Austrijas lauksaimniecības sistēma ir paraugs ilgtspējīgai attīstībai

LLKC Bauskas biroja mācību pasākumā jūnijā par lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi notika gan teorētiskā daļa, gan praktiskās  nodarbības Austrijā, kas 20 lauksaimniekiem deva iespēju iegūt zināšanas par aktuālo situāciju un analizēt to, rodot izpratni, kas izmantojama katram savas lauksaimnieciskās darbības izvērtēšanā un uzlabošanā. To papildināja Austrijas lauksaimnieku pieredze un dati par kopējo situāciju ES, tās attīstības dinamiku un atšķirībām valstu starpā.

Lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz vidi ir aktuāla tēma, kam Eiropas Savienībā tiek pievērsta īpaša uzmanība. Augsnes apstrāde, kultūraugu mēslošana, kaitīgo organismu ierobežošana, kā arī ražošanas resursu izmantošana un tehnoloģiju izvēle iekļauj virkni dažādu riska faktoru, kurus neievērojot, var tikt nodarīts kaitējums gan videi, gan cilvēka veselībai. Tās ir vērtības, kas, ražojot vairāk un lētāk, bieži netika ņemtas vērā. Protams, darot vienu, neaizmirsīsim arī par otru, bez ekonomiskās dzīvotspējas neviens uzņēmums nevar pastāvēt, tomēr peļņa būtu uzskatāma nevis par uzņēmējdarbības mērķi, bet par nosacījumu. Jaunas vērtības mūsu dzīvē nereti ievieš kādi ārēji apstākļi vai globāli notikumi, kuru ietekmē situācija mainās un mums ir jāmainās tai līdz.  Piemērs ir  minerālmēsli – to ražošanai tiek patērēti neatjaunojami dabas resursi – fosforīti, kālija sāļi, dabasgāze, kuru cenas kāpj, krājumi  uz zemeslodes ir ierobežoti un tie atrodas ģeopolitiski arī  ļoti nedrošās teritorijās. Ja biogēnie elementi no augsnes izskalojas un neiesaistās ražas veidošanā – lauksaimnieka darbs, nauda un minerālmēslu ražošanā iztērētie dabas resursi pārtop piesārņojumā. Eitrofikācija ir viens no galvenajiem draudiem Baltijas jūras videi. Tajā pašā laikā vērtīgas barības vielas, piemēram, kūtsmēsli, tiek izšķiesti.

Jaunas metodes un tehnoloģijas nepieciešamas arī kaitīgo organismu ierobežošanā gan augu aizsardzībā gan veterinārijā, gan dezinfekcijā. Pesticīdi, medikamenti un dezinfekcijas līdzekļi satur daudz un dažādas ķīmiskas vielas, kas palīdz nodrošināt pārtikas kvalitāti un kāpināt ražošanas apjomus, tomēr iedarbojas toksiski uz vidi un cilvēkiem. Ķīmisko vielu īpašības, tādas kā noturība un bioakumulācija var radīt ilgstošu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

Globālā pārtikas aprite gan ražotājiem, gan patērētājiem piedāvā izvēles, kas neizbēgami noved pie vides piesārņojuma un degradācijas un veicina klimata pārmaiņas. Vienkāršākais veids, kā to mainīt, ir esošās situācijas apzināšanās un izpratne par iespējamiem tās attīstības scenārijiem. Tas ļauj mums rast ilgtspējīgus risinājumus arī lauksaimnieciskajā ražošanā.

Lauksaimnieka pienākums – nenoplicināt augsni

Četru praktisko nodarbību dienās no 28. jūnija līdz 1. jūlijam apmeklējām sešas saimniecības. Konsultante un lektore Gabriela Grandla ar vietējiem lauksaimniekiem strādā jau vairāk nekā 30 gadus, attīstot sadarbību ražošanas, pārstrādes un noieta veicināšanai. Praktisko nodarbību saimniecības Gabriela izraudzījās tā, lai mēs gūtu daudzpusīgu skatījumu un spētu novērtēt, kā vides mērķu ieviešana lauksaimnieciskajā ražošanā ietekmējusi kopējo teritorijas attīstību.

Štīrijas reģionā jau izsenis ir attīstīta graudkopība, augļkopība, cūkkopība un kailsēklu ķirbju audzēšana eļļas ieguvei. Te pārstāvētas saimniecības, kuru ražošana balstās vidēji uz 40 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Augmaiņas ievērošana aramzemes platībās ir viens no pirmajiem un nozīmīgākajiem pīlāriem katra lauksaimnieka praksē. Augsnes auglībai te tiek pievērsta īpaša uzmanība. Līdzīgi kā Zemgalē, arī Štīrijas reģionā ir mālainas augsnes, tikai tās veidojušās nevis uz dolomīta bet bazalta cilmiežiem. Atsevišķās vietās mālainajā zemē varēja sastapt nelielu granīta akmeņu piejaukumu, liecinot, ka kalcija saturs tajās ir zemāks kā Zemgales reģiona augsnēs Latvijā. Augsnes īpašības un nogāžu slīpums ir pamatoti iemesli, kāpēc konvencionālajām Austrijas lauku saimniecībām augšņu agroķīmiskās analīzes jāveic reizi divos gados, bet bioloģiski ražojošām tas ir ikgadējs pasākums. Tāpat kā pie mums, pēc P un K rādītājiem ik gadu tiek sagatavoti mēslošanas plāni, īpašu uzmanību veltot organiskās vielas saturam augsnē. Kā vienu no nozīmīgākajām lauksaimniecības nelabvēlīgās ietekmes uz vidi izpausmēm Bauskas pusē redzam upju aizaugšanu eitrofikācijas procesā, ko galvenokārt izraisa minerālā mēslojuma izskalošanās no lauksaimniecības zemēm. Štīrijā ir ļoti līdzīgi, tikai situācija ir vēl nopietnāka stāvo nogāžu dēļ. Saimniekojot nevienmērīga reljefa teritorijā, augsnes izskalošanās notiek daudz straujāk. Atbildīgie dienesti, kas uzrauga zemkopību valstī, veic organiskās vielas dinamikas kontroli, katrā laukā, katrā saimniecībā. Lauksaimnieka pienākums un atbildība ir nenoplicināt augsni, kas ir galvenais lauksaimnieciskās ražošanas resurss, bet savu agroekosistēmu pārvaldīt  tā, lai uzturētu un palielinātu tās auglību. Ja tomēr ir konstatētas erozijas pazīmes un ir notikusi augsnes auglīgā slāņa noslīdēšana, zemnieks maksā par videi nodarīto kaitējumu un atlīdzina izmaksas, kas pašvaldībai radušās to novēršot. Arī par augšņu agroķīmisko izpēti zemnieks maksā no savas kabatas. Mēslošanas plānus saimnieks var sagatavot pats, bet bieži tas ir lauksaimniecības kameras sniegts pakalpojums, maksa par kuru tiek aprēķināta atbilstoši mēslojamo platību un kultūraugu daudzumam.

Cūkkopības saimniecības šai reģionā lopbarību audzē lielākoties pašas. Kopējais saules gaismas daudzums un aktivitāte ir augstāka kā pie mums, tādēļ no kukurūzas tiek iegūta graudu raža, ko tālāk izmanto lopbarībā. Lai mazinātu kukurūzas audzēšanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, Štīrijas zemnieki savā praksē ir ieviesuši inovatīvu metodi – kukurūza tiek sēta maisījumā ar kāršu pupām – nodrošinot simbiozi abu kultūraugu starpā un uzlabojot augsnes auglību. Pupas piesaista slāpekli, ko arī kukurūza augot patērē, savukārt kukurūza kalpo par balstu sistēmu, kur pupām vīties. Arī abu kultūraugu sakņu sistēmas ir savstarpēji papildinošas – kukurūzas bārkšsakne paliek augsnes virspusē, kamēr pupu saknes iesniedzas dziļākos augsnes horizontos, izceļot vērtīgās minerālvielas, kas veidojušās bazaltiskā cilmieža sairšanas procesā. Zemniekam šāda metode sniedz divus ieguvumus – enerģijas bagātos kukurūzas graudus un augstvērtīga proteīna avotu – pupas.

Krispel saimniecība pirms daudziem gadiem sākusi lauksaimniecisko ražošanu pushektārā augļu dārza, kas tagad paplašināts līdz 34 hektāriem. 2000. gadā uzsākta cūku audzēšana un  “bushschank” līmeņa pārtikas pārstrāde un ēdināšana. Tas ir pielīdzināms mūsu mājražotājam, kas tiešajā tirdzniecībā var pārdot un mājas kafejnīcas veidā piedāvāt savā saimniecībā un vietējā apvidū audzēto un pārstrādāto produkciju. “Bushschank” tulkojumā – krūmu restorāns, klientiem var galdā celt tikai aukstus ēdienus. Tagad Krispel saimniecībā ir atvērtā tipa restorāns,  kurā tiek pasniegta pašu audzētu  ‘Mangalicas’ un ‘Durok’ šķirņu krustojuma cūku gaļas produkcija, pašu saimniecībā ražoti vīni un kūciņas. Cūkas speķis te tiek izturēts bazalta akmens toveros, nodrošinot vietējā dabas resursa izmantošanu kvalitatīva produkta radīšanā. Nogatavināšanas process ilgst 6 mēnešus. Saimniecībā tiek strādāts pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, nodrošinot vielas un enerģijas aprites efektivitāti un vides kvalitāti. Izmantojot cūku mēslus un citu bioatliekmateriālu, te tiek ražots komposts ne tikai savām vajadzībām, bet arī pārdošanai. Virca no cūku novietnēm satek tvertnēs, kas ik pa laikam tiek izsmeltas un izmantotas augļu dārza mēslošanā. 

Monšteinu ģimenes saimniecībā ik gadu tiek nobarotas 400 līdz 500 cūkas, kas pārtop kūpinātas un vārītas gaļas produktos – tostarp 30 dažādu šķirņu desās, pastētēs un galertos. Saimniecība jau vairāk nekā 10 gadus strādā bioloģiskās lauksaimniecības shēmā un savus ražojumus marķē ar bioloģiskās lauksaimniecības un vietējās izcelsmes kvalitātes zīmēm. Saražotā produkcija tiek realizēta vietējo veikalu tīkos un tiešajā tirdzniecībā saimniecībā. Cūku aploki ir ierīkoti 6 ha platībā, ko Āfrikas cūku mēra ierobežošanas ietvaros nācās samazināt. Pastiprinātie biodrošības nosacījumi un ar tiem saistītās izmaksas liedza saimniekam uzturēt tik lielus aplokus. Dzīvnieku labturībai te tiek veltīta īpaša uzmanība. Aploki ir piesaistīti novietnēm, kur dzīvniekiem pieejams ūdens, barība un tīri pakaiši. Krūmi, zari, kukurūzas un kaņepju stiebri un citi saimniecības bioatlikumi, kas radušies lauksaimniecības un meža zemju apsaimniekošanā, tiek sasmalcināti un sabērti aplokos. Cūku turēšanā šāds segums ir ļoti piemērots, jo tiek ņemta vērā tipiskā, populācijas uzvedības pazīme – rakšana. Šķeldotais materiāls ir sauss, un to pārrokot, dzīvnieki ir nodarbināti savai fizioloģijai visatbilstošākajā veidā, nodrošinot aerobus kompostēšanas apstākļus, kas labvēlīgi ietekmē iznākumu. Iegūtais komposts tiek izmantots lauku mēslošanā  lopbarības audzēšanai. Aramzemes platība aizņem 35 ha no saimniecības ekosistēmas, kurā lauksaimniecisko ražošanu nodrošina arī mežs. Augu maiņu veido 5 lauku sistēma: kukurūza – soja – labība – griķi vai kaņepes un zaļmēslojuma augu maisījums. Tauriņziežiem augsnes auglības uzturēšanā ir liela nozīme, tos sēj gan kopā ar kukurūzu, gan zaļmēslojuma maisījumos, gan tīrsējā, audzējot soju. Tādējādi trīs laukos no pieciem šai augu maiņas plānā ir iesaistīti tauriņzieži. Visi kultūraugi tiek sēti un audzēti vagās, tai skaitā arī labība jo, saimniekojot ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, tā var efektīvi ierobežot nezāles. Pēc pēdējās vagošanas graudaugu laukā vagu dziļumā dažkārt tiek sēta starpkultūra, kas pēc graudaugu nokulšanas nodrošina aramzemes zaļināšanu ziemas periodā vai dod vēl vienu ražu vēlāk rudenī. Mūsu prakses laikā saimnieks demonstrē, kā starp labības rindām tiks sēta prosa. Vagošanai tiek izmantoti agregāti, kas atšķiras no tiem, kādus izmantojam Latvijā. Praktisko nodarbību laikā saimnieks Luiss Monšteins katram ierāda agregāta regulēšanas un vagošanas tehnoloģijas knifus.

Atšķirīga saimniekošana ir Vulcano uzņēmumā, kas orientējas uz “Proshuto” šķiņķa ražošanu un lielus ieguldījumus veicis īpaši tam piemērotās gaļas pārstrādes tehnoloģijās. Šī saimniecība ir piemērs arī digitālo tehnoloģiju izmantošanā ražošanas procesu vadībā un mārketinga nodrošināšanā. Tāpat kā Monšteina saimniecībā, arī te lopbarību audzē un sagatavo paši, īpašu uzmanību veltot dzīvnieku ēdināšanai, no kā turpmāk ir atkarīga vītinātā šķiņķa un citu produktu kvalitāte. Saimniecība strādā pēc konvencionālās lauksaimniecības metodēm un katra dzīvnieku novietne te ir moderni aprīkota. Gada laikā te tiek nobarotas 6000 cūkas, īstenojot 2,2 aprites. Sivēni tiek iepirkti 2-3 mēnešu vecumā un 4 mēnešu laikā tiek nobaroti. Saimniecības, kas audzē sivēnmātes, nodrošina 25 kg dzīvsvaru katram sivēnam realizācijas vecumā.  Pēc katras nobarojamo dzīvnieku grupas novietnē tiek veikta dezinfekcija, kas ilgst 2 nedēļas. Katrs šķiņķis tiek apstrādāts ar jūras sāli un garšvielām un speciāli aprīkotās kamerās 15 mēnešu laikā, tas tiek nogatavināts. Liela uzmanība tiek veltīta dzīvnieku labturībai un mikroklimatam ganāmpulkā. Atšķirībā no citām saimniecībām katrā  dzīvnieku grupā ir viena vai divas aukles. Tās ir vecākas cūkas ar miermīlīgu raksturu, kas labprāt rūpējas par mazuļiem, kad viņi atšķirti no mātēm nonāk šai saimniecībā.  

Mācību dalībnieku vērtējumā Monšteinu saimniecības ietekme uz vidi tomēr ir labvēlīgāka kā Vulcano uzņēmumam, ne tikai tāpēc, ka tiek saimniekots ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, bet arī zemnieku ilgtspējīgās pieejas dēļ, kas izpaužas gan cūku uzvedības specifikai, gan kultūraugu fizioloģijai piemērotu metožu ieviešanā.

Līdzīgi tam, kā saimniecības ir specializējušās vai nu sivēnu vai nobarojamo cūku audzēšanā, arī kaušanu veic specializēts uzņēmums, kas primāri apkalpo vietējās lopkopības saimniecības. Katrs zemnieks savu ruksi var nodot kautuvē un saņemt atpakaļ, lai pārstrādātu savā saimniecībā un realizētu klientiem. Kautuve nodrošina gaļas pārbaudi un apzīmogo kautķermeni ar atbilstošās kvalitātes zīmogu, izsniedzot zemniekam gaļas analīžu rezultātus. Uzņēmums cūkas arī iepērk un tālāk realizē svaigas gaļas produkciju. Agrāk te tika kauti arī liellopi, tagad tikai cūkas. Lai iegūtu Ķīnā atzītu starptautisku kvalitātes standartu, liellopu kaušana te vairs netiek veikta. Ķīnas tirgus uzņēmumam bija nepieciešams, lai varētu realizēt cūku galvas, astes, kājas un citu atlikumprodukciju, kas vietējā tirgū nav pieprasīta. Ietekmi uz vidi šai gadījumā var vērtēt duāli, jo, no vienas puses, tiek samazināts atkritumu apjoms, bet, no otras puses, 10% no kopējā produkcijas apjoma tiek transportēts ārpus reģiona, valsts un ES, tas saistīts attiecīgi ar augstākām SEG emisijām un atgriezeniskā veidā var negatīvi ietekmēt vietējo teritoriju.

Katrā saimniecībā mēs varējām novērtēt arī to, kā praksē tiek īstenota produkta izsekojamība un kvalitātes vadība. Katram ražošanas līmenim un jomai ir savi kvalitātes standarti. Lokālo izcelsmi un atbilstību noteiktiem kvalitātes kritērijiem apliecina vietējais standarts “Steiriches Vulkanland”, kas vietējā tirgū tiek augstu novērtēts. Lielāki uzņēmumi, kas pārstrādā no citiem reģioniem iepirktu primārās lauksaimniecības produkciju, savu ražojumu kvalitāti apliecina ar nacionālā un starptautiskā līmenī atzītiem kvalitātes sertifikātiem. Viens no tādiem ir Lugitsch ģimenes uzņēmums. Tas dibināts 1909. gadā un pērn ir sasniedzis 122 miljonu EUR apgrozījumu, nodarbinot 202 darbiniekus, ko kuriem 4 iesaistīti kvalitātes vadībā. Uzņēmumā ir atsevišķi nodalītas konvencionālās un bioloģiskās ražošanas līnijas. Katrā no tām ir iekļautas: mājputnu novietnes (dējējvistu un broileru kūtis) lopbarības ražotnes, putnu un liellopu kautuves un svaigas un pārstrādātas vistas gaļas produkcijas ražotnes.  Lugitsch produkciju var iegādāties  uzņēmuma veikalā vai veikt pasūtījumu un saņemt ar piegādi. Lopbarības ražošanā galvenais uzsvars tiek likts uz mājputnu barību. Tā veido 75% no kopējā saražotās lopbarības apjoma un vairāk kā 20% no tās tiek ražota no bioloģiski audzētas labības un kukurūzas graudiem un pupām. Mājputnu audzēšanā un lopbarības sagatavošanā tiek veikti ražošanā balstīti pētījumi. To rezultāti tiek analizēti, izvērtēti un ieviesti praksē. Pētnieciskie projekti efektivizē Lugitsch saimniecisko darbību un veicina kopējo attīstību.  Praksē pārbaudītos pētījumu rezultātus uzņēmums arī pārdod un sniedz rekomendācijas citiem ražotājiem. Salīdzinājumi tiek veikti arī ietekmes uz vidi jomā, mērot lauksaimniecības radītās emisijas gaisā un ūdenī un nosakot, kā ar attiecīgām metodēm un līdzekļiem (tostarp barība, pakaiši, tehnoloģiskie risinājumi) konkrēto ietekmi var mazināt un uzlabot vides kvalitāti. Kaitīgo organismu ierobežošanai 2009. gadā uzņēmums iegādājās modernu ierīci, kas graudus un pupas apstrādā ar tvaiku, līdz ar to šim nolūkam netiek izmantoti nekādi ķīmiski līdzekļi. Caur šo aprīkojumu tiek izlaists viss lopbarības ražošanai izmantotais izejmateriāls, novēršot mikrobioloģiskā piesārņojuma klātbūtni un nodrošinot augstu produkcijas kvalitāti. Tvaika radīšanai tiek izmantota gāze, bet ir iesējams to darbināt arī ar degvielu. (Par degvielas iegādi, kuras izcelsme ir Arābu Emirātu teritorija, lopbarības ražotājs jau vienojies ar sadarbības partneri Itālijā.) Laika apstākļi pagājušajā gadā bija labvēlīgi dažādu patogēno sēņu attīstībai. Lugitsch uzņēmuma laboratorijas ir aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām, kas uzrādīja paaugstinātu mikotoksīnu klātbūtni pieņemtajos graudos un pupās. Tāpēc katra krava tika pastiprināti analizēta, nosakot atbilstošu tvaika režīmu, kura temperatūru var regulēt atkarībā no apstrādājamā materiāla un kaitīgā organisma īpašībām. Lugitsch uzņēmums lepojas ar atbilstību 32 kvalitātes standartiem, no kuriem 8 ir  starptautiski atzīti, tostarp ISO sistēmas sertifikāti un 24 nacionāla līmeņa sertifikāti, kas apliecina arī vides kvalitāti un bioloģisko saimniekošanu. Viens no Austrijas standartiem, ko pārstāv Lugitsch uzņēmums, ir “Donau Soya”, tas tiek piešķirts par kvalitatīvu sojas pupiņu audzēšanu, neizmantojot ģenētiski modificētu sēklas materiālu.

Visu saimniecību attīstība mērāma vismaz 50 gadu garumā, kur katra nākamā paaudze ražošanas resursu ir palielinājusi ar lauksaimniecības zemju platībām, jaunām tehnoloģijām un produkcijas klāstu. Dažu saimniecību vēsture sniedzas pat 100 un  200 gadu senatnē. 175 gadu jubileju nosvinēja Berghoferu saimniecība, ko pārvalda trīs māsas, katra atbildot par savu nozari. Aramzemē tiek audzēti kvieši, mieži, rudzi prosa, kukurūza un eļļas ķirbis. Saimniecībā ir arī dabīgā pļava, kur ganās divi ēzelīši, liecinot par seno darba ritmu ūdens dzirnavās, kas paugurainajā apvidū bija grūti piebraucamas. Smagie graudu un miltu maisi uz ēzeļu mugurām tika pārnēsāti turpu šurpu pa stāvajām nogāzēm. Tagad tie ganās ziedošā pļavā, priecējot saimniecības apmeklētājus un vietējos lauksaimniekus, kas atveduši uz dzirnavām savu graudu un ķirbju sēklu ražu, lai atpakaļ saņemtu miltus, grūbas, putraimus un eļļu. Berghoferu dzirnavas ir gandrīz 800 gadu vecas, daudzas detaļas, tostarp dzirnakmeņi, ir nomainīti pret mūsdienu tehnoloģiju veidotiem prototipiem, tomēr Rābas upes straume vēl griež dzirnavu ratu, un tās tupina kalpot sākotnējam mērķim, saglabājot savu vietu vietējās pārtikas pārstādē. Pateicoties strukturētai graudu slīpēšanas, miltu sijāšanas un drošības sistēmai, dzirnavnieki var apmierināt gan komerciālo pārstrādātāju, gan privāto patērētāju vēlmes. Malšanas process sastāv no graudu sasmalcināšanas un sēnalu atdalīšanas. Iztīrītos graudus rūpīgi sasmalcina starp veltņiem. Pēc katra slīpēšanas procesa notiek sijāšana. Pēc katras sijāšanas iegūst vajadzīgās kvalitātes miltus. Pa labirinta cauruļvadiem, ko kontrolē sarežģītas sadales iekārtas, gatavie milti nonāk tvertnēs un visbeidzot tiek iepakoti maisos. Vēl sarežģītāks ir eļļas spiešanas process. Ķirbju sēklas pirms spiešanas tiek uzkarsētas un speciāli sagatavotas pēc senas, gadsimtos pārbaudītas tehnoloģijas. No 2,5 kg ķirbju sēklu te iegūst 1 l eļļas. Ķirbju sēklu milti pēc eļļas spiešanas tiek izmantoti gan kā pārtikas piedeva, gan lopbarības maisījumos cūkām un vistām. Papildus miltiem un eļļai te tiek ražota arī elektrība, kuras pārpalikums, kas netiek izmantots elektromotoru darbināšanai, tiek pārdots kopējā tīklā. 

Bioenerģija no saules gaismas tiek iegūta katrā no mācību prakses saimniecībām. Uz māju un ražošanas ēku jumtiem ir izvietoti saules paneļi, kas gaismu pārveido elektroenerģijā, kuru pēc tam izmanto pēc vajadzības – pašpatēriņam mājsaimniecībā vai ražošanas nodrošināšanai. Saules enerģija te tiek izmantota arī siltuma ieguvei. To nodrošina kolektori, absorbējot saules starojumu un pārvēršot to siltumā. Tomēr lielākais siltuma devējs ir vietējos mežos uzkrātais, koksnē akumulētais spēks. Malka un šķelda ir galvenais Štīrijas siltuma avots un daudzām lauku saimniecībām, kam ir privātie meži, tas sniedz papildu ieņēmumus.

It visā lauksaimnieciskās ražošanas praksē gan mazo saimniecību ekosistēmās, gan industrializētās ražotnēs un uzņēmēju savstarpējā sadarbībā ir ietverti pilnās aprites principi, resursu izmantošanas efektivitāte, augsta vides apziņa un atbildība, kā arī cieņa pret vietējo identitāti. Sadarbības veidošanā aktīvi strādā vietējā pašvaldība un lauksaimniecības kamera. Mācību saturs dalībniekiem ļāva saredzēt katra mazā lauksaimnieka vietu un lomu kopējā pārtikas sistēmā, kā arī salīdzināt un izvērtēt, kā vidi ietekmē atšķirīgas saimniekošanas metodes un tehnoloģijas, un otrādi, kā vide un pieejamie resursi ietekmē ražotāja izvēles. Kaitīgo organismu ierobežošanas plānošana un vides pārvaldības instrumentu pielietošanas piemēri visos ražošanas posmos un kvalitātes kontroles shēmās ļāva saskatīt un izvērtēt lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi no dažādiem skatpunktiem.

Austrijas lauksaimniecības sistēma un zemnieku atvērtība sniedz kvalitatīvu nodrošinājumu mācību prakses rīkošanai un ir paraugs ilgtspējīgai attīstībai, ko virza sadarbība, izglītība un komunikācija.

Mācības tika rīkotas Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020. apakšpasākumā “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros, pasākumu finansē Eiropas Savienība. Mācību tēma: Lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz vidi (praktiskās nodarbības ārzemēs).

Dace Griķe,

LLKC Bauskas konsultāciju biroja vadītāja