Šeit viss ir iespējams

Biedrības „Sēļu pūrs” vadītāja, keramiķe Anda Svarāne Zasas pagasta amatniecības centrā “Rūme” 9. decembrī sagaidīja LLKC Jēkabpils nodaļas organizētā Valsts Lauku tīkla informatīvā semināra interesentu grupu. Bija sapulcējušies nevalstisko organizāciju pārstāvji, jaunieši, lauku iedzīvotāji, kuri vēlējās uzzināt, kādas laukos ir iespējas pašiem un citiem pelnīt un stiprināt vietējo ekonomiku.

Par attālinātā darba iespējām pastāstīja Solvita Kukle no Jēkabpils novada Rubenes pagasta. Solvita ir piedalījusies Latvijas simtgades projekta TUESI.LV videostāstā, kur viņa saka: “Šeit viss ir iespējams, tikai jāsāk kustēties un darīt, un jābeidz teikt, ka mēs nevaram.”

Solvita stāstija par pozitīviem piemēriem attālinātā darba vidē, uzsverot gan tā priekšrocības, gan mīnusus. Attālinātajā darbā vajadzīga stingra pašdisciplīna, jānotur motivācija un sevi ļoti jākontrolē. Galvenās priekšrocības ir: laika ekonomija, iespēja savienot ar citām aktivitātēm, arī ar mācībām, nav ceļa izdevumu, der cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Taču ir arī mīnusi: ne visus darbus var veikt attālināti, neveidojas darba kolektīvs, mājās jāierīko speciāls stūrītis darbam. Solvita ir individuālā attālinātā darba veicēja, taču var izmantot iespējas un strādāt pie darba devēja. Pozitīvi vērtējama ir attālinātā darba centru veidošana Igaunijā un citās Eiropas valstīs, Latvijā – Cēsīs. Tas ir perspektīvs risinājums Latvijas reģioniem un iespēja, kā var izmantot pamestās lauku skoliņas. Šādi var risināt bezdarba problēmas laukos. Pienesums vietējai ekonomikai ir pamanāms, tāpēc jāpopularizē attālinātā darba iespējas.

Ko vēl var darīt laukos? Par amatnieku darba vidi, amatniecību, mācīšanos un amatniecības produkta un pakalpojuma veiksmīgas pārdošanas pieredzi stāsta Anda Svarāne. Viņa uzskata, ka laba izglītība ir pamatvērtība un katram ir jāatrod sava niša. Agrāk amatnieki pārmantoja amatu no paaudzes paaudzē, uzkrāja zināšanas un pieredzi. Tuvāka bija saikne ar dabu, līdz ar to – izpratne par krāsu salikumiem, proporcijām. Mūsdienās tas ir zudis, tāpēc jāmācās.

Biedrības „Sēļu pūrs” iniciatīva bija, piesaistot līdzekļus no Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta, radīt amatniecības centru Jēkabpils novadā. Kopš 2010. gada jūlija “Rūme” apvieno keramikas un podniecības, koktēlniecības un galdniecības amatniekus. Ēkā, ko uzbūvēja pašvaldība, darbojas profesionāli amata meistari. Viņiem ir mācekļi, kuri, apgūstot amata pamatprasmes, var mācīties tālāk vai darboties patstāvīgi. Savukārt “Sēļu pūra” uzdevums ir saglabāt sēļu kultūrvēsturisko mantojumu – amatniecības tradīcijas. Biedrības amatnieki ir braukuši uz ārzemju tirdziņiem, taču tās ir lielas izmaksas. Tirgojot veikalā, darbi ir pareizi jāeksponē, Rīgas amatniecības izstrādājumu veikalos ir liela konkurence. Tirgojot internetveikalā, jābūt gatavam, ka būs pasūtījums un vajadzēs lielu skaitu vienādu izstrādājumu, bet amatnieks nav ražotājs. Andas Svarānes niša ir izstādes muzejos, galerijās, darbs uz pasūtījumiem, viņai nav divu vienādu keramikas darbu. Viņas darinājumi plauktā nekrājas, pircējs vienmēr atrodas, jo darbi uzrunā. Uz jautājumu: ”Kur smelties iedvesmu?”, Anda atbild:  “Izstādēs, žurnālos, dabā, patīk rudens”. Andai Svarānei ir izdevies radīt un vairot interesi par sēļu arodiem gan Latvijā, gan aiz tās robežām.

Anita Putka,

LLKC Jēkabpils nodaļas uzņēmējdarbības konsultante