Tapusi kūtsmēslu krātuve ar sienas gleznojumu

Zemnieku saimniecība “Siveci-1” atrodas Ilzenes pagastā, Alūksnes novadā. Gados jaunie saimnieki Dace Kārkliņa un Gatis Salmiņš vienmēr viesmīlīgi uzņem ciemiņus un aicina jaunajā, plašajā mājā.

Pagalma vienā malā priecē tehnikas rinda, otrā – rekonstruētā kūts, bet tai līdzās, iespējams, oriģināli noformētā kūtsmēslu krātuve Latvijā – ar gleznojumu siltos vasaras vakara toņos. Saimniecība nodarbojas gan ar piena lopkopību, kas ir saimnieces Daces pārziņā, gan arī ar graudkopību, par kuru rūpējas saimnieks Gatis. “Piena lopkopībā jāstrādā katru dienu, bet graudi ziemā ļauj atpūsties. Savukārt piens glābj tādos graudaugu neražas gados, kāds bija pērn,” uzsver Gatis. “Siveci” apsaimnieko 390 ha zemes, kur tiek audzēts rapsis un citi graudaugi, zālājam atvēlēti 50 ha.

Saimniecībā ir 40 slaucamas govis, bet ir pietiekoši daudz ataudzētu savu telīšu, lai piepildītu visas 50 slaucamo govju vietas.  “Sivecu” govju ferma ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ”Lauku saimniecību modernizācijai” tika rekonstruēta  pirms trim gadiem, savukārt pirms diviem uzbūvēta kūtsmēslu krātuve ar tilpumu 1100 kubikmetri.  “Pārmaiņas gotiņām nesa vairāk svaiga gaisa, kas savukārt sekmēja apetīti un līdz ar to ražību,” uzsver Dace.  Tik labi gan neveicās ar kūtsmēslu krātuvi, uzbūvēja, bet bija par mazu, vajadzēja turpināt būvniecību.  Dace piebilst, ka laikam jau vēl nevienam tā īsti nav skaidrs, kā kūtsmēslu krātuves jābūvē, lai tās būtu pietiekoši efektīvas. Saimnieki gan nenoliedz, ka tā ir vizuli pievilcīgākā viņiem zināmā šāda veida būve – ar sienas gleznojumu.  Gleznošanas process sākās ar to, ka Ilzenes jaunieši projekta ietvaros apgleznoja skolas nojumīti, pēc tam jaunietes Laine Melece un Anete Salmiņa pēc savas iniciatīvas rosināja apgleznošanu turpināt. Radās doma padarīt košāku kūtsmēslu krātuves sienu, par ko var priecāties arī visi garāmbraucēji. Saimnieki pirka krāsas, un jaunietes ar prieku gleznoja.

Runājot par attīstības plāniem, svarīgi atcerēties arī pirmsākumus. “Siveci-1” ir bijusī kolhoza ferma, kuru savulaik privatizējuši Gata Salmiņa vecāki. Tādēļ likumsakarīgi, ka vecāku privatizētās saimniecības darbā iesaistījies arī dēls. Sekoja studijas lauksaimniecības tehnikumā, pēc tam – dzīves skola, kas ir pat vērtīgāka par citām.

Arī Dace nāk no lauksaimnieku ģimenes, tikai Salacgrīvas novadā. Attīstot piena lopkopību, bija svarīgi papildināt zināšanas veterinārijā, tādēļ Dace iestājusies Smiltenes tehnikumā, apgūstot veterināra asistenta specialitāti. Tas ir svarīgi, jo sēklošana, gotiņu atnešanās, vajadzīgās mikroelementu un vitamīnu devas ir pašas saimnieces pārziņā, jo “Sivecu” kūtī uz maiņām strādā divas slaucējas. Arī Gatim viņa pārziņā esošajā graudkopībā ir divi palīgi. Kopumā ir visa nepieciešamā tehnika, bet ir vēlme iegādāties vēl kādu jaunāku un jaudīgāku agregātu.

Papildus tam, ka graudi un piens viens otru balsta, “Sivecu” saimnieki plāno nodrošināties ar vēl vienu atbalsta punktu saimniecības pastāvēšanai un attīstībai. Eksperimentālā nolūkā viņi nolēma pamēģināt gaļas šķirnes zīdītājgovju turēšanu, – pašlaik ir septiņas telītes startam. Ja kādā brīdī nav pieņemamas piena cenas, tad var realizēt gaļas lopus.

Saimniecība pienu realizē piena pārstrādes uzņēmumam “Food Union”, bet par turpmāko realizāciju ir uzsāktas sarunas ar LPPKS “Piena Loģistika”, graudus nodod Vidzemes un Latgales graudaudzētāju kooperatīvam “Vaks”. “Ar piena pārstrādi mājās mēs neaizraujamies, taču paši savu krējumu un biezpienu labprāt lietojam, šad tad pagatavojam saldējumu,” stāsta Dace.

Saimnieki cenšas atrast laiku arī ģimenes kopā būšanas brīžiem. Vairākas reizes gadā viņi ar abiem dēliem cenšas paceļot – nekur tālu, galvenais kopā. Dace un Gatis priecājas, ka draugs Ilzenē izveidojis veikparku, līdz ar to šis aktīvās atpūtas veids kļuvis par kopīgu vaļasprieku. Dace atklājusi orientēšanās prieku, dzied Ilzenes vokālajā ansamblī un Trapenes sieviešu korī. Gatim tuvas veču lietas – makšķerēšana un medības. Tas viss dod atelpu un jaunu sparu saimniecības darbos.

Lai laukos būtu vairāk šādu uzņēmīgu saimnieku, cerams, ka dēli iesaistīsies saimniekošanā un turpinās vecāku iesāktos darbus.

Vaira Vērse,

Alūksnes novada lauku attīstības konsultante