Saruna pie kafejas tases par dzīvi un darbu laukos

GalerijaPrint

Saulainā oktobra dienā, ierodoties pie Jolantas Kovnackas un Jurģa Bokiševa Viesītes novada Elkšņu pagasta “Dzelmītēs”, dabā valda rudens krāsu bagātība. Sētsvidū vējā plīvo Viesītes karogs. Jolanta ar dēlu Jurģi rosās cigoriņu laukā.

 Cigoriņi novākti kaudzēs, tās jāved mājās un jāieziemo. Šķūnī, sasegti salmos, tie glabāsies līdz februārim, kad visi būs pārstrādāti smaržīgā, veselīgā dzērienā.

Lauka malā atrodas Jurģa siltumnīca, kur aug paprika un asie pipari. Siltumnīcu Jurģis šopavasar uzcēlis par iegūto naudu konkursā „Laukiem būt!”. Jurģis strādā algotu darbu, mācās datorzinības, bet piparu audzēšana ir viņa aizraušanās un sirdslieta.

 Ieejot kafejas ražotnē jeb fabrikā, kā saka Jolanta, mūs apņem spēcīgs kaltēto cigoriņu aromāts. Te top kafija bez kofeīna jeb kafeja – tā, atceroties bērnību, to nosaukusi Jolanta Kovnacka. Kafeja “Alīda” tapusi par godu vecmāmiņai no viņas receptes, tā sastāv no cigoriņiem, miežiem, burkāniem un ozolzīlēm. “Paulīne” nosaukta meitas vārdā, sastāv no cigoriņiem, rudziem, burkāniem un ozolzīlēm. Pati jaunākā – “Sēlija” – tapusi šogad, pateicoties reģionam, no kura nāk veselīgais dzēriens. Tai ozolzīļu vietā pievienotas kaņepju lapas, kas piedod īpatnēju garšu un smaržu.

 Sēlijas garša

 Sarunas raisās pie aromātiskas un garšīgas dzēriena tases. Sēlijas garša. No Sēlijas lauku veltēm tapusi kafeja.

 – Vai tas ir darbietilpīgs process, lai nonāktu pie patīkamā rezultāta?

– Darbs ir grūts, – saka Jolanta Kovnacka. – Cigoriņus maija sākumā sēj ar rokas sējmašīnu. Augsnei jābūt mitrai, ja nē, tad nesadīgs. Vasarā trīs reizes ir jāravē, tikai septembrī tie saņemas augšanā. Rudens ir smagākais laiks – cigoriņu novākšana, ieziemošana, burkānu, ozolzīļu vākšana, sāp rokas. Tad ir sagatavošana – izejvielu mazgāšana, smalcināšana, kaltēšana, malšana, gatavās produkcijas fasēšana. Bet sagatavošana ir tikai puse darba, otra puse ir realizēšana.

– Kur produkcija tiek realizēta?

– Ir noslēgti līgumi ar lauku labumu tirgotāju SIA “Rāmkalni” par tirdzniecību veikalā „Rimi Klēts”, SIA “Stockmann”, “Sky” veikaliem. Ir noslēgts līgums ar pasta staciju “OMNIVA” par sūtījumiem no pakomātiem uz Baltijas valstīm. Jārēķina izmaksas, līdz Jēkabpilij ir 45 km, uz Rīgu produkciju nogādāju pati. Cenšos, lai klients atrastu mani, tad veidojas laba sadarbība. Ja es piedāvāju, tad ir pircēja nosacījumi. Šī gada sākumā izveidota jauna mājaslapa, kur var iegūt informāciju. Ir arī doma par interneta veikalu. Produkciju var iegādāties arī uz vietas ražotnē. Saimniecība ir atvērta, ja kāds vēlas iepazīties ar ražošanu.

– Kāda ir sadarbība ar Viesītes novada pašvaldību?

– Sadarbība ir laba, novads atbalsta. Pašvaldība izstrādāja logo “Viesīte ražo. Sēlijas produkts”, to lietojam uz iepakojuma. Popularizējam gan savu produktu, gan savu novadu. Notiek kopīga piedalīšanās dažādās izstādēs un gadatirgos, piemēram, Baltijas tūrisma izstādē – gadatirgū „Balttour”. Piedalos arī izstādēs “Riga Food”. Par maz ir lokālā patriotisma. Gribētos lietot sava novada produktus – pienu, sieru, ābolus. Vajadzētu kopīgu veikalu vietējiem ražotājiem.

– Uz iepakojuma ir arī kultūras zīme “Latviskais mantojums”, kas saņemta 2014. gadā par saglabāto un daudzināto latvisko kultūras un sadzīves mantojumu. Kultūrvēsturiskais “Sēlijas” nosaukums dots jaunajam maisījumam. Kā tas tapa?

– Sēliskais man ir tuvāks, mīļāks nekā lielais, tālais Zemgales reģions. Kafeja tapa daudzu mēģinājumu rezultātā, līdz zīles aizstājām ar kaņepju lapām, kas dod rūgtumu. Izmantojam to, kas aug uz vietas. Kaltētas kaņepju lapas jau lieto kā tēju, kam piemīt fantastiskas antibakteriālas īpašības. Tās, tāpat kā nātres, satur ļoti daudz silīcija, kas nepieciešams stipriem kauliem. Un vēl tad atkrīt arī zīļu lobīšana. Vispirms bija dzēriena recepte, tad – nosaukums.

– Kas ir pircēji?

– Mūsu kafeja ir tuva cilvēkiem, kam tā saistās ar atmiņām. To lieto gados vecāki ļaudis un bērni, kas nevar lietot kafiju ar kofeīnu. Pēdējā laikā arī jaunieši domā par veselīgu uzturu, daudzi nelieto parasto kafiju. Bet organismam ir vajadzīga rūgtā garša, un veselīgs kafijas aizvietotājs ir kafeja no vietējām, ekoloģiskām izejvielām. Ir arī cilvēki, kas grib izmēģināt kaut ko jaunu. Tāpēc ir mēģināts aromatizēt dzērienu ar citām sastāvdaļām, piemēram, piparmētrām. Par mūsu produkciju ir izrādīta interese arī ārpus Latvijas.

– Vai ir domas par ģimenes uzņēmuma “RA 5” paplašināšanos?

– Ja paplašinās, jāpieņem papildu darbinieki. Tā ir atbildība, risks – ja gadās veselības problēmas vai ir slikta raža. Nauda nāk grūti, aiz katra eiro ir cilvēks. Ir jāmaksā nodokļi, jo tie nāk atpakaļ. Labi ir, ja nav jāraizējas par rītdienu. Paplašinoties var zaudēt kvalitāti, sadārdzināties cena.

– Vai iecerēta produkcijas dažādošana?

– Nelielos daudzumos piedāvājam cidoniju, rabarberu un ķirbju sukādes, kaltētus ābolus, čili piparus.

 

Aizraušanās – asie pipari

 

Jurģa aizraušanās ir asie pipari. Ar savu ideju “Aso piparu audzēšana un pārstrāde” 2015. gadā viņš piedalījās Valsts Lauku tīkla un LLKC biznesa plānu konkursā jauniešiem „Laukiem būt!”. Par to, kādi ir rezultāti šogad un kādi plāni nākotnei, sarunā iesaistās Jurģis Bokiševs:

– Pagājušajā gadā izmēģināju deviņas šķirnes, šogad – sešas. Ir gūta pieredze un ir idejas, ko audzēt nākamajā gadā. Šogad pipari izauga par lieliem, noliecās pie zemes un sāka bojāties, ir risinājumi, kā to novērst. Nākamajā gadā jādomā par laistīšanas sistēmu, lai būtu mazāk roku darba. Piparu audzēšana prasa daudz roku darba – sēšana, piķēšana, stādīšana, kopšana, jāatrod veidi, kā to samazināt. Bet tā ir lieta, kas patīk, un to turpināšu. Pagājušajā gadā piparus smalcināju pulverī, bet šogad tos sagriežu un kaltēju, jo tā tie ir vizuāli izskatīgāki, un pircējs var lietot pēc savas izvēles. Izstādēs un tirdziņos pipari papildina kafeju ar savu košo izskatu un arī ieinteresē pircējus kā veselīga vietējā garšviela, kam ir plašs pielietojums. To var pievienot, gatavojot pikanto maizi, sautējumiem, zupām, pavisam nelielos daudzumos to dažkārt pievieno saldajiem ēdieniem, tas piešķir specifisku un īpatnēju garšu. Pateicoties savai asajai garšai un sildošajām īpašībām, tie lieliski palīdz uzturēt formā cilvēka fizisko veselību un garu.

Varbūt tos iespējams pievienot arī kafejai? Jolanta atzīst, ka ir bail “ierūsēt”, nemitīgi ir jāmēģina, jādomā, jāanalizē. Jolanta un Jurģis meklē jaunas garšas. Ir doma par jaunu kafeju, kurai vārds jau izdomāts.

Anita Putka, LLKC Jēkabpils nodaļas uzņēmējdarbības konsultante

Foto galerija: 

Pievienot komentāru