LLKC Saldus nodaļā noslēgušās mācības jauniešiem

Jau piekto gadu LLKC Saldus nodaļa organizē mācības jauniešiem vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kuru mērķis ir motivēt jauniešus uzsākt savu uzņēmējdarbību. Sākotnēji organizētajā informatīvajā dienā sanākušie jaunieši tika iepazīstināti ar mācību programmu un iespēju pēc mācību noslēguma piedalīties konkursā „Laukiem būt!”, kā arī uzzināja iepriekšējo gadu mācību dalībnieku pozitīvo pieredzi. Papildus tika pieaicināti jaunie uzņēmēji – iepriekšējo gadu mācību dalībnieki Undīne Vēvere, kura piemājas saimniecībā "Kaktiņi" nodarbojas ar augļu un ogu pārstrādi, un Pauls Ņikitins un Mārcis Grīns, kuri kopīgiem spēkiem izveidojuši “Woodberry” aksesuāru darbnīcu. Uzņēmīgie jaunieši dalījās ar praktisko pieredzi uzņēmējdarbības uzsākšanā un attīstībā.

Turpmākās četras nedēļas jaunieši katras nedēļas pēdējā darba dienā tikās, lai apgūtu uzņēmējdarbībai nepieciešamās zināšanas. Pirmajā mācību dienā kopā ar „AGFinance” valdes locekli Anitu Rogu jaunieši apguva ļoti svarīgas tēmas – uzņēmējdarbības formas un to sasaisti ar aktuālo likumdošanu, uzņēmējdarbības reģistrācija, kapitāls – to nozīmi uzņēmējdarbībā, uzņēmējdarbības rezultātu raksturojošos rādītājus un naudas plūsmu. Lektore pat šādu nopietnu mācību tēmu spēja pasniegt jauniešiem saistošā veidā, diena pagāja ļoti ātri, un apgūtās zināšanas jaunieši vērtēja ļoti atzinīgi.

Otrā mācību diena bija par ideju ģenerēšanu, aktīvo un pasīvo uzņēmējdarbību. Bija iespēja uzzināt, cik dažāda var būt uzņēmējdarbība – gan tās veidi, gan organizatoriskās lietas. Lektore izsmeļoši stāstīja arī par reklāmas spēku biznesa attīstībā un personāla rūpīgu izvēli atkarībā no biznesa sfēras īpatnībām. Mācību dienu vadīja SIA „Pārdotprieks” komandas vadītāja Egita Sproģe, kurai ir ilga darba pieredze tirdzniecības jomā.

Trešajā mācību dienā tika apgūtas mārketinga zinības kopā ar mārketinga konsultanti Edīti Irbi. Edīte stāstīja par klienta vajadzību izzināšanu, pārdošanas prasmēm. Lektore stāstīja jauniešiem, cik svarīgi ir prast aprēķināt “savu” cenu un kā saprast klientu dažādo uztveri, piemērojot savu piedāvājumu. Diena izvērtās diskusijām piepildīta. Arī šajā mācību dienā tika izmantota personīga pieeja katram mācību dalībniekam.

Ceturto mācību dienu vadīja Saldus nodaļas vadītāja Anita Bērziņa – gan ar stāstījumu par to, kas ir biznesa plāns, gan aicinot uz radošu darbošanos. Jaunieši tika iepazīstināti ar biznesa plāna galvenajām sastāvdaļām, tika dota iespēja ar praktiskiem uzdevumiem jau iepazīt dažas biznesa plāna sastāvdaļas. Diena izvērtās interesantu diskusiju piepildīta, katrs izteica savu redzējumu par otra biznesa ideju, bija iespēja strādāt grupās, tādējādi saliedējot dalībniekus.

Nākamā tikšanās reize jau bija daudz nopietnāka, jauniešus bija pārņēmis neliels satraukums – klāt diena, kad jāprezentē biznesa idejas. Uz biznesa plānu prezentāciju tika aicināta Saldus rajona attīstības biedrības administratīvā vadītāja Sandra Fridrihsone un Finanšu institūcijas ALTUM pārstāve Zaiga Jaunzeme.

Saldus rajona attīstības biedrības vadītāja Sandra Fridrihsone vispirms jauniešiem jautāja, kādās jomās viņi plāno strādāt, un uzreiz paskaidroja, kurām idejām varētu iegūt LEADER programmas atbalstu un ko šī programma neatbalsta.

Tā kā idejas realizēšanai vispirms jāiegulda vai nu savs finansējums vai aizņēmums, noderīga bija arī ALTUM pārstāves Zaigas Jaunzemes sniegtā informācija, izsmeļoši pastāstot, ar kādiem noteikumiem un kā iespējams saņemt kredītu, uzsverot iesācējiem paredzētās kreditēšanas programmas. Zaiga minēja arī piemērus par uzņēmējdarbības veiksmīgu sākšanu un attīstīšanu.

Pirmais savu ieceri paplašināt biškopības saimniecību izklāstīja Rinalds Grinbergs. Viņš jau pirms diviem gadiem reģistrējis biškopības saimniecību, bet šo nozari izvēlējies senāk. Rinalda mērķis ir izveidot biškopības saimniecību ar 300 bišu saimēm. Šovasar bija jau 200. Lai attīstītos, vēl būtu vajadzīgi stropi, aprīkojums, labāki instrumenti. Rinalds deva nogaršot saimniecībā saražoto medu, bišu maizi un ziedputekšņus.

Agnese Šestakova atzinās, ka bijis grūti izvēlēties uzņēmējdarbības jomu, un dienu pirms savas idejas prezentācijas izlēma pievērsties sasaldētu svaigu zemeņu mērces gatavošanai, kurai viņasprāt varētu būt liels pieprasījums, īpaši ziemas periodā.

Savas biznesa idejas izklāstīja arī Ginta Dambe no Zebrenes pagasta, kura vēlas plašāk attīstīt tūrismu savā lauku sētā, Gatis Purmalis, kurš nodomājis attīstīt automašīnu virsbūves labošanas un krāsošanas pakalpojumus, Rūdolfs Muša, kurš iecerējis audzēt un realizēt ķiplokus. Gatavojot biznesa plānu, Rūdolfs veicis aptauju, kurā aptaujājis iespējamos klientus. Aizpildītās anketas apliecina, ka šāda veida produkcija ir pieprasīta.

Hetija Končus vēlās izveidot savu ekokonditoreju, savukārt Jurgita Krīgere nolēmusi reģistrēties kā mājražotāja un piedāvāt klientiem veselīgas mājas kūkas, papildus klientiem piedāvājot organizēt arī meistarklases.

Dāvis Bronka izklāstīja ideju par mājas vīna darīšanu no augļiem un ogām un  neparastām izejvielām, piemēram, kaņepes, piparmētras.

Nelda Zaļuma savukārt vēlās šūt un realizēt “pončo” dvieļus bērniem, Ieva Bērtule medībām audzēs fazānus, bet Andrejs Sergejevs izveidos savu fotostudiju, piedāvājot jaunus pakalpojumus.

Ciemos pie lauku uzņēmējiem

Pēc aktīvā mācību procesa tika organizēts pieredzes apmaiņas brauciens pie iedvesmojošiem, aktīviem jaunajiem uzņēmējiem Kuldīgas un Aizputes pusē.

Brauciena ietvaros devāmies uz Kuldīgas novada Turlavas pagastu, kurā saimnieko konkursa “Sējējs – 2016” veicināšanas balvas saņēmējs Jānis Uzulēns, kurš saimnieko z/s “Jokas”. Saimniecība nodarbojas ar bioloģisku lopu audzēšanu, zālāju sēklas audzēšanu un mežistrādi. Ja 2010. gadā Jānis apsaimniekoja 55 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ), tad 2016. gadā LIZ ir palielinājusies līdz 385 ha. Arī darbinieku skaits šajos gados ir audzis – no viena līdz sešiem. Jāņa mērķis turpmākajiem gadiem ir attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus.

Pēc vizītes z/s “Jokas” devāmies uz Aizputes pusi pie jaunā uzņēmēja Sandra Štāla, kurš izveidojis beķereju. Pirms Sandris uzsāka uzņēmējdarbību, viņš pētīja vietējo tirgu, pamatīgi izprašņāja uzņēmēju no Saldus, kurai vairākus gadus piederēja kafejnīca. “Ar ģimeni bijām tur vairākkārt iegriezušies, mums ļoti patika piedāvātā produkcija, tāpēc sameklēju īpašnieci. Viņa piekrita dalīties pieredzē, tikai man vajadzēja apsolīt, ka es iegūtās zināšanas neizmantošu, lai atvērtu konditoreju Saldū,” atceras Sandris, piebilstot, ka ļoti novērtē kafejnīcas īpašnieces uzticēšanos viņam, svešam cilvēkam. “Viņa man pastāstīja, kādas iekārtas nepieciešamas, kuras krāsnis labāk pirkt, cik daudz paplāšu un plauktu vajag, kādu mīklas mīcītāju un mikseri izvēlēties. Ieveda ceptuvē, parādīja iekārtu un ierīču izkārtojumu. Kā zināms, Pārtikas un veterinārajam dienestam ir ļoti stingras prasības, kas jāievēro, ja nodarbojas ar ražošanu”.

Sandris saka: “Tagad, pēc vairākiem beķerejas darbības gadiem, pašam viss šķiet saprotams, bet tā nebija, pievēršoties pilnīgi jaunai jomai”. Viņš to salīdzina ar situāciju, kad skaties uz sienu un centies saprast, kas ir tās otrā pusē.

Noslēgumā devāmies iepazīties arī vīndari Mārtiņu Santu, kurš izsmeļoši izklāstīja vīna darīšanas procesu.

Pēc brauciena jaunieši bija iedvesmoti darboties, redzēja, ka laukos ir ko darīt, ka ir reāli sasniegt savus sapņus, ja ir mērķis, uz kuru virzīties. Cilvēku stāsti vienmēr iedvesmo, un katru reizi, satiekot entuziasma pilnos Latvijas lauku iedzīvotājus, saprotam – Latvijā ir interesanti un darboties griboši cilvēki.

Novēlu entuziasmu, ideju pamatīgumu un pārliecību jauniešiem. Daži ir apņēmības pilni rakstīt nopietnu biznesa plānu, lai piedalītos konkursā “Laukiem būt!”.

Zanda Dimanta-Svilpe,

LLKC Saldus nodaļas uzņēmējdarbības konsultante