Māris Aleksejevs tālredzīgi kopj bioloģisko saimniecību

Mazozolu pagasta «Strautiņu» māju īpašnieku, bioloģiskās saimniecības uzturētāju Māri Aleksejevu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Ogres birojs  izvirzīja ikgadējai Zemkopības ministrija konkursa «Sējējs 2016» balvai nominācijā «Jaunais, veiksmīgais zemnieks».

Prestižajam konkursam, kurā saņemtais laureāta nosaukums ir priekšzīmīga darba apliecinājuma zīme, bija pieteikti 43 pretendenti no visas Latvijas.

Tas nekas, ka šoreiz balva izpalika, Māris turpina mērķtiecīgi strādāt. Ogres arodģimnāzijā viņš apguvis lauku mājamatnieka specialitāti, šobrīd aktuālas ir studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Iesākumā uzņēmīgais mazozolietis darbojās vecākiem piederošajā zemnieku saimniecībā, bet nu ir izveidojis savu. Starp citu, konkursā «Sējējs», vērtējot dalībniekus nominācijā «Jaunais, veiksmīgais zemnieks», vajadzētu stingri ņemt vērā, vai balvas pretendents ir pārņēmis jau gadiem iekopto, ar zemes resursiem un jaudīgu tehniku nodrošināto saimniecību vai iesācis personisko no nulles. Pašlaik kopā ar nomātajām platībām Mārim ir 115 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas rūpīgi attīrītas no krūmiem un iekultivētas. Tiek audzēti graudaugi – kvieši un auzas, kā arī sētie zālāji lopbarībai. Ganāmpulku veido ap 30 liellopu. Saimniecībā iegādāts kombains un nepieciešamā tehnika graudaugu audzēšanai, lopbarības sagatavošanai. Ja nu kas vēl pietrūkst, var iznomāt. Protams, visu uzreiz nevar atļauties, jāatduras pret finansēm: sava kombaina pirkumam nācās paņemt kredītaizdevumu sadarbībā ar valstij piederošo attīstības finanšu institūciju ALTUM.

Līdztekus graudkopībai un liellopu ganāmpulka skaitliskai pavairošanai Māris iecerējis atjaunot veco fermu un uzcelt jaunu kalti. Vajadzēs iegādāties nepieciešamo tehniku un iekārtas, reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā. Galvenais mērķis – uzsākt kombinētās un bioloģiskās lopbarības ražošanu, jo tuvumā nav šāda piedāvājuma.

Strādājot laukos, jāpārvar daudzi šķēršļi

Protams, uzņēmīgiem lauku ļaudīm, kuri garās darba stundas neskaita, nav viegls ikdienas solis, un skaidras nākotnes prognozēšana šķiet riskanta. Traucē un perspektīvos nodomus kavē valdošā nenoteiktība, līdz galam nesakārtotā likumdošana, valstiskas ieinteresētības trūkums, atbalsta saņemšanas noteikumu un nosacījumu sarežģītība. Īpaši jaunajiem lauksaimniekiem ir grūti, reizēm pat neiespējami tikt izdevīgu projektu apritē. Neviens neko par velti nedod un nedāvina, viss jānopelna ar savu pašaizliedzīgo darbu. Tie, kuri iesāka saimniekošanu no nulles, vispirms lietas labā izmantoja zemes naudas un platību maksājumus, galu galā ne tuvu nesaņemot to, ko vēlējās sagaidīt.

Ja nu gadījumā dzimtajos Mazozolos nebūs normāla «aršana», Mārim ir nodrošināts rezerves variants. Savulaik ļoti veiksmīgi viņš sevi pierādījis Norvēģijā, atbildīgi un kvalitatīvi veikdams celtniecības darbus. Prasmīgo, uzticamo latviešu strādnieku norvēģu firmas pārstāvji labprāt redzētu atgriežamies.

 

Māris Griņevičs,

Ogres novada lauku attīstības konsultants

Pievienot komentāru