Radošums un mīlestība pret darbu ir milzīgs spēks

Uzņēmējas Inas Vaikules darba dienas aizrit Naujenē – muzejā, bet brīvos brīžus viņa velta ģimenei un radošai darbībai, radot pinumus,  adījumus un citas skaistas lietas.

Kā sākāt nodarboties ar daiļamata nozarēm, kas pamudināja, kādos pasākumos piedalāties?
Brīvos brīžus no darba muzejā veltu savai ģimeni un radošai darbībai – pīšanai, adīšanai un aušanai. Nu jau esmu pinēja ar nelielu stāžu. Drīz būs apritējis desmit gadu, kad pirmo reizi rokās ņēmu kārklu vicu un mēģināju no tās kaut ko radīt. Sloksnīšu pīšanas pamatus – materiāla apstrādi, rakstu daudzveidību, formu dažādību – man iemācīja Tautas daiļamata meistars Viktors Kuhaļskis no Daugavpils. Esmu liktenim pateicīga par to, ka mūsu ceļi krustojušies, un savā dzīvē esmu satikusi šo talantīgo cilvēku. Pati  pašmācības ceļā esmu apguvusi pīšanu no apaļajām klūdziņām un meldriem. Varētu teikt, kā students ar grāmatu un interneta starpniecību. YouTube ir pieejami pamācoši video, kurus,  pacietīgi vērojot un salīdzinot ar grāmatās uzrakstīto soli pa solim,  iespējams apgūt pamatus. Tālāk atliek tikai pīt un noslīpēt iegūtās zināšanas. Interese darboties un radīt kaut ko savu man ir bijusi vienmēr, un tā notika, ka pīšana pie manis atnāca un palika. Tā kļuva par ikdienu, kurai esmu pieķērusies ar prieku un mīlestību. Šo gadu laikā esmu izveidojusi savu mājaslapu https://pitenis.mozello.lv. Ir atrodama informācija sociālajos tīklos  https://www.facebook.com/pitenis.lv  un https://www.instagram.com/piitenis/ Gadu gaitā lieliska sadarbība izveidojusies ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Katru gadu tur tika organizēts gadatirgus amatniekiem no visas Latvijas. Taču pēdējie pandēmijas gadi  ietekmējuši šī gadatirgus norisi.

Atrasts cits veiksmīgs risinājums – izveidota Brīvdabas muzeja virtuālā gadatirgus platforma https://egadatirgus.lv, kur amatnieki var piedāvāt savus darbus ikvienam pircējam no visas pasaules. Īpaša sadarbība izveidojusies ar Daugavpils cietoksni, kur nu jau vairākus gadus pēc kārtas tradicionāli mani var sameklēt Līgo Zāļu tirdziņā. Bet ikdienā esmu atrodama savās mājās „Rozītēs”, kur kopā ar ģimeni – vīru Juri un dēliem Raivi un Mārtiņu – esam iekārtojuši manu pinumu darbnīcu „Pītenis”.

Kāds ir piedāvājuma klāsts?
Darbnīca “Pītenis” strādāju tīs virzienos: pīts, adīts, austs. Pamatnodarbošanās gan ir pinumi. Darbnīcā atrodami visdažādākā izmēra apaļi, ovāli – ābolu, sēņu un ogu, skalu grozi un smalki svētku groziņi piparkūkām vai Lieldienu olām. Apaļi, ovāli trauki un tīnes rokdarbniecēm: kamoliem, dzijām. Smalkas cibiņas rotām un bižutērijai. Paplātes svētku galda noformēšanai un maizes kastes lietošanai ikdienā. Ir darbi, kurus veicu tikai pēc pasūtījuma, piemēram, veļas grozi, mantu kastes, guļvietas dzīvniekiem, tortes kārbas. Lielā rakstu un izmēru dažādībā darbnīcā “Pītenis” tiek piedāvātas ar rokām adītas vilnas zeķes, kas top no saimniecībā audzēto aitiņu vilnas. Arī zīmols tapis, iedvesmojoties no sprogainajām aitiņām. Lielu popularitāti ir ieguvuši adītie MazCimdiņi, kas ir lieliskas dāvana – suvenīrs jebkurā gadalaikā gan braucot ciemos uz ārzemēm, gan dzimšanas dienā vai kāzās ar tematiski ieadītiem iniciāļiem vai sirsniņu. Aušana atnāca pakāpeniski, kā atpūta no citiem darbiem. Te nāk palīgā dēls Mārtiņš, jo velku ievilkšana un auduma strēmelīšu griešana ir laikietilpīgs process. Pamatā tiek austi krāsaini grīdas celiņi, kas atsvaidzina telpu un rada īsto noskaņojumu mājās. Papildu saviem darbiem piekrītu vadīt nodarbības, izbraukuma meistarklases. Cilvēki interesējas un ir gatavi paši uzmeistarot pirmo un varbūt pat vienīgo groziņu.

Kā gūta pieredze?
Pieredze un zināšanas krājas ar gadiem, ar katru nopīto darbiņu, jo vairāk dari, jo vairāk uzzini, kā labāk darīt. Pakāpeniski tiek pilnveidota tehnika, tiek atrastas jaunas radošas idejas. Pašā sākumā, apgūstot pinumus sloksnīšu tehnikā, pītos darbus padāvināju radiem. Saņēmu atbalstu un mudinājumu turpinājumam. Vēlāk, kad pinums veidojās glīts, darbus notirgoju,  piedaloties brīvdabas izstādēs, vai braucot uz meistarklasēm, tirdziņiem tepat Latvijā un ārpus tās robežām Lietuvā, Baltkrievijā. Amatniekam savā darbībā jāprot ne tikai pīt, bet nopīto arī pārdot. Tāpēc, lai izgatavotais grozs nonāktu pie klienta, man kā pinējai vēl jābūt fotogrāfam, IT speciālistam, jāpārzina mārketings, grāmatvedība, loģistika. Pēc vairāku gadu praktiskās pieredzes esmu apmeklējusi Amatniecības kameras vadītos kvalifikācijas kursus un ieguvusi Latvijas Amatniecības kameras meistara diplomu pīšanā. Tas ir darbu kvalitātes apliecinājums,  un es varu vadīt pīšanas nodarbības, meistarklases.

Kāpēc ar to nodarbojaties?
Man patīk tas, ko es daru. Ir sajūta, ka esmu īstajā vietā. Darbs, ko es daru, rada īpašu prieka un gandarījuma sajūtu. Tā ir sava veida pozitīvās enerģijas apmaiņa. Kāpēc gan nenopīt vēl un vēl, ja cilvēki pērk un viņiem patīk tas, ko tu esi radījis.

Kādu perspektīvu redzat savam darbam?
Man patīk kāda meistara teiciens, ka pinumu saimniecībā nevar būt par daudz! Tās ir lietas, kas tiek izmantotas gan ikdienā, gan dāvinātas svētkos, saglabātas no paaudzes uz paaudzi. Ar rokām veidotam darbam ir pavisam cita vērtība, aiz katra pinuma, adītas zeķes vai austā paklājiņa ir cilvēks. Cilvēks ar savu enerģiju, domām, vēstījumu. Kamēr mēs spēsim novērtēt otra cilvēka darbu, amatnieka darbam arī nākotnē būs attīstības perspektīvas un pieprasījums.

Edīte Jermašonoka,
LLKC Daugavpils biroja uzņēmējdarbības konsultante