Kurzemes piekrastes zvejnieki iepazīst Klaipēdas kolēģu pieredzi

Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitāšu ietvaros šī gada 7. martā notika Kurzemes piekrastes zvejnieku mācību un pieredzes apmaiņas brauciens uz Klaipēdu. Pasākuma mērķis bija iepazīt piekrastes zvejniecību Klaipēdas reģionā. Brauciena tematiku ierosināja paši piekrastes zvejnieki, kuri arī bija brauciena dalībnieki. Kopā pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās 15 interesenti. 

Pirmais apmeklējuma objekts bija Klaipēdas zivju produktu izsole (http://www.zuvuaukcionas.lt). Tā savu darbību uzsāka 2007. gadā. Izsoles nams ietilpst ostas teritorijas kompleksā. Kopējās izbūves izmaksas ir aptuveni 5 miljoni latu, kas piešķirti no valsts līdzekļiem.

Izsoles namā ietilpst 250 kvadrātmetru liela zāle, kurā ir iespējams uzglabāt līdz 70 tonnām zivju. Zvejniekiem, kuri ir noslēguši līgumus par savu lomu piegādi, 80% savas produkcijas jāpārdod izsolei. Piegādi veic 17–22 kuģi. Kopā izsoles namā strādā astoņi cilvēki. Izsole notiek elektroniskā veidā, pircējiem pieslēdzoties internetā, bet ir iespējams piedalīties arī klātienē. Apgrozījums 2012. gadā bija 1680 tonnas. Galvenokārt tiek pārdotas mencas, jo pārejām zivīm neesot pietiekami liels pieprasījums un ir zema cena. Izsole saņem 6% no pārdoto zivju cenas, ar ko nodrošina savu darbību. Vietējie zvejnieki atzina, ka Klaipēdas zivju produktu izsolei ir valstiski noteikts monopols, kas ne vienmēr ļauj pārdot zivis par visizdevīgāko cenu.

Izsoles nama zivju uzglabāšanas zāle

Izsoles zāle

Izsoles namā tikāmies ar uzņēmuma direktoru Mindaugu Kokošku un Lietuvas Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības nodaļas vadītāju Vaclavu Petkusu, kurš ir arī zivju izsoles valdes loceklis. Viņš pastāstīja par piekrastes zvejas organizēšanu Klaipēdā. Notika neliela diskusija par atšķirībām Latvijas un Lietuvas piekrastes zvejas organizēšanā.

Otrais apmeklējuma objekts bija ESPERSEN zivju pārstrādes rūpnīca, ar kuras darbību tikām iepazīstināti. Rūpnīcā lielākoties pārstrādā importētas mencas. Sākumā uzņēmums pircis mencas arī Klaipēdas zivju produktu izsolē, bet Baltijas jūras menca ir pārāk maza un ekonomiski neizdevīga pārstrādei. ESPRESEN ir Dānijas uzņēmums, kuram ir filiāles visā pasaulē. Klaipēdā izveidotā rūpnīca ir vismazākā no visām. Tajā strādā 320 darbinieki, kas dienā pārstrādā 40 tonnas mencu. Savu darbību rūpnīca uzsākusi Baltijas reģionā tāpēc, ka te ir salīdzinoši zemas darbaspēka izmaksas. Pašlaik notiek rūpnīcas paplašināšana.

Brauciena noslēgumā apmeklējām dažus zivsaimniecības rīcības grupu (ZVRG) projektu objektus, kas Drevernas apgabalā tapuši ar Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) līdzekļu atbalstu. Tas sniedza ieskatu par to, kādi pasākumi tiek īstenoti ar EZF ceturtā prioritārā virziena atbalstu. Daudzi projekti izstrādāti teritorijas attīstībai, kā tas līdzīgi notiek arī Latvijā, piemēram, izveidota laivu piestātne un veikta krasta infrastruktūras sakārtošana. Tomēr daļa projektu veicina piekrastes zvejnieku darbības dažādošanu, atbalstot nozares, kas nav saistītas ar zvejniecību, piemēram, izveidota recirkulācijas akvakultūras sistēma, kurā audzē Āfrikas samus.

Laivu piestātne

Santa Brāle, Liepājas rajona partnerības EZF administratīvā vadītāja:
– Šī brauciena iniciatori bija biedrības Liepājas rajona partnerība padomes locekļi Vilnis Brikmanis un Aigars Laugalis, kuri pārstāv piekrastes zvejnieku intereses partnerībā un paši reāli darbojas šajā jomā. Pēc zivju izsoles apmeklējuma Klaipēdā un tikšanās ar tās direktoru Mindaugu Kokošku un Lietuvas Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības nodaļas vadītāju Vaclavu Petkusu bija iespēja dzirdēt arī Klaipēdas rajona VRG valdes locekļu viedokli par zivju izsoles darbību, kas nebija gluži slavinoša. Tas deva iespēju novērtēt šī jauninājuma plusus un arī mīnusus.

Interesants bija zivju pārstrādes uzņēmuma ESPERSEN apmeklējums, kas gan dod darbu vairāk nekā 300 darbiniekiem, taču diemžēl nepārstrādā no vietējiem zvejniekiem iepirktās zivis.

Aplūkojot dažus Klaipēdas rajona VRG teritorijā realizētos EZF projektus un diskutējot ar grupas pārstāvjiem, sapratu, ka kaimiņvalstī ir atšķirīga pieeja EZF projektiem gan atbalsta intensitātes, gan mērķauditorijas jomā. Varējām vērot pozitīvu pieredzi, ko varēsim izmantot nākamā plānošanas periodā, izstrādājot vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānu.

Domāju, ka pieredzes apmaiņas brauciens uz Klaipēdu bija laba iespēja piekrastes zvejniekiem uzzināt par savu amata brāļu darba iespējām un arī trūkumiem Lietuvā, kā arī gūt kādu labu ideju savas darbības dažādošanai, realizējot EZF projektus.

Kristaps Gramanis,
LLKC Zivsaimniecības sadarbības tīkla Sekretariāta projektu vadītājs

Foto: Kristaps Gramanis