Siera gatavošana – darbs un aktīvs dzīvesveids

Zemnieku saimniecība “Juri” atrodas Rušonas pagastā, Riebiņu novadā un ir pazīstama kā viena no pirmajām bioloģiskajām saimniecībām un mājražošanas uzņēmumiem novadā.  Saimnieki Juris un Lidija Lubāni gatavo sieru pēc senākām tradīcijām un mūsdienu receptēm.  Saimniecība apsaimnieko nedaudz vairāk kā 23 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, un ganāmpulkā ir 8 slaucamas govis.

Z/s „Juri” pirmsākumi meklējami jau 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad saimnieka Jura Lubāna vectēvs saimniecības atrašanās vietā uzbūvēja dzīvojamo ēku un lēnām sāka saimniecības veidošanu. Dzimtas mājās dzīvoja arī padomju laikā. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, savulaik vectēva no Rušonas muižas izpirkto zemi atgūstot privātīpašumā, saimniekošanu uzsāka Jura tēvs Jāzeps Lubāns, nodibinot zemnieku saimniecību “Ošu mājas”. Pēc tēva nāves Juris mantoja saimniecību, kļūstot nu jau par pārdēvētās z/s  “Juri” īpašnieku un pievienoja tradicionālajām nozarēm tirdzniecību.

Saimniecība 2000. gadā uzsāka saimniekot pēc bioloģiskās saimniekošanas metodēm. Juris uzskata, ka šāds saimniekošanas modelis ir tuvā saskaņā ar pašu dabai draudzīgu pasaules redzējumu. Strādājot piena lopkopības nozarē, tika pieņemts lēmums, ka saražotajam pienam nepieciešams radīt pievienoto vērtību. Tā 2006. gadā saimniecība uzsāka mājražošanu. Saimnieks stāsta, ka uzsākt mājražošanu pamudināja tā brīža zemā piena iepirkuma cena, kura tobrīd bija ~4 līdz 6 santīmi. Sākumā piena pārstrāde notika sadzīves līmenī. Tas bija eksperimentu un procesu saprašanas laiks.  Ar pašu iemaņām vien bija par maz, tādēļ, lai uzsāktu pārstrādi, saimnieki devās pēc padoma uz tuvākajām piena pārstrādes saimniecībām. Z/s “Līcīši” un z/s “Līvi” bija tās saimniecības, kuras dalījās ar savu tābrīža pieredzi par atbildīgo dienestu prasībām ražošanas telpu iekārtojumā, iekārtām un siera gatavošanu. Siera tapšanas procesā ar vērtīgiem padomiem dalījās Aija Golde, piedaloties Vandas Davidanovas vadītā “Siera kluba” apmācību cikla nodarbībās. Saimniecības īpašnieks teic, ka Vanda Davidanova bija tā, un ir vēl joprojām, kas mazos un vidējos siera ražotājus iedvesmo un izglīto, organizējot dažādus izglītojošus seminārus un praktiskās apmācības.  Sākumā viss šķita grūts, bet tas nebija neiespējams. Tika iegādāts nepieciešamais aprīkojums, iekārtotas telpas un lēnam uzsākta siera ražošana. Gatavais siers tika realizēts gadskārtu tirgos, restorānos un veikalos Rīgā, divreiz mēnesī Berga bazārā, Straupes labumu tirdziņā, siera svētku laikā un izbraukuma tirdzniecībā dažādu pasākumu ietvaros.

Šobrīd saimniecībā tiek gatavoti pieci siera veidi – “Juru”, “Jurjouņu”, “Pakša”, “Rušyuna sīrs” un “Martinella”. Svarīgi ir tas, ka Mārtiņa Rītiņa iniciatīvas rezultātā saimniecībā tiek gatavots siers “Martinella”, kas ir mums labi pazīstamais siers “Mocarella”. Sieri ir svaigi, nenogatavināti, kas mazajām saimniecībām raksturīgi. Gadiem ejot, saimniecībai ir izveidojusies zināma atpazīstamība, kas veicina saražotās produkcijas realizāciju saimniecībā uz vietas, uzreiz gala patērētājam. Saimniecība atrodas šosejas Rēzekne–Daugavpils ceļa malā, līdz ar to šāds produkcijas pārdošanas veids ir iespējams.  Saimniecības atrašanās vietai un reklāmai ir būtiska loma produkcijas realizācijā. Līdz ar to ceļa malā ir uzstādīta norāde, kas garāmbraucējus neatstāj vienaldzīgus. Saimniecības īpašnieks teic, ka norāde pilda savas funkcijas, jo vasaras periodā tūristu un siera cienītāju netrūkst. Jau vairāku gadu garumā saimniecībā tiek uzņemti interesenti, kuriem tiek dota iespēja iepazīt siera ražošanu un baudīt dažādos siera veidus un citus sen aizmirstus piena produktus.  Lai nodrošinātu tūristu uzņemšanu ne tikai vasaras periodā, bet arī ziemā, 2016. gadā saimniecība piedalījās biedrības „Preiļu rajona partnerība” izsludinātajā konkursā un saņēma Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu, īstenojot LEADER projektu „Siera garšotavas izveide z/s “Juri””. Projekta ietvaros tika iegādāts piena sildāmais katls, ledusskapis, izveidota siera garšotava, iegādātas mēbeles un trauki servēšanai. Projekta attiecināmās izmaksas 17 614,62 eiro, t. sk. publiskais finansējums 12 330,24 eiro.  Saimniecībā īstenoti arī citi ELFLA projekti: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai, Lauku saimniecību modernizācija un Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības. Ar projektu atbalstu saimniecībā tiek atjaunots un modernizēts tehnikas parks.

Saimniecība ir tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” biedrs no 2013. gada, kad saņēma kultūras zīmi “Latviskais mantojums” kā liecību par latviskas ainavas, arhitektūras un kulināro tradīciju kopšanu un saglabāšanu, vietējā kultūras mantojuma apzināšanu un uzturēšanu. Tāpat saimniecība ir “SlowFood” biedrs, un 2014. gadā saimniecība piedalījās starptautiskā izstādē “Terra – Madre”, kas notika Itālijas pilsētā Turīnā. Saimniecība savu produkciju reklamē izstādēs “Balttour” un “Riga Food”. 

Saimnieki uzskata, ka siera gatavošana un realizācija ir darbs, kas sevī ietver visdažādāko prasmju kopumu, kā arī iet roku rokā ar sabiedriski aktīvu dzīvesveidu. Saimnieki ir optimisti un uzskata, ka, strādājot kopā un skatoties vienā virzienā, ir iespējams paveikt daudz, pat vairāk, kā sākumā šķiet.

Jolanta Augšpūle,

LLKC Preiļu konsultāciju birojs