Kā palielināt kviešu ražību un samazināt izaudzēšanas izmaksas? Par šo tēmu spriests Briseles brīvās universitātes rīkotajā darba grupā „Kviešu biotehnoloģijas un iespējas attīstīt kviešu audzēšanu pasaulē”, kurā piedalījās Zemnieku saeimas pārstāvis Aigars Šutka. Darba grupas sanāksmē secināts, ka šobrīd pasaulē kvieši nodrošina 21% no visām saražotajām kalorijām pārtikai un lopbarībai un 20% no visa saražotā proteīna. Eiropā pēdējos gadu desmitos valda zināma stagnācija kviešu tehnoloģijās. Kopumā 20 pasaules lielākajās kviešu audzētājvalstīs ražības pieaugums ir apstājies. Secināts, ka 12 lielākajās valstīs ar relatīvi augstām ražām (lielākoties Rietumeiropas valstis) ražības kāpums ir apstājies kopš 1995. gada, bet septiņās valstīs ar relatīvi zemām ražām (lielākoties Centrālās un Austrumeiropas valstis) ražības pieaugums ir apstājies kopš 1975. gada.
Līdz šim pasaulē nav neviena kviešu biotehnoloģijas projekta, kas būtu ieviests ražošanā. Kopš 2000. gadu sākuma, kad ASV, Kanāda un Austrālija vienojās par šādu projektu īstenošanu, ir uzsākta aktīva pētniecība. Izmēģinājumi Kanādā ar HT (herbicīdu toleranti) kviešiem parādījuši + 9% ražas pieaugumu un par 16-26 ASV dolāriem mazākas izmaksas uz ha un par 25- 50 ASV dolāriem lielāku peļņu no ha.
Zinātnieki prognozē, ka apmēram 3 gadu laikā varētu tikt atklāts pilns kviešu genoms, kas dos iespēju daudz ātrāk un mērķtiecīgāk strādāt ar kviešu selekciju un biotehnoloģijām.
Dabra grupas diskusijās atgādināts, ka ir izveidota globāla organizācija, kas nodarbojas ar kviešu, kā kultūrauga uzlabošanu. Organizācijā apvienojas, gan valstis un pētniecības iestādes, gan arī privātās kompānijas (www.wheatinitiative.org).
Šobrīd kviešu audzēšanā no ekonomiskā viedokļa daudz efektīvākas ir valstis ārpus Eiropas. ASV un Kanāda spēj saražot kviešus ar daudz zemāku pašizmaksu, pat iegūstot vidēji no ha daudz mazākas ražas kā Eiropā.
Pēc COPA-COGECA darba grupu ekspertu atskaitēm informāciju sagatavoja
LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja
Iveta Tomsone
Pievienot komentāru