Jaunieši pieredzē pie uzņēmējiem Dobeles un Auces pusē

Divdesmit Dobeles un Jelgavas novadu jaunieši devās braucienā uz Dobeles un Auces pusi, lai apmeklētu četrus uzņēmējus un Dobeles Amatu māju, lai gūtu pieredzi uzņēmējdarbībā, noderīgas atziņas biznesa uzsākšanā un rastu iespējas kāda amata apguvē.

Pirmā pietura bija zemnieku saimniecībā “Rūķīšu tēja”. Saimniecības nosaukums radies no māju nosaukuma “Rūķīši”, kur jau no 1997. gada tiek ievākti un audzēti ārstniecības augi un 2000. gadā tika nodibināts uzņēmums “Rūķīšu tēja”. Kopš tās dienas no nepilna hektāra saimniecība paplašinājusies līdz pat trīsdesmit hektāriem, kur tiek audzēti vairāk nekā 40 dažādi ārstniecības augi. Rūpīgi ievāktās drogas pārtop 80 dažādās “Rūķīšu tējās”, tādējādi uzņēmums jau vairākus gadus ir viens no lielākajiem un atpazīstamākajiem ārstniecības augu ražotājiem Latvijā.

Ap 95% tējas produkciju uzņēmums audzē un kaltē savā saimniecībā, lai varētu izsekot kvalitātei un nodrošināt augstas kvalitātes produktu. Tējās netiek izmantoti augi, kuri lielās devās var būt pat indīgi, piemēram, biškrēsliņš.  Plašais tējas klāsts ir papildināts arī ar ogu produkciju – ievārījumiem, sīrupiem un sulām, kas gatavotas pēc mājas tradicionālās receptes, izmantojot ogas un cukurbiešu cukuru, nepievienojot aromatizētājus, krāsvielas un biezinātājus. Produktu gatavošanā tiek izmantotas tehnoloģijas, kas maksimāli saglabā augu vērtīgās vielas.

Saimnieka Raimonda Lignicka vadībā jaunieši apskatīja ārstniecības augu laukus, kā arī ielūkojās augu žāvētavā, kur žāvējās āboli. Vienā reizē tiek žāvēta 1 tonna ābolu.  Žāvēšanas sezonu noslēgs ar baldriāniem.

Jau divus gadus tiek izmantotas saules baterijas saldētavu darbināšanai. Saimnieks lēš, ka 8–10 gados ieguldījums atmaksāsies. Saules bateriju sistēma ir uzstādīta, piedaloties KPFI projektā, tādējādi ietaupot gan līdzekļus par elektroenerģiju, gan samazinot CO₂ izmešus atmosfērā.

Sezonas laikā saimniecībā tiek nodarbināti 30 strādnieki, puse no viņiem ir pastāvīgie darbinieki. Ir bijusi sadarbība ar Nodarbinātības valsts aģentūru skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras mēnešos.

Tējas tiek realizētas gan pārtikas veikalos, gan aptiekās. Aptiekās vairāk pērkot vērmeļu un salvijas tēju. Derīgums tējām ir 2–3 gadi, citām – 5 gadi. Ir tējas, kuras pēc to sagatavošanas drīkst lietot tikai pēc gada. Jaunieši tika pacienāti ar tēju “Sveiks un vesels”. 

Blakus ārstniecības augu dārzam atrodas uzņēmuma ražotne, kuasu 80 kvadrātmetru plašo sienu rotā gleznojums ar vairāk nekā 30 dažādiem ārstniecības augiem vienuviet. Augu dizaina autore ir jauniete, kura savulaik saimniecībā vākusi kliņģerītes, bet tad saimnieks palūdzis uztaisīt bukletu, kas jaunietei arī labi sanācis. Tagad viņa apgūst dizaineres prasmes augstskolā. Fasādi apgleznojusi vietējā mākslas skolas skolotāja.

“Rūķīšu tēja” ir atvērta apmeklētājiem un tūristiem, šovasar dārzā tika izvietots jauns objekts – rūķis.  Grupu ekskursijām neizpaliek arī gardo tēju degustācija un tēju izvēles ieteikumi. Interesantiem ir iespēja iegādāties produkciju ražotnes veikaliņā par iepriecinošām cenām.

Netālu no “Rūķīšu tējas”, Dobeles pilsētas vēsturiskajā centrā, atrodas Dobeles Amatu māja, kur jauniešus laipni sagaidīja tās vadītāja Eva Kulmane. Dobeles Amatu māja darbojas kopš 2010. gada jūnija, noslēdzoties LAT–LIT projektam. Tajā radīta labvēlīga vide seno un mūsdienu amatu apgūšanai. Amatu mājā meistari ierāda visdažādākās prasmes. Regulāri tiek veidoti pasākumi un izstādes ar amatnieku darbiem, lauku labumiem, kā arī organizēti tirgi Dobeles vēsturiskajā Tirgus laukumā. Dobeles Amatu māja piedalās projektos, piedāvā programmas dažādām tūristu grupām. Jaunākais no projektiem ir Latvijas valsts mežu atbalstītais Zemgales kultūras programmas 2016 projekts „Zemgaļu raksti cauri laikiem II” – teorētiskas un praktiskas nodarbības aušanā un adīšanā. 2018. gadā paredzēta izstādes  „Zemgaļu raksti cauri laikiem” atklāšana. Brauciena dalībnieces jaunietes ieinteresējās par aušanu un pieteicās uz nodarbībām.

Dobeles Amatu mājā bija aplūkojama arī Dārzkopības institūta augļu un pārstrādes produktu izstāde. Izstādē bija apskatāmi apmēram simt šķirņu āboli, dažādu šķirņu bumbieri un pārstrādes produkcija.

Pēc Dobeles Amatu mājas apmeklējuma jaunieši kājām devās uz vietējo ražotāju veikaliņu “Visu vai neko!”, kur saimnieko SIA “100 grami dabas” dibinātājas Ilona Zaķe un Santa Gūtmane.  Paliekot bez darba, sievietēm bija jādomā, ko darīt tālāk. Viņas sāka ar Ceilonas tēju izplatīšanu, kas bija sasvērtas 100 gramu paciņās, no turienes arī radies firmas nosaukums. Tā kā abas īpašnieces ir veselīgu produktu piekritējas, tad biznesa virziens ir vērsts uz dabīgo un ekoloģisko produktu piedāvājumu.  SIA “100 grami dabas” dibināta 2014. gada pavasarī. 

Savukārt veikala nosaukums radies no vietējās pensionāres, kura knapi tikusi līdz veikaliņam otrajā stāvā, kur tas iesākumā atradies, jautājusi “Šeit ir tas veikals visu vai neko? ”. Jau pusotru gadu veikals ir plašākās telpās un visiem pieejamā pirmajā stāvā. Bet nu jau arī šīs telpas ir par mazu, jo arvien palielinās piegādātāju skaits, to ir jau ap astoņdesmit. Veikals piedāvā vietējo mājražotāju un amatnieku produkciju, produktus veselībai, kā arī oriģinālas dāvanas un suvenīrus. Ilona nesen apguvusi krūzīšu apdruku, veikaliņā ir plašs viņas darināto krūžu klāsts ar pašas fotografētiem dabas skatiem.

Laba sadarbība ir izveidojusies ar vietējiem mājražotājiem un amatniekiem, par to Ilona Zaķe pateicās LLKC Dobeles konsultāciju birojam. Mājamatnieki ne tikai dod preci veikalā tirgošanai, bet jau otro gadu kopā tirgojas dažādos tirdziņos un no rudens līdz pat pavasarim divas reizes mēnesī arī Dobeles “Top!” veikala bezmaksas atvēlētajās telpās.

Tālāk jauniešu ceļš veda uz Auces novadu, kur Īles pagasta “Kalnacīruļos” saimnieko SIA “Krīgeri” valdes locekle Marika Grīslīte. SIA “Krīgeri” apsaimnieko 200 ha zemes pēc bioloģiskām metodēm. Ganāmpulkā ir 300 aitas. Sāka ar 10 aitām un projektu daļēji naturālo saimniecību atbalstam. Pirmo traktoru  “John Deere” viņa nopirka par saimniecībā nopelnīto naudu, bet katra nākošā tehnika ir iegādāta, startējot ES fondu projektos.  Marika iesaka tehniku pirkt jaunu, pašu saimniecībā strādā ar jauno traktoru jau 9 gadus, un nekas vēl nav remontēts. Bija iegādājušies lietotu kombainu un nespēja vien remontēt, un rezerves daļas arī ir dārgas.  Saimniecībā Marika strādā pati ar vīru, un ir vēl divi palīgstrādnieki. Lauku darbos palīdz arī dvīņu meitas, abas brauc ar traktoru. Saimniecībai pieder savs mežs, kur tiek sēņots. Marinētās baravikas labi pērk, šogad bija 50 burciņas samarinētas, un visas jau pārdotas. Šogad bija laba tomātu raža, un tapa jauns produkts – eko kečups. Krīgeru produkciju iegādājas tiešie pircēji un patstāvīgie klienti. Ukraiņi vēlējās iepirkt eko kečupu, bet viņiem vajag lielus apjomus, ko mazais mājražotājs kā Marika nevar nodrošināt.

Jau otro gadu Marika ir oficiāli reģistrējusies mājražotāja. Tiek cepta maize kā senos laikos – ar dabīgo ieraugu, katru reizi tiek atstāts sakasnītis. Maizi cep no bioloģiskiem rudzu miltiem, pieliekot dažādas sēkliņas. Savi izaudzētie rudzi tiek nodoti “Jelgavas Dzirnavniekā” un atpakaļ iepirkti rudzu milti. Tiek cepti arī “Šoferīšu cepumi”, kas nesatur miltus, bet dod daudz enerģijas.

Marika Grīslīte ir ne tikai prasmīga saimniece, bet arī amatniece. Tā kā turot vairāk aitas, radās vilnas pārprodukcija, bija jādomā par vilnas pielietošanu. Tāpēc Marika iemācījās aust. Tagad viņa ir pilntiesīga tautas lietišķās mākslas studijas „Bēne” dalībniece. Mājās tagad ir divas stelles – lielās un mazās. Aitu vilna dzijā pārtop Pāces vilnas fabrikā. No savas dzijas tiek austi lakati, segas un adītas zeķes. Tiek austi darbi arī no lina dzijas. Pieprasījums pēc austiem darbiem ir, neizpārdotu krājumu nav. Marikas austie lakati pagājušajā gadā rotāja Latvijas amatnieku stendu Berlīnes Zaļās nedēļas izstādē. Šogad Berlīnes izstādē būs nopērkama Krīgeru maize, jo tā “Riga Food 2016” izstādē ieguva “Tautas garšas” augsto novērtējumu.

SIA “Krīgeri” arvien domā par attīstību. Ir iesniegts LEADER projekts “Saimniecības Krīgeri pārstrādes virziena attīstība”, un, domājot par tūrisma attīstību, Marika apgūst šīs zināšanas augstskolā.

Paēduši “Kalnacīruļos” uz ugunskura vārītu pupiņu zupu un gardas ābolu plātsmaizes, jauniešu grupa devās uz Dobeles pusi, kur atrodas zirgu sēta un garausīšu mājas “Jaunļobas”. Saimniece Anita Gabranova ir diplomēta zirgu trenere. Saimniecībā ir trīs zirgi, ar kuriem bērni mācās jāt. Treniņiem ir izveidots arī speciāls laukums. Sapnis ir speciāli konstruētie, mūsdienīgie draivinga rati, ar kuriem varētu startēt sacensībās un bērni iemācītos zirgu iejūgšanu. Šim mērķim biedrība “Četri laimes pakavi” iesniedza LEADER projektu “Pajūgu braukšana – azarts un grācija!”.

Pūkainie garauši saimniecībā ienāca 2015. gada pavasarī. Truši saimniecei bija sens sapnis, no kura Anita nedaudz baidījās, bet, pateicoties labai draudzenei, sapnis ir realizējies. Mēneša laikā saimniece iegādājās visas kārotās trušu šķirnes – Tīringas trušus, Lielos gaišos sudrabotos un citas šķirnes. Tā paša gada vasarā Anita Gabranova kļuva par Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas biedru un ar lielu sparu metās trušu audzēšanā un pieredzes gūšanā. Pašlaik saimniecībā audzē astoņas trušu šķirnes – Deilenārus, Kalifornijas, Lielo gaišo sudraboto, Tīringas, Jaunzēlandes balto, Burgundas, Lielo vācu tauriņu un pundurtrušus. Tuvākajā laikā tiks ieviesta vēl viena šķirne –Japānas. “Jaunļobās” mīt arī Angoras trusis, kuru jācērp vienu reizi trijos mēnešos. Sākumā Anita trusi cirpusi divas stundas, bet nu jau iemanījusies nocirpt pa 40 minūtēm.

Šopavasar saimniecība sāka jaunu virzienu – lauku tūrismu. Skolēniem, bērnu dārza grupiņām, ģimenēm un citiem interesentiem tiek piedāvāts apskatīt un apmīļot zirgus, dažādu šķirņu un izmēra trušus. Ir ierīkots speciāls voljērs, kur brīvā dabā mīt “pensionētās” trušu mātes. Katrs apmeklētājs var ieiet voljērā, pabarot un papriecāties par pūkaiņiem. Ir arī piknika vieta un lapene pie dīķa, kur piesēst un padzert karstu tēju.

Anita piedāvā arī tādu pakalpojumu kā izbraukuma trušu izstāde.  No trušu ādām tiek darināti bumbuļi piekariņiem un cepurēm, kurus apmeklētāji labprāt iegādājas. Ar saviem darinājumiem saimniece šad tad izbrauc arī uz tirdziņiem.

Anita Gabranova atzina, ka, lai saimniecību attīstītu, nemitīgi ir jāpapildina zināšanas – daudz jāmācās, regulāri jāpiedalās nozares izstādēs un pasākumos. Savā pirmajā izstādē šoruden izstāžu kompleksā “Rāmava” “Jaunļobu” garauši ieguva pirmās godalgotās vietas.

Pēc brauciena jaunieši secināja, ka katrā nozarē ir sava specifika, visu laiku jāpapildina zināšanas, jāseko līdzi nozares jaunumiem, jāpārzin likumdošana, stingri jāvirzās uz nosprausto mērķi, jādomā par inovācijām un jābūt aktīviem sava produkta popularizēšanā.

Pieredzes brauciens notika Valsts Lauku tīkla (VLT) aktivitātes „Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” ietvaros.

Raimonda Ribikauska,

LLKC Dobeles konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante