka liellopu atnešanos plānot līdz 24 mēnešiem, lecināšana ik pēc 12 mēnešiem, svarīga ir pāru atlase, jāveido saimniecības attīstības plāns – stratēģija, kā veiksmīgāk attīstīties.

Dažas pētījumu tēmas: Liellopu audzēšana kā vieda gēnu testu, mākslīgās apsēklošanas, embriju transplantācijas, atlasītu  dzimumu  apsēklošanas, ģenētisko defektu novēršanas kopums; Govju barošana ar zāli un barošanas līdzekļiem, to ietekme uz auglību; Dzīvnieku veselības un labturības, auglības un ekonomikas attiecību izvērtējums; Ekstrēmi laikapstākļi, karstuma stress – saistība ar veselību, auglību – kā to vadīt u. c.

Universitātes zinātnieki apgalvo, ka svarīgi ir pētījumos atspoguļot, kā dzīvnieku turēšana ietekmē dzīvnieku  saimnieka bankas kontu.  Netrūkst arī risināmu problēmu jeb, kā tagad saka, izaicinājumu lauksaimniecībā, kā pāriet no fosilās enerģijas nelietošanas līdz klimata neitrālai lauksaimniecībai, kā vadīt  bioloģiski radītā oglekļa cikla dzīvnieku izcelsmes produkcijā.

Win-Win princips (visi ir ieguvēji) jeb līdzsvarota darbība saimniecībā ietver šādus nosacījumus:

-        Uzlabot dzīvnieku labturību, veselību, ieviešot labākās prakses un stratēģijas, samazinot antibiotiku un zāļu lietošanu;

-        Palielināt dzīvnieku produktivitāti, tajā pašā laikā veicinot fermās dažādību un aizsargājot bioloģisko daudzveidību;

-        Palielināt saimniecības ienākumus, reizē uzlabojot sociālo ilgtspēju;

-        Uzlabot  saimniecību noturību; sagatavotību, samazinot riskus saimniecībās.

Universitātes zinātnieki uzskata, ka klimata izmaiņas, ekonomika, sociālie  faktori  jāvērtē kā kopums. Pēdējos gados laukos veidojas situācija, ka saimniecības ir tālu cita no citas, tādējādi saimniekiem, lauku iedzīvotājiem neveidojas laba komunikācija. Un, ja nav saprašanās, nav viegli vienoti izvēlēties un doties īstajā attīstības virzienā. Pētnieki norāda, ka svarīgi ir neuzlikt lielus nodokļus saimniecībām saistībā ar klimatam draudzīgu saimniekošanu.  Un ļoti svarīgi laukos saglabāt gan lielas, gan mazas saimniecības.

Zviedrijas klimatiskie apstākļi vidusdaļā, arī saimniekošanas modeļi laukos pārāk daudz neatšķiras  no mūsu situācijas. Ir daudz nelielu, taču būtisku nianšu, kas derētu ieviešanai mūspuses saimniecību attīstībā, lauksaimnieciskajā ražošanā,  stratēģiskajā plānošanā. Saimniekojošo zināšanām un atbilstošām mūsdienīgām  prasmēm, to papildināšanai mainīgajā situācijā būs izšķiroša nozīme konkurētspējas nodrošināšanā un ilgtspējīgā saimniekošanā.

Dace Kalniņa,
LLKC Cēsu konsultāciju birojs