Īsās piegādes ķēdes – risinājums patērētāju nodrošināšanai ar kvalitatīvu pārtiku

Tukuma puses lauksaimnieki 13. novembrī devās LLKC Tukuma konsultāciju biroja organizētā pieredzes apmaiņas braucienā par tēmu: “Sadarbības tīklu veidošanas pieredze pārtikas produktu ražotāju lokālo izejvielu piesaistē, dalība īsās piegādes ķēdēs”.

Oirmo iepazinām SIA “Lietas MD”, kas ir preču zīmes “Augļu serviss” īpašnieki, dibināts 2002. gadā un strādā ar svaigu augļu un dārzeņu vairumtirdzniecību, nodrošinot piegādes tirdzniecības vietām un ēdināšanas uzņēmumiem. Uzņēmums veic augstas kvalitātes augļu, dārzeņu, kā arī citu preču (bakaleja, gaļa u. c.) piegādi tirdzniecības vietām un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Tā klienti ir ne tikai atpazīstami restorāni un lielas viesnīcas, bet arī mājsaimnieces, ģimenes veikaliņi un kafejnīcas. SIA “Lietas MD” sadarbojas gan ar vietējiem zemniekiem, gan ārzemju piegādātājiem. Tomēr piegādātājiem ir jābūt gataviem mainīties un pielāgoties tirgus pieprasījumam, kā arī jāspēj nodrošināt tirgum atbilstošus preču standartus. Jāņem vērā piegādes nosacījumi, lai piegādes tiktu veiktas laikā, lai preces būtu kvalitatīvas, pietiekamā apjomā, pieprasītajā fasējumā, par optimālu cenu. Ne vienmēr vietējie ražotāji spēj pielāgoties un nodrošināt fasējumu, kalibrēšanu, šķirnes un citus nosacījumus. Uzņēmums izvēlas labākos augļus un dārzeņus atbilstoši sezonai, tādējādi nodrošinot precei visaugstāko kvalitāti. Apskatot iespaidīgās noliktavas, uzzinājām, cik svarīga ir augļu glabāšana (cik tie ir etilēna uzņēmīgi, vai pie cik atšķirīgām temperatūrām jāglabā). Piemērām, banāni vai baziliks jāglabā pie +14⁰ C, nevis +2⁰ C temperatūras, kā citi augļi. Tas pats attiecas arī uz preču transportēšanu. Tādēļ transportēšanai tiek piemēroti visoptimālākie risinājumi. Ne vienmēr klientiem tiek piegādāti lieli preču apjomi, dažkārt uz kādu restorānu tiek vestas garšvielas pavisam niecīgos apjomos. Vietējie ražotāji par uzņēmumu SIA “Lietas MD” saka labus vārdus, ka uzņēmums ir elastīgs, ka lojāli aģenti un laba sadarbība, bet SIA “Lietas MD” pārstāvji savukārt atzīst, “mēs drusciņ sevi nenovērtējam” (tādā ziņā, ka strādājam 7 dienas nedēļā, un 24 h diennaktī), ko savukārt nevarētu teikt par sadarbības partneriem, piemēram, Spānijā. Uzņēmuma noliktavās darbs notiek datorizēti. SIA “Lietas MD” ir savs programmētājs, kas piemērojis programmu uzņēmuma darba specifikai. Komplektējot preces, tiek sekots līdzi, lai tās būtu labā kvalitātē. Šim nolūkam ir uzstādītas novērošanas kameras, lai varētu izsekot, kāda prece un kādā kvalitātē attiecīgajā brīdī tika sakomplektēta. Katrai precei pie komplektēšanas paredzēta sava attiecīga vieta aukstuma telpā (ledusskapī). Uzņēmuma pārstāvji uzsvēra, cik liela nozīme konfliktsituāciju risināšanā ir izsekojamībai (kurā brīdī, kāda partija nokomplektēta). SIA ”Lietas MD” ir sava ražotne, kurā tiek mizoti, griezti dažādi dārzeņi, spiestas sulas. Klientu pieprasījums pēc šādām precēm kļūst aizvien lielāks, jo, lai arī pieaug preces cena, restorānam vai kādam citam uzņēmumam nav jādomā par utilizāciju, nav nepieciešams darbaspēks. Apskatījām arī “eksotikas” noliktavu, nelielos iepakojumus, kas paredzēti restorāniem – mini cukini, mazi pipariņi, mazi brokolīši u. c. Uzzinājām, kāds darbs ir ieguldīts uzņēmuma attīstībā, bija interesanti stāsti un tajā pašā laikā pieredze. Piemēram, ka Spānijā tiek novākti zaļi, bet reāli gatavi mandarīni, ka, tos ievietojot kamerās +25⁰ C temperatūrā, tie iegūst mums patīkamo, acīm baudāmo oranžo krāsu. Piemēram, hurma, kas tikko novākta no koka, ir sīva un nemaz nav baudāma, tā vispirms jānogatavina kamerās. Noskaidrojot par sadarbības iespējām, ar jaunām idejām un pozitīvām emocijām devāmies uz Stopiņu novadu, SIA “Getliņi Eko”.

SIA „Getliņi EKO” ir Rīgas un Stopiņu novada kopīgi izveidots uzņēmums, kas apsaimnieko lielāko cieto sadzīves atkritumu poligonu Baltijas valstīs – „Getliņus”. Poligons ir viens no modernākajiem Eiropā, šobrīd tas tiek veidots un attīstīts kā mūsdienīgs un drošs atkritumu pārstrādes centrs. Getliņu poligona kopējā platība ir 87 ha. Poligonā ievesto nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums ir aptuveni 300 000 tonnu gadā. Pirmsākumi Getliņos ir kopš 1962. gada, kad visi atkritumi tika atvesti uz teritoriju un vienkārši izgāzti. Poligons atradās tuvu Rīgai purva malā, kas bieži dega. Tika piesārņoti apkārtnes gruntsūdeņi. Pārmaiņu laikā, deviņdesmitajos gados, kad daudzi cilvēki nespēja pabarot savas ģimenes, poligona teritorijā ieradās ap 500 līdz 600 cilvēku kā uz darbu, kurus tolaik dēvēja par “kalnu” cilvēkiem. Kad vēlāk bankā tika ņemts aizņēmums mūsdienīga atkritumu pārstrādes centra izveidei, viens no uzdevumiem bija ierobežot cilvēku iekļūšanu poligona teritorijā. Kopš šķirošanas rūpnīcas atklāšanas šķirošanas līnija atdala celtniecības un lielgabarīta atkritumus. Bioloģiski noārdāmie atkritumi tiek izmantoti biogāzes ražošanai, savukārt pārstrādei derīgie materiāli un metāla izstrādājumi tiek nogādāti uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar šo materiālu reģenerāciju un atkārtotu pārstrādi. Nepārstrādājamie atkritumi tiek noglabāti videi drošās, noslēgtās biodegradācijas šūnās, kurās neiekļūst ne gaiss, ne lietus ūdens. Poligona gāze, kas veidojas šūnās, tiek aizvadīta uz „Getliņu” energobloku, sadedzināta un pārvērsta enerģijā – elektrībā un siltumā. Elektrība tiek pārdota AS „Latvenergo”, bet siltumenerģija izmantota SIA „Getliņi EKO” siltumnīcās, kur tiek audzēti Getliņu tomāti, gurķi un nokarenie ziedi.  Uzņēmuma pievienotā vērtība ir tomātu siltumnīca. Kāpēc tomātu – jo tomāts ir apaļš, un apaļš ir bezgalības zīme. Kāpēc uzbūvēta gurķu siltumnīca? Jo Getliņu agronoms ir “gurķu mīlis”. Getliņu siltumnīcās katru gadu tiek audzēti 25 000 dažādu šķirņu tomāti un ap 9000 gurķu stādu. Getliņu gurķu siltumnīca ir pirmā šāda veida siltumnīca pasaulē, kur gurķu audzēšanai izmanto full-led apgaismojumu. Tas nodrošina kvalitatīvu ražu visa gada garumā. Tomāti siltumnīcās aizņem aptuveni 1 ha platību, bet gurķi 0,3 ha. Tomāti tiek audzēti iekaramās dobēs 70 cm virs zemes, iestādīti plēvē iepakotā akmens vatē, kam pa caurulītēm tiek pievadītas nepieciešamā barības vielas. Gar siltumnīcu sienām izvietotas kameņu mājas, kas nodrošina augu dabīgu apputeksnēšanos. Tomāti tiek novākti divreiz nedēļā, bet gurķi katru dienu. Lai lietderīgi izmantotu siltumnīcu platības, pavasarī siltumnīcās tiek audzētas puķes podiņos.

Getliņu tomāti tiek tirgoti tikai Latvijā, tikai dažos tirdzniecības centros un vietējā veikaliņā Getliņu poligona teritorijā. Lai tomātiem būtu labas garšas īpašības, svarīga ir ne tikai šķirne, to barošana ar nepieciešamām minerālvielām, bet arī to novākšana. Tie jānovāc pilngatavībā nevis puszaļi. Pusgatavi tomāti, kas ilgu laiku tiek pārvadāti transportā, zaudē garšas īpašības. Pat dažu stundu ilga pastaiga ar pirktiem tomātiem aukstā laikā var ietekmēt tomātu garšas kvalitāti. Nekādā gadījumā tomātus nedrīkst uzglabāt ledusskapī! Tādēļ īsās piegādes ķēdes tomātu un gurķu realizācijā ir īpaši svarīgas produktu kvalitātes saglabāšanā.

Dodoties mājup virzienā, Babītes novada Piņķos tikāmies ar SIA “Dunkuri” īpašnieku Andri Deičmani. Bioloģiskas liellopu gaļas ražošana uzņēmumā ir kā papildu nozare. Domājot par veselīgu pārtiku, savu veselību, Tukuma novada Pūres un Sēmes pagastos tiek audzēti gaļas liellopi. Blakus uzņēmuma ofisam Piņķos izvietojies savs neliels gaļas sadales cehs, kā arī neliels veikaliņš, kur tiek realizēta bioloģiski audzēta liellopu gaļa. Gaļa pēc pasūtījuma tiek piegādāta arī restorāniem. Uzzinājām daudz interesanta par liellopu gaļas izmantošanas veidiem un SIA “Dunkuri” pieredzi produkcijas realizācijā.

Patērētājiem aizvien nozīmīgāk ir kļuvis uzturā lietot vietēju un drošu pārtiku, kā arī būt informētiem par pārtikas kvalitāti un tās izcelsmi, kas ir veicinājis ražotājus produktiem radīt pievienoto vērtību. Īsās piegādes ķēdes ir risinājums, kas spēj nodrošināt ražotājiem iespējas nogādāt preci patērētājiem, bet patērētājiem – iegādāties kvalitatīvu vietējo produktu. Izaicinājums ir nelielais patērētāju tirgus, ražotāju kooperācijas iespējas, komunikācija starp ražotāju un patērētāju, kā arī produktu piegādi. Mūsu uzdevums ir popularizēt vietējo produktu, veicināt kooperāciju, rast iespēju ražotājiem iesaistīties īsās piegādes ķēdēs, lai iedzīvotāji tiktu nodrošināti ar kvalitatīvu un drošu pārtiku.

Sarma Rotberga,

Tukuma novada lauku attīstības konsultante

Saimniecību apmeklējumi tika nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. LAD011018/P43.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.