Skultietes inovatīvs produkts – papīra ziepes

Dzirdot par papīra ziepēm, daudzi joprojām rausta plecus un skaidrības labad pārvaicā, vai tiešam tādas eksistē? Pat,  turot pirkstos salvetei līdzīgo lapu, nav nojaušams, ka samitrinot tā sāks putot kā visas ziepes. Tikai Skultes pagasta Apiņos pat abas mazās māsiņas Džoija un Marcella naski skaidro, ka tās ir māmiņas Aigas Hincenbergas izdomājums un ka viņa tādas ziepes patiešām ražo.

Nesen šis inovatīvais produkts Limbažu novada dalībniecei jauniešu biznesa ideju konkursā “Laukiem būt!” deva iespēju  iegūt  godalgoto trešo vietu. Ņemot vērā lielo konkurenci, pati jaunā uzņēmēja to uzskata par fantastisku veiksmi.

No vaļasprieka par mazo biznesu

Skultietei patīk un padodas uzburt no papīra lielas, krāšņas puķu galvas, sniegpārsliņas un citus rotājumus. Pamazām sava biznesa nolūkā viņa bija sākusi apsvērt krāsaino ziepju liešanu, taču nospriests, ka tirgū patlaban ir pārāk liels to piedāvājums. Turpinot ģenerēt idejas, uzšķīlusies inovatīvā iecere par papīra ziepēm, ko var noglabāt pat naudas maciņā un viegli izmantot jebkurā ceļā, īpaši tūrisma braucienos. Aiga neslēpj, ka sākumā tirgus pētījumi radījuši vilšanos. Bija cerējusi, ka ir vienīgā papīra ziepju ražotāja, tomēr atklājies – kaut ko ļoti līdzīgu ražo arī lielajā Ķīnā. Tiesa gan, skultietes piedāvājums ir visnotaļ piemērots zaļajam dzīvesveidam. Aiga uzsver, ka tādu atbalsta arī vīrs Dagnis un vecāki. Viņas izmantotās šķidrās ziepes ir ekoloģiski sertificētas, ASV iepirktais speciālais papīrs dabā  sadalās. Metāla etviju var lietot gadiem ilgi, vien tā allaž jāpapildina ar ziepju kartītēm. Iepakojumam vēl sagādājusi arī Lielbritānijā ražotus kukurūzas cietes maisiņus, kas kompostējas dabā. Tagad gan tie kļuvuši ļoti dārgi. Ķīnas preces fasējumam izmantota plastmasa, pēc lietošanas pāri paliek papīrs. Tādas nianses Aigai nav pieņemamas, tāpēc viņas piedāvājums ir daudzkārt kvalitatīvāks. Uzņēmēja arvien eksperimentē ar papīra ziepju formu. Pēdējā laikā ir pieprasīta to apdruka. Interesenti pasūta, lai tās viņiem izgatavo kā vizītkartes, citi vēlas kāzu mielasta galda kartes, grāmatzīmes vai arī izmanto neparasto produktu, apdāvinot un pārsteidzot draugus un radus. Aiga ziepes darina karšu, sirsniņu, ziedu un citās formās, bet no atgriezumiem top konfeti. Ja tādus bērniem izšauj pagalmā, papīra ripiņas pēc tam izzūd.

Izmanto iespējas mācīties un startēt konkursos

A. Hincenbergas prece ar zīmolu HappyHand vietējā tirgū parādījās pirms pusotra gada. Sākumā to varēja pasūtīt vai iegādāties ar interneta starpniecību, bet tagad arī dažos veikalos – Cēsīs, Jēkabpilī, Mandegās. Lai gan ar savu inovatīvo ideju Aiga jau piedalījusies vairākos konkursos, lielāko popularitāti viņai deva dalība LLKC mācībās un konkursā “Laukiem būt!”, kur viņa iekļuva finālistos un sacentās kategorijā Ražošana.  Mācību dalībnieki no visas Latvijas, LLKC speciālisti, divas žūrijas komisijas, Aigas konsultanti un ģimene sekoja viņas startam un priecājās par abām pārliecinošajām prezentācijām. Vēl nebija paziņoti rezultāti, kad ģimenes nama pagalmā ieripoja LLKC Limbažu biroja vadītāja Aigara Legzdiņa automašīna. Abi ar biroja jauniešu grupas koordinatori Jautrīti Legzdiņu apsveica dalībnieci ar startu un dāvināja torti. Pēc tam, kad kļuva zināms par godalgoto vietu, sekoja daudz citu apsveikumu un arī liels gandarījums. – Es neuzdrīkstējos cerēt par vietu konkursā, tomēr ļoti gribēju, lai tā notiktu, – Aiga atklāti saka.

Lai gan šķiet, ka jaunietei ceļā uz savu mazo biznesu viss ritējis viegli un gludi, tomēr aizkadrā ir liels tā sauktais melnais darbs un pašas uzņēmība. Skultiete enerģiski izmantojusi daudz iespēju mācīties, gūt jaunas zināšanas un projektu pieredzi. Vasarā viņa absolvēs Biznesa vadības koledžu. Tur nepieciešamā prakse sekmēja intensīvi meklēt savu produktu, līdz radās šī iecere par papīra ziepēm. Jaunā māmiņa mācījās arī biznesa inkubatorā, virtuālā Kembridžas universitātes uzņēmējdarbības nometnē. Aiga piedalījās izgudrojumu un inovāciju festivālā Minox 2021 Jelgavā un attālināti mācās inovatīvo mārketingu Latvijas Universitātē. Tāda iespēja radusies ES fondu pieaugušo tālākizglītības projektā. Pērnā gada nogalē viņa startēja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras konkursā Ideju kauss un aptuveni 170 dalībnieku konkurencē bija novērtēta vispirms 90, pēc tam 20 labāko skaitā. Vēl Aiga iekļuva pusfinālā Swedbank rīkotajā konkursā Bizesa skices.

Konkurss spārno jauniem mērķiem

– “Laukiem būt!” man bija liels ieguvums. Tas deva ne tikai plašāku izpratni par biznesu, bet arī idejas prezentēšanas prasmi, iedevesmu, uzzināju par fantastiskām citu jauniešu idejām un ieguvu jaunus, noderīgus kontaktus. Tā kā viss notika attālināti, kad atcēla Covid -19 ierobežojumus, mēs, Limbažu grupa, nolēmām satikties un iepazīties tuvāk. Raisījās tik interesanta saruna, bija prieks padalīties viedokļos, pieredzē, un visi atzinām, ka dalība mācībās sekmēja mūsu izaugsmi un deva drosmi uzņemties savu ideju īstenošnu. Kopumā man tas viss bija liela veiksme, – spriež Aiga. Grupas koordinatore  J. Legzdiņa atklāj, ka lepojas ar trauslo, šķietami biklo Skultes pagasta jaunieti. – Es biju patīkami pārsteigta par viņas mērķtiecību. Aiga parādīja, ka viņai ir “krampis”,  kļuva par paraugu citiem. Es ticu, ka savā biznesā viņai vēl radīsies daudzas jaunas, inovatīvas ieceres. Lai viņai izdodas! – novēl speciāliste.

Valsts ieņēmumu dienestā Aiga noformējusies kā pašnodarbinātā. Ziepju formu viņa griež ar šķērēm. Tas ir gauss process. Patlaban skultiete apsver domu likt lietā konkursā nopelnīto prēmiju un iegādāties ierīci, kas tādu darbu veiks automātiski. Tā, protams, ir dārga. Vajadzīgs arī jauns, jaudīgāks printeris. Viņa uzsver, ka vēl jāstrādā ar reklāmu, kas veicinātu produkta atpazīstamību. Jo vairāk vēlmju un ieceru, jo rodas vairāk vajadzību, tomēr veiksme lielajā konkursā viņai devusi ticību sev un pašas sāktajam mazajam biznesam.

Gunita Ozoliņa