Četru novadu pieredzes brauciens uz Kurzemi

Četru novadu lauksaimnieku pārstāvji un mājražotāji 7. oktobrī devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Kurzemi. Pasākumu organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Ogres nodaļa.

Zemnieku saimniecība «Gaiķi»

Pirmā pieturas vieta bija Tukuma novada Slampes pagasta zemnieku saimniecība «Gaiķi», kur aizrautīgi un atraktīvi strādā īpašniece, bijusī skolotāja Helēna Kokorēviča. Bioloģiskā saimniecība nodarbojas ar aveņu un zemeņu audzēšanu, tāpat vairākās siltumnīcās joprojām briest tomāti, gurķi un paprika, ir arī sava biškopība. Zemnieku saimniecību papildina ķirši, persiki, krūmmellenes, rabarberi. Mājražotājas burciņās tiek liktas lietā 20 receptes, ir četri veikali, kas pieņem garšīgo preci. Produkcija tiek pārstrādāta ievārījumos, sulās un dārzeņu salātos, kā arī ar plašu sirdi dāvināta brīvprātīgajiem lasītājiem vai ciemiņiem.

Pirmsākumos šeit audzēja gotiņas un cūkas (savulaik – septiņas piena devējas un 50 sivēnmātes), bija sava kautuve, bet drīz vien nevienam neko nevajadzēja – nācās pārprofilēties. Helēnas kundze ir taupīga, negaida nekādus brīnumus no valsts elites, ir iemācījusies pielāgoties likumu un normatīvo aktu prasībām. Līdzās siltumnīcām tiek kopti dažādi ārstniecības augi (kopā ap 150 šķirnēm). Saimniecība var lieliski iztikt ar sešiem hektāriem lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Arī tomāti var lepoties ar 100 šķirnēm, bet zemenes veiksmīgi izaug zālē, lai putni priekšlaicīgi nenovāktu ražu. Pret puvi ir teicami līdzekļi – izsmidzina uz tomātiem vienu litru piena, kas sajaukts ar 10 litriem ūdens, vai arī uz ilgāku laiku atstāj produkciju bez laistīšanas. Labi palīgi saimniecībā ir divas meitas un draudzene. Helēna Kokorēviča drastiski smaida un paziņo, ka gūst enerģiju no klientiem un tūristiem, dzied folkloras kopā, darbojas astoņās biedrībās, un vismaz četrus gadu viņai neesot tiesību nomirt – jāizpilda pienākumi pret valsti.

Smārdes pagasta SIA «Mazburkas»

Tālāk četru novadu lauksaimnieki devās uz Smārdes pagasta SIA «Mazburkām», kur saimnieko Gunta Niedra ar vīru. Viņas kontā ir liela pieredze vīnogu audzēšanā, sulu un vīna ražošanā, kā arī aitu ganāmpulka izveidē. SIA pieder četri hektāri vīnogulāju, kā arī 100 aitu mātes un bariņš jēru. Kādreiz Gunta bijusi dziedāšanas skolotāja, bet tad pārdomāja un atnāca uz vīra mājām, zemes īpašumu. Sākumā ar vīnogulājiem gribējās aizpildīt tukšās, bet gleznainās vietas. Pamazām viss aizgāja. Vīnogās ir daudz vērtīgu vielu, piemēram, kauliņus nedrīkst mest laukā – tie cīnās pret holesterīnu. Arī jēru gaļa nav tikai garšīga, bet arī veselīga. Jau trīs gadus saimnieki uz tirgiem nebrauc, klienti pieripo paši. Gan vīnogas, gan aitas jāuztur labā formā, un tas arī izdodas. Reizēm šķiet, ka šajā vietā ir īsta paradīze.

Zemnieku saimniecība «Kaspari»

Turpinājumā sekoja pārskrējiens uz Tumes pagastu, kur Jāņa Smeltera vadībā noris konvencionālā saimniekošana zemnieku saimniecībā «Kaspari». Tiek audzēti āboli, ogas, kā arī medus pienesējas bites. Saimnieki ražo ogu un augļu vīnu. Kopā ir 100 hektāri zemes, četri atvēlēti vīnogulājiem. Vīnogas nav gurķi, kurus regulāri jālaista, bīstamas tikai pavasara salnas. Tad noder tautas līdzeklis – aizdedzina brāķēto sienu, un dūmu mākonis savu darbu izdara. Lai atvērtu vīna darītavu, jāiegulda vismaz 10 000 eiro. Paralēli vīnkopībai tiek audzētas aitas. Desu izstrādājumi un konservi tiek gatavoti Smārdē, savukārt vilna aiziet uz Vāni.

SIA «Satori Alfa»

Pēdējā ceļotāju – pieredzes meklētāju vieta bija Tumes pagasta SIA «Satori Alfa», kur audzē smiltsērkšķus, pārstrādā tos sulās, ievārījumos. Saimniecības vadītājs ir Māris Selga – bijušais mediķis. Smiltsērkšķiem visvairāk kaitē lietains pavasaris. Jābūt saziedei un precīzām smiltsērkšķu «puiku» un «meiteņu» rindām. Piektajā gadā var ievākt sešas tonnas no diviem hektāriem. No trīs – četriem hektāriem var nopelnīt 20 000 eiro. Stādus labāk likt zemē rudenī. Smiltsērkšķiem piemīt fantastiska reģenerācija. Bioķīmiskās vielas lieliski noder vairākiem cilvēku orgāniem, uzlabo miegu. Selgas kungs nenožēlo, ka atstājis medicīnu. Katrs no mums pasaulē nāk ar savu uzdevumu, kas godīgi arī jāpaveic, neskatoties uz nelabvēlīgajiem apstākļiem.

Brauciens īstenots Valsts Lauku tīkla pasākuma ietvaros.

Uldis Prancāns,

“Ogres Vēstis Visiem” korespondents