Jo dzeltenāks siers, jo bagātāka saimniece!

LLKC Jēkabpils nodaļas organizētā mājražotāju tikšanās notika 16. jūnijā sēļu sētā ”Gulbji” Jēkabpils novada Rubenes pagastā. Pasākuma tēmas bija: produkcijas dažādošanas pieredze; Sēlijas novadam raksturīgo produktu gatavošana, izmantojot vietējās izejvielas; kopīga siera vārīšana sētas saimnieces Ritas Skrējānes vadībā un speciālista informācija par paškontroles sistēmu un minimālām higiēnas prasībām mājražošanas uzņēmumā.

„Gulbji” atrodas tālu no lieliem ceļiem – Dronku salā, mežu, ziedošu pļavu ieskauti, ar savu vēsturi, nostāstiem. Īpaša seno laiku aura atbraucējus apņem jau uzreiz, iebraucot sētā. Saimniece smaidot nāk pretī, ģērbusies garā linu auduma kleitā, aplikusi izšūtu priekšautu, ap galvu apsietu lakatu, un aicina uz savu valstību – speciāli uzbūvētu telpu, kur top dažādu veidu sieri. Topošajiem mājražotājiem viņa parāda divu veidu –

cietā un mīkstā siera tapšanas procesu. Klātesošie varēja pārliecināties par atbilstību prasībām, pievērst uzmanību traukiem, virsmām. Daudzas no klātesošajām saimniecēm arī mājās sien sieru. Kaut arī siera gatavošana katrā mājā mēdz nedaudz atšķirties, siera sējējas atzīst, ka labas garšas nosacījums ir svaigu un kvalitatīvu produktu izmantošana –lauku pilnpiens, sviests, krējums, mājas vistu olas.

Ritas atziņa: “Jo dzeltenāks siers, jo bagātāka saimniece”.

Pārtikas tehnoloģe, kvalitātes speciāliste Ināra Borska pastāstīja par paškontroles sistēmu (HACPP) mājražošanas uzņēmumā, minimālajām higiēnas prasībām ar piemēriem no “ Gulbju” pieredzes. I. Borska atzina, ka, pirmkārt, ir vajadzīga ideja un drosme. Viņa uzsver: “Galvenais ir nebaidīties!” Tālāk kvalitātes speciāliste pastāstija, kādiem jābūt traukiem, telpai, dezinfekcijai, kā jāuzglabā gatavā produkcija, kā noteikt derīguma termiņus. No klausītāju vidus atskanēja daudz jautājumu – gan par laboratoriskajiem izmeklējumiem, gan izejvielu iepirkšanu, konservu un kūpinājumu gatavošanu. Klātesošie atzina, ka vietējiem produktiem ir augsta pievienotā vērtība, jo tie gatavoti no vietējām izejvielām ar individuālu pieeju. Mājražotāju produktos ir sajūtama ražotāja individuālā pieredze, zināšanas, talants, kā arī vietējās apkārtnes raksturs.

Ināra Borska norādīja, ka, tuvojoties Jāņiem, mājražotāji nedrīkst izmantot nosaukumu “Jāņu siers”, jo šis nosaukums ir aizsargāts, to var izmantot tikaiuzņēmumi, kas iekļauti Garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrā. Citi ražotāji drīkst ražot ķimeņu sieru, izmantojot savas jau ierastās, īpašās receptes, dodot tam savu nosaukumu, piemēram “Ritas Jāņu siers”. Rita Skrējāne aicina nebaidieties eksperimentēt ar garšām, lietojot dažādus zaļumus un garšaugus, tad siers iegūst jaunu, mūsdienīgu garšu.

Šī šogad bija otrā mājražotāju grupas tikšanās, tāpēc satiekoties valdīja draudzīga atmosfēra, sarunas raisījās brīvi. Daudzas grupas dalībnieces mājās ir uzsākušas kāda produkta gatavošanu ģimenes un draugu lokam, piemēram, dažādi sieri, sukādes, tortes, zefīrs. Šo pasākumu mērķis ir ieinteresēt cilvēkus darboties, apmainīties ar savu pieredzi, atrast domubiedrus. Varbūt kādam tas kļūs par sava mazā biznesa sākumu.

Anita Putka,

LLKC Jēkabpils nodaļas uzņēmējdarbības konsultante