Vārkavas novadā sāk ražot kūpināto sieru

Aļona Karnicka ir uzņēmīga sieviete, kura 2012. gadā no pilsētas  pārcēlusies dzīvot uz laukiem un, palīdzot arī vīram saimniecībā, sākusi ražot kūpinātu sieru.

Uz Vārkavas novadu Aļonu atveda vīrs, un viņa to nenožēlo. Aļona pilsētā strādāja ar optiskajām šķiedrām un mācījās par sociālo pedagogu. Pārceļoties uz laukiem, viņa vīra saimniecībā tagad palīdz ikdienas darbos. Saimniecība nodarbojās ar lopkopību, un šobrīd tajā ir 36 slaucamas govis.
Lopkopība Aļonai nav bijusi sveša, tomēr viņa par to maz interesējās, jo
nedomāja, ka kādreiz savu dzīvi saistīs ar laukiem. Šobrīd viņas hobijs ir siera gatavošana. Aļona smej, ka siera ražošana aizsākās pavisam nejauši. Dodoties ciemos, viņa bija paņēmusi līdzi siera rituli, un, kad citi jautāja, vai tas ir pašas gatavots siers, Aļona nešauboties atbildējusi, ka jā, protams. Bet tā nemaz nebija, tāpēc Aļona teic, ka sieru sākusi ražot, lai būtu tīra sirdsapziņa un tiešām varētu apgalvot, ka tas ir pašas roku gatavots. Apkārtējie cilvēki bija tie, kuri Aļonu atbalstīja un uzmundrināja, sakot, ka viss izdosies.

Tā kā šobrīd jau daudzas saimniecībās tiek gatavots mājas siers, tika domāts par to, lai siers būtu oriģināls un atšķirtos no citu piedāvājuma. Tika rast arī risinājums – sieru var arī kūpināt un tam var pievienot dažādas piedevas, ko Aļona arī izmēģināja. Sākumā siers tika ražots tikai draugiem un radiem kā cienasts, bet 2014. gada augustā tika iegūta PVD atļauja, kas sieru ļauj ražot un pārdot likumīgi. Jautājot, vai PVD reģistrācija sagādāja lielas raizes, Aļona teic, ka grūtākais ir ražošanas procesa dokumentu sagatavošana, bet viss ir iespējams, tikai nevajag apstāties, kā arī PVD strādā atsaucīgi un pretimnākoši darbinieki. Protams, ir prasības, kuras nepieciešams ievērot, bet toties var strādāt, nelūkojoties pāri plecam.

Šobrīd Aļona gatavo piecus dažādus siera veidus ar dažādām piedevām:
ar papriku un salami, saulespuķu sēkliņām, zemesriekstiem, valriekstiem un burkāniem, ceptiem sīpoliem un gaļu.

Šie siera veidi ir gan kūpināti, gan nekūpināti, un vēl papildus tiek gatavoti kūpināti siera kraukšķi, ar ko var panašķoties. Kūpināšanas procesā tiek iesaistīts arī vīrs. Aļona teic, ka siera gatavošana ir atkarīga arī no laikapstākļiem, jo jau šajā nelielajā ražošanas laikā gūta atziņa: ja, sieru gatavojot, ārā līst lietus, tad tas nesanāk tik garšīgs. Siera noiets attīstās lēnām, Aļona divas reizes mēnesī dodas uz tuvākajām pilsētām – Preiļiem un Līvāniem, kur viņai jau ir savi pastāvīgie klienti. Pārdošanas apjomi nav lieli, bet tas ir tikai dabiski, kā īpašniece teic, šādu sieru katru dienu neēdīsi, tas ir ekskluzīvs un neierasts. Ar produkciju Aļona piedalās tirdziņos, jo uzskata, ka tiešs kontakts ar cilvēkiem rada jaunas idejas, kuras var izmanto ražošanas procesa pilnveidošanā. Šobrīd arī top recepte kausētajam sieram, ko idejas autore Ziemassvētkos vēlētos piedāvāt pircējiem.

Arī siera iepakojuma dizains ir prasījis daudz laika un pūļu. Tas veidots no dabīga, melnbalta papīra. Rūpīgi apskatot iepakojumu, radās jautājums, kāpēc uz tā rakstīts „Lenijas siers”, vai tas ir kāds īpašs siera veids? Aļona teic, ka tas ir vārds, kurā viņu sauc tuvākie cilvēki, tāpēc arī radās ideja nosaukt produktu par Lenijas sieru.

Tomēr interese par kūpināto sieru nerimst, kā īpašniece teic, veidojas sadarbība ar Rīgas restorānu „MaMa”. Tuvākajā laikā plānots sadarboties ar SIA „Pievedums” – uzņēmumu Rīgā, kurš dod iespēju cilvēkiem iepirkties internetveikalā par pievilcīgām cenām un izmantot bezmaksas pirkumu piegādi mājās. Lai arī uzņēmums ir salīdzinoši jauns, tomēr jau paspējis iekarot arī Rīgas restorānu un cilvēku sirdis. Aļona ar savu produkciju piedalās arī tiešās pirkšanas pulciņā Preiļos.

Jautājot, vai ar šāda veida hobiju pietiek, lai nodrošinātu savu ģimeni, Aļona teic, ka pietiek, lai palutinātu ģimeni un piepildītu savas mazās ieceres, piemēram, šogad izdevās aizbraukt un atpūsties Siguldā. Iekarojot un apgūstot lielāku Latvijas teritoriju, pietiks arī lielāku sapņu īstenošanai.

Prieks un lepnums par jauniem cilvēkiem, kuri nenolaiž rokas, bet gan mēģina un dara, lai parādītu sevi un savu mīlestību pret savu novadu, un veicina tā attīstību. Lai visas iecerētās idejas piepildās!

Jolanta Augšpūle,

LLKC Preiļu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante