Aktualitātes COPA/COGECA darba grupās

Lai sekotu līdzi lauksaimniecības nozaru aktualitātēm Eiropas Savienības (ES) mērogā un aizstāvētu Latvijas nozaru intereses, kā arī izteiktu pamatotu viedokli par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākamā plānošanas perioda izstrādātajām regulām, lauksaimniecības nozaru eksperti regulāri piedalās COPA/COGECA* un Eiropas Komisijas rīkotajās darba grupās, semināros un sanāksmēs Briselē. 

Putnu gaļa un olas
Aleksandrs Kovaļčuks 25 un 26. martā piedalījās COPA/COGECA un Eiropas Komisijas (EK) darba grupā „Putnu gaļa un olas".
Olu ražotājiem 2012. gads bija ļoti veiksmīgs, jo barības cenas bija samēra zemas, bet olu cenas – ļoti augstas. Taču 2013. gads ir sācies ar olu cenu un pieprasījuma kritumu. Vienīgi Vācija ir apmierināta ar olu tirgus situāciju, kas var būt izskaidrojams ar diezgan labu sava tirgus aizsardzību, ieviešot iekšējās labturības normas. EK uzskata, ka uzņēmēju peļņa joprojām ir labā līmenī, bet ražotāji iebilst, ka ir veiktas ļoti lielas investīcijas vistu būru aprīkošanai, lai izpildītu labturības normas.

Konsultatīvās grupas stratēģija 2012.–2014. gadam nosaka nozares attīstību un attiecas uz visiem putnkopības nozares pārstāvjiem. Stratēģijas galvenie virzieni:

• nodrošināt ES patērētājus ar mājputnu gaļas un olu izvēli, kas ir droši produkti un tiek ražoti atbilstoši putnu labturības un vides aizsardzības prasībām;
• vienkāršot un nodrošināt vienādu tiesību aktu īstenošanu attiecībā uz putnu labturību (saimniecībā, transportēšanas laikā un kaušanā);
• sasniegt nospraustos mērķus salmonellas samazināšanai ES broileru un tītaru ganāmpulkos;
• strādāt ar zinātniekiem, ražotājiem, likumdevējiem un citām ieinteresētajām personām, lai samazinātu kampilobaktērijas līmeni vistu ganāmpulkos (kampilobaktērija atrodas jēlā putnu gaļā un izraisa saindēšanos ar pārtiku);
• meklēt un veicināt tādu pasākumu ieviešanu, kas paredz samazināt ražošanas izmaksas;
• sniegt informāciju par dažādām veselības un higiēnas likumu prasībām, lai atvieglotu to piemērošanu, piemēram, ES Regulas 2160/2003/EC attiecībā uz salmonellu, un Regulu 2073/2005/EC par mikrobioloģiskajiem kritērijiem, kas piemērojami „gaļas izstrādājumiem, kas tiek patērēti pēc vārīšanas";
• nodrošināt, ka importētajiem produktiem no trešajām valstīm tiktu pievienots veselības sertifikāts, kas garantē pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem attiecībā uz augšanas stimulatoru izmantošanu utt.;
• sniegt patērētājiem par produkta izcelsmi pārredzamāku un saskaņotāku informāciju, jo ražotāji atzīst, ka patērētājiem ir tiesības saņemt informāciju par produkta izcelsmi, ko viņi patērē, tomēr šo noteikumu ieviešanas izmaksas, būtu jāsedz visiem pārtikas ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem;
• pārliecināties, vai noteikumi, kas attiecas uz starptautisko tirdzniecību, tiek īstenoti vienādi visās dalībvalstīs;
• konkurētspējas nodrošināšanai olu un mājputnu gaļas nozarēs vispirms veikt pilnīgu izmaksu / ieguvumu novērtējumu, pirms vēl tiek ierosināti tiesību akti;
• pārliecināties, ka mājputnu gaļas izstrādājumi un produkti ir pareizi definēti atbilstoši mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem;
• strādāt pie ES finansējuma, kas ir pieejams, lai veicinātu un informētu ES patērētājus no pārtikas nekaitīguma, kvalitātes, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības viedokļa par ražoto olu un mājputnu gaļu.

Jautājums par tirdzniecības sarunu gaitu ar Malaiziju, Taizemi, ASV, Kanādu un Japānu izraisīja karstas diskusijas, it īpaši attiecībā uz olu produktu importu no ASV. Labturības normas netiek ņemtas vērā, produktus importē lielā apjomā, kas apdraud iekšējo ES tirgu. Sagaidāms arī imports no Brazīlijas, jo pastāv vienošanās starp ASV un Brazīliju par putnu gaļas produktu un olu netirgošanu savā starpā. Nozares pārstāvji ultimatīvi pieprasīja EK rīkoties, lai aizsargātu iekšējo tirgu pret importu no trešajām valstīm.

Polijā ir sastopamas olas no Ukrainas, lai gan tai vēl nav atļaujas eksportēt olas uz ES.
Šobrīd nav nekādu eksporta kompensāciju mājputnu un olu produktiem, bet ir ļoti svarīgi, lai tiktu domāts par kompensācijām olu baltumam, kas paliek pāri, ražojot lielāko eksporta produktu – olu dzeltenumu.

Diskusijā par gaļas marķēšanu tika apspriesti trīs varianti:

1. jānorāda tikai dzimšanas vieta,
2. jānorāda dzimšanas vieta un izaudzēšanas vieta,
3. „liellopu modelis", norādot dzimšanas, izaudzēšanas un nokaušanas vietu.

ES Komisija vēl nav izlēmusi, kurš no šiem variantiem būtu pareizais. Uzņēmēji norādīja uz grūtībām, kas sagaidīs jebkuru ražotāju, marķējot putnu gaļu atbilstoši trešajam variantam. Piemēram, dējējvistu gaļas marķēšana var būt ļoti sarežģīta, jo olas var inkubēt vienā valstī, cāļus izaudzēt līdz jaunputniem – otrā valstī, vistas var dēt trešajā valstī un tikt nokautas – ceturtajā valstī.

Piena Padomes sanāksme
Dace Pastare 25. martā piedalījās Eiropas Piena Padomes (EMB) sanāksmē. EMB mērķis ir apvienot un pārstāvēt aktīvos piena ražotājus Eiropā, panākt taisnīgas piena cenas, pilnībā nosedzot ražošanas izmaksas, nodrošināt piena ražošanu atbilstoši pieprasījumam. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir izteikusi vēlēšanos iestāties EMB kā pilntiesīga dalībniece, ko pārējās dalīborganizācijas uzņēma pozitīvi.

• Vācijā ir izpētītas piena ražošanas izmaksas, kas atkarībā no reģiona svārstās no 0,48 līdz 0,55 EUR/kg. Piena iepirkuma cena, ieskaitot subsīdijas, svārstās no 0,41 līdz 0,48 EUR/kg. Ir skaidrs, ka ilgi strādāt ar zaudējumiem nav iespējams. EMB organizē sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par situācijas uzlabošanu un sagaidāmajām problēmām pēc piena ražošanas kvotu atcelšanas 2015. gadā.
• Vairākās ES valstīs norisinās akcija ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību piena ražošanas problēmām un nodrošināt godīgāku peļņas sadali starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju. Situācija katrā valstī ir atšķirīga. Galvenās problēmas, ar ko sastopas akcijas organizētāji, – pārstrādātāju nevēlēšanās fasēt piena produktus ar akcijas zīmi un tirgotāju atteikšanās iekļaut šos produktus preču sortimentā. Itālijas pārstāvji prezentēja savas kampaņas plānu, lai iesaistītos akcijā. Tā ir sīki un profesionāli izstrādāta. Ir labas idejas, kā izvairīties no konfrontācijas ar tirgotāju un pārstrādātāju atteikumiem – dažās organizācijas fasē pienu pašas, ražo produktus mazos kooperatīvu pārstrādes uzņēmumos un realizē mazumtirdzniecības vietās. Šie produkti ir dārgāki nekā parastā plaša patēriņa produkcija, tāpēc EMB veic reklāmas un izskaidrošanas kampaņas, iepazīstina sabiedrību ar akcijas mērķiem un rezultātiem.
• 2013. gadā EMB plāno divas lielas akcijas – traktoru rallijus aprīlī un jūnijā. Abas akcijas notiks Vācijā. Plānots, ka sabrauks traktori no zemnieku saimniecībām, lai izteiktu neapmierinātību ar pastāvošo sistēmu, kas pakļauj piena ražotājus iznīcības riskam.

Eksperte Dace Pastare iesaka, ka ir maksimāli jāpiedalās EMB darbā, lai izteiktu mūsu valsts piena ražotāju domas par notiekošo ES, kā arī saņemtu ieteikumus un izteiktu savas idejas situācijas uzlabošanai. Būtu jāpiedalās dažādu akciju norisē, lai demonstrētu Latvijas zemnieku nostāju. Jāvāc dati par piena pašizmaksu, jo statistikas dati nav objektīvi.

Profesionālo lauksaimniecības organizāciju darba devēju grupa (GEOPA)
Profesionālo lauksaimniecības organizāciju darba devēju grupas (GEOPA) eksperte Sarmīte Babāne Marseļā 21. un 22. martā piedalījās seminārā par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietekmi uz nodarbinātību.
Profesors Jeroen Buysse no Gentes universitātes ziņoja, ka laika periodā līdz 2013. gadam visnozīmīgākie Lauku attīstības programmā ir agrovides maksājumi, otrajā vietā atstājot lauku saimniecību modernizāciju. Profesors uzsvēra, ka KLP ir ietekme gan uz produkcijas apjomu un ražošanu, gan arī ražošanas struktūru, jo to pašu daudzumu var saražot daudzas mazās saimniecības vai dažas lielās saimniecības, jaunie vai gados vecāki zemnieki. To visu var noregulēt ar KLP izmantojamiem instrumentiem.

Semināra dalībnieki secinājuši, ka tiešmaksājumi ir palielinājuši novecošanās problēmu lauksaimniecībā nodarbināto vidū. Starp valstīm atšķirības ir ļoti lielas, tas varētu būt saistīts ar atšķirībām pensiju sistēmās. Beļģijas pārstāvis uzsvēra, ka vecums saimniecībās ir normāls, ja nozare ir dzīvotspējīga, ekonomiski izdevīga (piemēram, augļkopība, dārzeņkopība un piensaimniecība), bet, ja runā par liellopu gaļas ražošanu, tad šajā nozarē pārsvarā strādā novecojuši lauksaimnieki, jo nozare nav intensīva un tik ienesīga.

Jauno lauksaimnieku Eiropas organizācijas (CEJA) pārstāve Ingrida Pettersone ir izpētījusi, kādā veidā ES varētu uzlabot situāciju lauksaimniecībā. Lai to panāktu, nepieciešama atbilstoša izglītība, pieeja atbalstam un profesijai.
Jaunie lauksaimnieki kā šķēršļus saimniekošanai uzskata nepieejamību zemei un kredītiem, zemos ieņēmumus nozarē.
CEJA priekšlikumi – katrā ES dalībvalstī jādod priekšroka jaunajiem zemniekiem zemes iegādei, izglītībai, jāievieš atsevišķa programma Lauku attīstības plāna programmā, kur jaunajiem zemniekiem tiktu piešķirts atbalsts 80% apmērā.

Augļi un dārzeņi
Eksperte Mārīte Gailīte 13. un 14. martā piedalījās COPA/ COGECA un Eiropas Komisijas darba grupā „Augļi un dārzeņi".
Nozarei aktuāla ir „skolas augļa" programma. Pēc diskusijām tika pieņemts kopējais lēmums atbalstīt pirmo no EK piedāvātajiem trim izvēles variantiem (sk. „Lauku Lapas" iepriekšējo numuru), kas paredz, ka „skolas augļa" un „skolas piena" programma darbojas atsevišķi. Programmas finansējuma apjoms tiks palielināts. Komisijai tiks prasīts iekļaut programmas nosaukumā arī vārdu „dārzeņi", iespējas izdalīt produktus plašākai vecuma grupai, kā arī izdalīt tos ārpus skolas, piemēram, sporta un citu svētku pasākumos.

Par KLP – pēc 2013. gada Eiropas Komisija vēlas samazināt budžetu krīžu pārvaldīšanas pasākumiem. Tiek gaidīts, ka atsevišķiem atbalsta pasākumiem atbalsta intensitāte tiks palielināta līdz 75% un 90% (mazāk labvēlīgajos reģionos). Darba grupā tika pieņemts lēmums apkopot dalībvalstu viedokļus par ražotāju organizāciju attīstību pēc 2013. gada un nosūtīt COPA/COGECA pozīciju Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram D. Čološam.
ES līmenī ir pieņemti daži dokumenti negodīgās tirdzniecības prakses novēršanai, bet Eiropas Komisija gaida publiskās apspriešanas rezultātus. Ir paredzēta vairāku normatīvo aktu pieņemšana, bet daļa no tiem neattiecas uz augļiem un dārzeņiem.

COPA/COGECA sekretariāta darbinieki iepazīstināja ar darba gaitu dažu bioloģiskās ražošanas prasību precizēšanā. Šobrīd hidroponika ir aizliegta un dažas dalībvalstis tai pielīdzina arī audzēšanu konteineros, kas pildīti ar organisko substrātu. Tāpat nav īsti skaidras prasības audzēšanai siltumnīcās, bioloģiskajā ražošanā pieļaujamiem substrātiem utt. Dažās dalībvalstīs uzskata, ka kūdras lietošana bioloģiskajā ražošanā nav pieļaujama, jo tas ir ierobežots dabas resurss (turpretī Baltijā, Polijā un, iespējams, Skandināvijā, kur kūdra tiek izmantota pat apkurē, šis aizliegums ir pilnīgi neloģisks).

COPA/COGECA Prezidija sanāksme
Latvijas lauksaimniekus COPA/COGECA Prezidija sanāksmē 18. un 19. aprīlī pārstāvēja Maira Dzelzkalēja un Agita Hauka. Aktuāls jautājums tajā bija par negodīgās tirdzniecības praksi, kas ir svarīgs gan lauksaimniekiem, gan rūpniecībā nodarbinātajiem. Komisija, organizējot divus pasākumus, uzklausīs dalībvalstu viedokļus, lai varētu atrast veidu, kā mazināt negodīgu tirdzniecības ķēdi. Šie pasākumi ir:

1. augsta līmeņa forums, kurā tiks iesaistītas visas puses,
2. zaļais dokuments, kurā iespējams sniegt komentārus publiskajā konsultācijā līdz 30. aprīlim.

Tika izskatīts jautājums par programmām „Skolas piens" un „Skolas auglis". COPA/ COGECA Sekretariāts sagatavojis vēstuli EK Lauksaimniecības un lauku attīstības lietu komisāram D. Čološam par atbalstu pirmajai no trīs izvēles iespējām attiecībā uz „Skolas augļa" un „Skolas piena" programmu turpināšanu.

Lauku attīstības darba grupa
Agnese Hauka un Maira Dzelzkalēja 22. un 23. aprīlī piedalījās COPA/COGECA un Eiropas Komisijas Lauku attīstības darba grupās. Darba grupas laikā notika COPA/COGECA darba grupas vadītāja un divu vadītāja vietnieku vēlēšanas. Uz vadītāja amatu bija izvirzītas trīs kandidatūras, viņu vidū arī mūsu eksperte Maira Dzelzkalēja. Vēlēšanas noritēja divās kārtās, ar pāris balsu pārsvaru tika ievēlēta Maira, Francijas kolēģim atstājot iespēju ieņemt vadītāja vietnieka amatu. Par vietniekiem tika ievēlēti eksperti no Zviedrijas un Francijas. Darba grupu vadītāju un vietniekus ievēl no grupas dalībnieku vidus uz diviem gadiem. Galvenie pienākumi ir darba kārtības sastādīšana, darba grupas vadīšana, grupas viedokļa paušana EK Konsultatīvajās darba grupās un grupas izstrādāto dokumentu iesniegšana atbilstošajos Eiropas institūciju dienestos.

Maira Dzelzkalēja ir pirmais eksperts no Latvijas, kas tiek ne tikai izvirzīts, bet arī apstiprināts kādā amatā COPA/COGECA organizācijā. Tas ir ne tikai pagodinājums un iespējas, bet uzliek arī papildu pienākumus un atbildību mums visiem. Sveicam Mairu ar ievēlēšanu jaunajā amatā!

Sagatavots LLKC ES lauksaimniecības un lauku attīstības lietu birojā

Plašāk ar COPA/COGECA darba grupu ekspertu aktivitātēm iespējams iepazīties Valsts Lauku tīkla mājas lapā http://www.laukutikls.lv/copa_cogeca.
Dalība pasākumos organizēta VLT aktivitātes "Nozaru ekspertu ziņojumi" ietvaros.

* Uzziņai. COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1958. gadā. COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1959. gadā. Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.

Publikācija no informatīvā izdevuma "Lauku Lapa" Nr. 5 (98)