Zemenes visu gadu

IK “Migl Dārzi” Laidu pagasta Ozoliņos ir lielākā zemeņu un stādu audzētava Kurzemē, kur zemenes audzē deviņu hektāru platībā.

Zemeņu audzēšanu saimnieki sāka pirms 15 gadiem bez priekšzināšanām, ar 100 stādiem un maisu upeņu spraudeņu. Zeme, kuru apsaimniekoja senči jau piecās paaudzēs, bija pienācīgi jākopj. Sasniegtais iegūts ar lielu, mērķtiecīgu darbu, mācoties un eksperimentējot. Viss atrastais un citās zemēs noskatītais izmēģināts savā saimniecībā, sākumā nelielā platībā, vēlāk jau nopietnā ražošanā. Visi ieguldījumi ir pašu nopelnīti, Eiropas projektu nauda līdz šim nav piesaistīta, jo zemeņu audzēšana nav īpaši atbalstīta nozare.

“Migl Dārzi” ir ģimenes uzņēmums. Zemeņu audzēšanas biznesā iesaistīta visa ģimene – saimnieks Ilmārs Gulbis pats, sieva Līga, dēls Gustavs (11 g.), meita Melanija (7 g.), tēvs un māte. Sezonas laikā tiek nodarbināti vēl 35 algoti darbinieki, galvenokārt pie ogu novākšanas. Atrast zemeņu lasītājus nav grūti, ja par darbu labi samaksā atbilstoši padarītajam.

Paralēli zemeņu audzēšanai iestādīts jauns ābeļu un bumbieru dārzs 6 ha platībā. Ģimene apsaimnieko arī vecu ābeļdārzu 4 ha, kurā vāc ābolus sulai. Vecās ābeles tiek atjaunotas, izzāģējot nokaltušos zarus, veidojot vainagu un uzpotējot jaunas ābolu šķirnes.

Saimniecībā šobrīd tiek audzētas 17 šķirņu zemenes. Daudzus nosaukumus dzirdam pirmoreiz. Par katru Ilmāram ir daudz stāstāmā – gan par ogu īpašībām, ražību, nogatavošanās laiku un izturību uzglabāšanā un transportēšanā. Katru gadu tiek izmēģinātas vismaz piecas jaunas šķirnes, no dažām, mazāk piemērotām, nākas atteikties. Agri nogatavojas un labu ražu dod Japānas šķirne ‘Karioko’. Ilmārs bija pirmais Latvijā, kurš sāka audzēt šīs šķirnes zemenes lielākās platībās. Ogām ir labas garšas īpašības, laba ražība, un tās bez pārstādīšanas var audzēt sešus gadus pēc kārtas, ja stādījumu labi kopj. Šķirni izdevīgi stādīt jaunā ābeļu dārza rindstarpās. Apkopjot zemenes, tiek apkoptas arī ābeļu rindstarpas, beidzot ražot zemenēm, sāks ražot ābeles un bumbieres. Par labākajām šķirnēm saimniecībā atzīst ‘Karioko’, ‘Clery’, ‘Sonata’, ‘Senga Sengana’.

Tehnoloģijas

Zemenes tiek audzētas pēc dažādām tehnoloģijām, kuras visu laiku papildina, izmēģinot jaunas.

Lielākā daļa lauku klāti ar plēvi. Audzējot uz plēves, nav jāravē, ogas nogatavojas ātrāk un novācot ir tīras. Nemitīgi tiek eksperimentēts ar plēvju krāsu un biezumu. Vēlās šķirnes nestāda uz plēves, jo tas veicina ogu ātrāku nogatavošanos, un šķirne tad vairs nav vēla. Daļa zemeņu stādījumu tiek ierīkoti uz paaugstinātām dobēm, kuras klātas ar salmiem.

Nesen Ilmārs bija ienācis mūsu konsultāciju birojā un stāstīja, ka izgatavo jaunu ierīci plēves uzvilkšanai, kura vienā braucienā uzber dobi, uzvelk plēvi un nostiprina malas, apberot ar augsni.

Pēdējos gados ievērojamu peļņas daļu dod stādu tirdzniecība. Stādu audzēšanai izveido atsevišķus laukus, kuros ogas nevāc un visus ziedpumpurus izkniebj, tikko tie pamanāmi. Šis darbiņš pushektāra platībā tiek uzticēts abiem bērniem. Lauks jāpārbauda vismaz četras reizes, jo, izlaužot vienu ziednesi, pēc laika parādās cits. Darbam iegādātas speciālas šķēres ar drošības aizsardzību. Bērni jau no mazotnes piedalās darbā, tā nopelnot kabatas naudu.

Augus mēslo ar minimālām devām, ievērojot augšņu analīžu rezultātus. Pret slimībām nemiglo, rūpējoties par savu un patērētāju veselību. Daudzo gadu pieredze rāda, ka, lietojot ķimikālijas, ieguvums salīdzinājumā ar kaitējumu dabai un veselībai neatmaksājas.

Realizācija

Zemeņu pārdošanu uzrauga sieva Līga. “Migl Dārzu” ogas var nopirkt Kuldīgā un Ventspilī. Preci var atpazīt pēc saimniecības logo gan uz taras, gan pārdevēja apģērba. Saimnieki lepojas, ka var piedāvāt kvalitatīvu, Latvijā audzētu ogu, kuru jau pa gabalu var pazīt pēc smaržas un svaiguma. Daļu ogu realizē vairumpircējiem, kuri pēc preces brauc uz saimniecību.

Nākotnes nodomi

Pēdējos gados daudzi zemeņu audzētāji no ārzemēm ieved saldētos jeb frigo stādus. Tie dod ražu apmēram pēc 60 dienām. Stādot siltumnīcā, ogas var lasīt gandrīz visu gadu. Kādēļ gan stādi jāved no ārzemēm? Saimnieks jau iesaldējis ap 5000 dažādu šķirņu zemeņu stādu un izmēģinās šo tehnoloģiju savā saimniecībā. Jau aprīlī notika zemeņu stādīšana laukā, no kura vēlā rudenī iegūs stādus saldēšanai. Saviem spēkiem tiek būvēta liela siltumnīca, lai jau Ziemassvētkos varētu piedāvāt svaigas zemenes. Siltumnīcā plānots stādīt zemenes vairākos stāvos, tādējādi 30 x 8 m lielā platībā ietilptu ap 10 000 stādu. Iecerēts, piesaistot ES projektu naudu, uzbūvēt pārstrādes cehu. Saimnieki turpinās meklēt jaunas šķirnes, kurām ir kvalitatīvas, garšīgas ogas un pēc iespējas garāks realizācijas laiks.

Latvija ir milzu iespēju zeme

Par saimniecībā paveikto un dzīvi laukos Ilmārs Gulbis saka: “Esmu pārliecināts, ka Latvija ir milzu iespēju zeme, tikai jāmāk tās saskatīt un paņemt sev piemērotāko. Sākām zemeņu audzēšanu kā hobiju, un esam gājuši daudz kam cauri. Tāpat kā arī citiem saimniekiem, brīžiem gājis kā pa celmiem. Bet, jo grūtāk klājas, jo vairāk attīstāmies. Reizēm ar spītu, lai pārbaudītu, – ja neizdodas, vai tiešām tā vajadzēja būt. Un izdodas!”. Tāpat arī sadzīvē. Ja ir vēlēšanās, tad visu var sakārtot. Bērni tiek vesti uz skolu astoņu kilometru attālumā, kur Līga strādā par skolotāju. Tiek rastas iespējas, lai mazie apmeklētu arī pulciņus: meita divreiz nedēļā dodas uz Aizputes mūzikas skolu, kur mācās spēlēt vijoli, bet dēls – uz Kuldīgas sporta skolu, kur trenējas galda tenisā.

 Saimniekošanas gados zemeņu lietās uzkrāta milzīga pieredze. Ar savām zināšanām Ilmārs labprāt dalās, pie viņa brauc ne tikai pēc stādiem, bet arī pēc padoma. Var noskatīt vislabākās tehnoloģijas, bet darbs to īstenošanai jāiegulda pašam. Saimnieks ir ļoti sabiedrisks, atsaucīgs, īsts savas nozares patriots. Katru gadu novada uzņēmēji tiek izvirzīti konkursam “Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku balva”. Nominācijā “Gada lauksaimnieks” pagājušogad viens no četriem pretendentiem bija IK “Migl Dārzi” un saņēma pašvaldības atzinību un LLKC Kuldīgas biroja speciālbalvu.

Inese Blūma,

LLKC Kuldīgas novada lauku attīstības konsultante