Jāzina likumi un jāiegulda neatlaidīgs darbs

Aija Rence pēc Jāņmuižas lauksaimniecības skolas beigšanas 1992. gadā devās prom no Rīgas uz laukiem un nodibināja saimniecību „Birznieki” Kandavas novada Vānes pagastā.

Tad kopā ar vīru un mazajiem zēniem tika izmēģināta tradicionālā piena lopkopība, bet daudzu gadu meklējumi beidzās ar pieturu kazkopībā, un Aija to atzīst par darbu, kas patīk. Nu jau lielo saimniekošanu pamazām pārņem vecākais dēls Jānis ar sieviņu Evitu.

 Saimniecība kopā apsaimnieko apmēram 200 hektārus zemes, no kuras ir 79 hektāri pašiem piederoša lauksaimniecībā izmantojamā zeme un 11 ha nomāta zeme, pārējie ir meži un krūmāji. Pašreiz tiek turētas 113 slaucamas kazas un 50 jaunās kaziņas. Gadā tiek saražots ap 1,5 tonnām dažādu veidu sieru. Dodoties šogad uz Emīla tirgu Kuldīgā, pircējiem piedāvātas 17 dažādas šķirnes, bet ikdienā tiek ražotas 12 līdz 14 – gan svaigie sieri, gan kūpināti, gan bez piedevām, gan ar ķimenēm, dillēm, tomātiem, papriku u. c.

Sākot mājražošanu, izdevies veiksmīgi atrast savu „nišas” produktu, no bioloģiskā kazas piena ražojot sierus, sakārtot dokumentāciju un ievērot visas prasības, tāpēc sadarbība ar kontrolējošajām institūcijām veidojas laba, tiek uzklausīti arī padomi, kam jāpievērš lielāka uzmanība un ko vajadzētu uzlabot.

 Ražošana

– Kādu tehnoloģisko ražošanas procesu izmantojiet?

Aija: – Saimniecība ražo dažādu veidu sierus, piedāvā arī bioloģiskos un kūpinātos. Sieru dažādību, garšu un izskatu nosaka tiem pievienotās garšvielas. Sieru gatavojot, pienu vispirms uzkarsē līdz +84...+92°C, maisot pievieno recinātājus, skābes, masu vēl nedaudz pamaisa, tad mazliet atdzesē un nokāš. Pēc tam pievieno sāli, garšvielas un zaļumus. Sietā ieklāj kokvilnas audumu, kurā ieliek sieru. Tad sieram uz diennakti uzliek slogu un atstāj vēsā vietā. Otrā dienā sieru iztin, apgriež maliņas, novieto uz paplātes un ik pa laikam apgroza, lai tas vienmērīgi apžūst. Tālāk siers tiek fasēts vakuuma iepakojumā.

– Secinājumi un ieteikumi citiem par tehnoloģijas izvēli?

– Katram ražotājam ir jāizvēlas kaut kas tāds, lai varētu iekarot tirgu. Izgatavot nav lielākā māksla, bet to visu pārdot – gan.

– Kas sastāda produktu receptūru un procesa aprakstus?

– Receptes ir gan pašu sastādītas, gan arī aizgūtas no citiem un pircēju ieteiktas. Izvēle ir manā pārziņā, tāpat kā procesa aprakstu veikšana un dokumentu sakārtošana.

– Cik daudz laika tiek patērēts produkta ražošanai?

– Puse katras dienas tiek veltīta siera ražošanai. Siera ražošana saimniecībā ir pamatnodarbošanās, kas aizņem daudz laika un nav apvienojama ar kādu citu nodarbošanos.

– Cik liela daļa izejvielu tiek saražotas saimniecībā?

– Piens tiek iegūts no saimniecībā esošajām kazām, un, protams, tā ir siera galvenā sastāvdaļa. No piedevām saimniecībā tiek izaudzētas dilles, bet pārējās piedevas tiek pirktas.

– Kā izdodas izpildīt dažādu kontrolējošo iestāžu prasības?

– Nepieciešamās prasības ir zināmas, izpildāmas un vieglākas nekā lielajam ražotājam. Galvenais, – dokumentus sakārtot laikus, bet tas aizņem daudz laika un lielu daļu no dienas.

– Kā produkcija tiek uzglabāta?

– Fasēta produkcija tiek uzglabāta ledusskapī un saldētavā.

 Uzskaite un iepakošana

– Vai grāmatvedībā un uzskaitē kas īpašs jāņem vērā?

– Nē, grāmatvedības uzskaite ir tāda pati kā citiem uzņēmumiem. Darba procesā jāievēro visas prasības, un tad vēl jātērē laiks žurnāla pildīšanai. Daļēji apgrūtina darbu tieši dokumentu kārtošana.

– Vai ir sarežģīti piemeklēt iepakošanas materiālu?

– Iepakojumam izmantojam plastmasas vakuuma fasējumu, ko veiksmīgi iegādājamies no kāda Latvijas uzņēmuma.

– Tiek veidots īpaši jūsu produkcijai paredzēts marķējums?

– Siera etiķetes izstrādātas atbilstoši marķēšanas noteikumiem un tiek izvietotas uz gatavās produkcijas.

 Reklāma un pārdošana

– Vai gatavās produkcijas reklamēšanai tiek izmantota reklāma, savs logo vai devīze?

– Uz etiķetēm redzams saimniecības logo. Lai pārstāvētu savu uzņēmumu un gūtu atpazīstamību tirdziņos, ģimenes locekļiem ir uzšūti vienādi T-krekli. Speciāla reklāma nav vajadzīga, jo produkcijas pietrūkst, pieprasījums ir lielāks, nekā spējam piedāvāt. Vēlētos, protams, ražot vairāk, taču pašreizējais apjoms šobrīd atbilst saimniecības iespējām.

– Kur un kā produkcija tiek realizēta?

– Tuvos un tālos tirgos, gadatirgos un saimniecībā uz vietas. Tirdziņos piedalāmies tikai sestdienās, jo pārējais laiks jāvelta ražošanai. Sieram ir noteikts derīguma termiņš, regulāri tiek veiktas analīzes, lai rūpētos par pārtikas drošību. Izbraukuma tirdzniecībā līdzi ņemam aukstuma vitrīnu. Attālumi uz tirdziņiem ir dažādi, galvenokārt tā ir Rīga, bet produkciju tirgojam arī uz vietas saimniecībā un vedam pircējiem pēc pasūtījuma. Jāatzīst, ka ar mājražošanu ģimene var iztikt, bet ne bez Eiropas maksājumiem.

 Attīstība

– Ar cik lieliem ieguldījumiem jārēķinās, lai uzsāktu šādu mājražošanu?

– Lielākais ieguldījums bija senču mantojums – mežs, kura pārdošana palīdzēja izremontēt telpas sierotavai, un tika ņemts arī kredīts.

– Kādu atbalsta programmu izmantojāt sava uzņēmuma attīstībai?

– Bez Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem būtu bijis pagrūti. Līdz šim esam izmantojuši arī valsts atbalstu bioloģiskajai pārstrādei sierotavas iekārtošanai un par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem uzcēlām piena māju.

– Vai plānojat attīstīties?

– Izveidota jauna pagaidu novietne kaziņām, top otra. Kad atjaunosim nodegušo kūti, tad domāsim par attīstību, bet pagaidām tam pietrūkst dukas. Taču noteikti gribam palikt par ģimenes uzņēmumu. Dēls vēlētos piedalīties jauno zemnieku projektā, lai pretendētu uz finansiālu atbalstu, taču noteikumi paredz, ka zemei jābūt paša īpašumā, un nav īstas skaidrības, kā īpašumu sadalīt, jo mani pensijā vēl neviens nelaiž...

– Jūsu ieteikumi un padomi tiem, kuri vēlas uzsākt mājražošanu?

– Jāiepazīstas ar likumdošanu un jāiegulda neatlaidīgs darbs.

 Skaidrīte Šneidere,

LLKC Tukuma nodaļas Kandavas novada lauku attīstības konsultante

Dace Millere,

LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste