Puikulieši lūko idejas Apē un Alūksnē

GalerijaPrint

Alojas novada domes atbalstītajā nevalstisko organizāciju projektu konkursā Brīvzemnieku pagasta biedrība “Naktsvijoles” īsteno ieceri “Esi radošs gadskārtu darbnīcās”. Projekts turpinās visa gada garumā: sākām ar Jāņu siera darbnīcu, kura bija braši apmeklēta un ko vadīja Valmieras profesionālās vidusskolas ēdienu gatavošanas pasniedzēja Ramona Jirgena.

Tad bija Danču nakts ar tautas muzikantiem un danču skolotājiem no Ogres, tā latviskā garā ielīgojām Jāņus Puikulē.

Uz Mārtiņiem paredzētas masku gatavošanas darbnīcas un maskošanās.

Decembrī būs dāvanu gatavošanas darbnīca un pīrāgu cepšanas skola.

Tā kā aktivitātēs bija iekļauta izglītošana, amatu sākuma prasmju apgūšana, divu dienu pieredzes braucienā uz Apes un Alūksnes novadiem 11. un 12. septembrī devās teju pārdesmit interesenti.

Viens no plānotajiem pasākumiem bija pieredzes brauciens “Ziemas krājumu sagatavošanas izbraukuma darbnīcas”. Savas nodarbības sākām Vaidavas pagasta “Silkalnos”. Atraktīvās zāļu sievas Zeltītes Kavieres vadībā mācījāmies iepazīt dabas aptieku – tās zāles, kuras aug durvju priekšā un sētmalē; paši gatavojām pelašķu mohito; degustējām ceļmallapu sīrupu, priežu pumpuru sīrupu, nauduļu ekstraktu un vēl citus imunitāti stiprinošus kārumus. Uzzinājām arī par krāsu nozīmi – sāpošu kaklu labi var izārstēt, apsienot zilu šalli vai lakatiņu; zaļas sienas telpā labi palīdz raisīties domām. Pēc divu stundu ciemošanās “Silkalnu” mājās tika izdarīts secinājums, ka ar tām ir par maz, ka ir jāorganizē garākas nodarbības par dabas labumu vākšanu, sagatavošanu un izmantošanu mājas aptieciņai imunitātes stiprināšanai.

Tālāk ceļš mūs veda uz Gaujienas pagasta SIA “Very berry” dzērveņu, krūmmelleņu, brūkleņu audzētavu un pārstrādes vietu. Noskaidrojām, kā labāk pārstrādāt un uzglabāt krājumus ziemai: aroniju, cidoniju, upeņu sulas, ķiršu, brūkleņu sīrupus, kaltētas dzērvenes, tās ir tikai dažas no iegūtajām receptēm, kā mēs varam sagatavot savus dārzu labumus ziemai.

Iepazināmies ar tūrisma z/s “Kalnarušķi” Apes pagastā. Te pārstrādā dārza labumus, klāj viesību galdus, uzņem tūristus, audzē trušus, kaziņas, kopj daiļdārzu. Z/s atvērusi kafejnīcu “Krodziņš” Apes pilsētā, kurā iespējams paēst pavisam ikdienišķas maltītes. Secinājums: ar biznesu var nodarboties arī tālu no Rīgas, klusos lauku reģionos.

Lai gūtu iedvesmu sarosīties jauniem darbiem, viesojāmies Apes pilsētā pie jaunajiem uzņēmējiem Naura Tetera SIA “TTR Company” un viņa drauga Valda Zasa SIA “Wood LV”, kuri sākuši savu uzņēmējdarbību tikai pirms trim gadiem pilnībā no “nulles”, tā pierādot, ka var uzsākt biznesu tikai ar labu ideju, čaklām rokām un bez vecāku biezā naudas maka. Uzzinājām, kā puiši ir uzsākuši savu uzņēmējdarbību, no idejas līdz tās īstenošanai, kā arī iepazināmies ar ražošanas procesu un aplūkojām jau saražoto produkciju. Apes industriālajā zonā, bijušās Apes arodvidusskolas teritorijā klusiņām darbojas jaunais, aktīvais entuziasts Nauris, sniedzot metāla krāsošanas pakalpojumu, izmantojot pulkverkrāsošanas metodi. Nauris stāstīja, ka piederot pie tiem, kuri darbojas “melnu muti” no agra rīta līdz vēlam vakaram, un ka cer, ka pēc 15 gadiem viņš ar savu neatlaidību varēs nodarbināt savā uzņēmumā daudzus jo daudzus Apē dzīvojošus ļaudis. Novēlam – lai viņam izdodas to piepildīt! Valdis turpat blakus angārā ir uzsācis koka pirts kubulu ražošanu. Piesaistot ES finansējumu, iegādāti darbagaldi, un darbošanās notiek pilnā sparā. Apes novadā ļoti lepojas ar šiem jaunajiem uzņēmējiem. Tāpat ar Grūbes HES un tūrisma kompleksu “Grūbe”, zivju audzētavu “Krāces”.

Dalījāmies pieredzē ar Apes novada Teritorijas attīstības nodaļas darbinieci, projektu speciālisti Lieni Ābolkalni. Apes pašvaldība pēdējo 12 gadu laikā ir piedalījusies vairāk nekā 210 projektu īstenošanā dažādās jomās: gan infrastruktūras sakārtošanā, gan izglītības, kultūras un sporta attīstībā, gan vides aizsardzībā un sakārtošanā, gan sociālās jomas attīstīšanā, darbā ar vecākiem, bērniem un jauniešiem, sabiedrības integrācijā, gan uzņēmējdarbības veicināšanā u. c. Finansējums tiek piesaistīts no visdažādākajiem avotiem – gan Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), LEADER, Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas (EST–LAT), Igaunijas–Latvijas–Krievijas programmas (EST–LAT–RUS), INTERREG programmas, ES programmām “Leonardo da Vinci”, „COMENIUS” un vēl no daudzām citām programmām. Lienes secinājums, ka projekti ir ļoti nozīmīgi Latvijas, īpaši lauku vides attīstībai, ar projektiem Ape piesaista otru budžetu.

Paldies Apes TIC vadītājai Astrai Bindei, kura saveda mūs kopā ar visiem šiem darbīgajiem ļaudīm!

Te jau brauciena pirmā diena sliecās uz vakaru, piesātināta ar ļoti daudzām aktivitātēm, pārdomu un pārņemšanas vērtām idejām un piemēriem.

Otrās dienas centrālais notikums bija Viktora Ķirpes Ates novadpētniecības muzeja “Pļaujas svētku” pasākuma apmeklējums, kura moto šogad bija: “Visi koki lieti der”. Tas tāpēc, ka šis gads Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā norit koka zīmē. Ir izveidota koku taka, kas stāsta par koka nozīmi latviešu folklorā un sadzīvē, sagatavota izglītojošā programma „Spēles ar koka spēlēm”. Šī gada Pļaujas svētkos līdztekus katru gadu veicamajiem, akcentēti tika tieši koka darbi: skalu plēšana, jumta skaidu gatavošana, grozu pīšana, karošu grebšana, mucu gatavošana u. c. Katram bija iespēja ar savām rokām pamēģināt, kā darboties ar senajiem darbarīkiem, kā arī ar mūsdienu “Fiskar” šedevriem. Diena pagāja interesanti – ar Vidzemes lauku sētas darbu darīšanu, dziedāšanu, dancošanu un andelēšanos, kā arī iespēju jāt zirga mugurā. Notika dažādi konkursi, spēles, mājražotāju un amatniecības andele.

Protams, bez izglītojošajiem un nopietnajiem pasākumiem priecājāmies par sakopto Latviju, par skaisto Alūksni, izbaudījām arī Alūksnes projektu pienesumu sabiedrībai – bagātīgo sporta un atpūtas ierīču piedāvājumu Pilssalā. Tāpat apskatījām Stāmerienu, noskumām pie greznās Stāmerienas pils pašreizējās nolupušās fasādes.

Bagātinājušies ar jaunām idejām, vēlu vakarā atgriezāmies mājās. Paldies  Andim Lilenblatam (z/s “Niedrāji”), kurš izvadāja pa visiem ieplānotajiem ceļiem. Lepojamies, ka arī mūsu novadā ir darbīgi uzņēmēji.

Ziedīte Jirgensone,

LLKC lauku attīstības konsultante Alojas novadā

Foto: Vivita Vītiņa           

Foto galerija: 

Pievienot komentāru