LLKC apbalvo labākos piekrastes jauniešu uzņēmējdarbības projektus

Salacgrīviešu Jāņa Auziņa un Riharda Kastova projekts „Nēģu pārstrādes uzņēmuma izveide un iekārtu iegāde” atzīts par labāko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajā piekrastes jauniešu uzņēmējdarbības konkursā. Tas tika rīkots Valsts Zivsaimniecības tīkla aktivitātes „Atbalsts jauniešiem zvejniecības tradīciju apguves un uzņēmējdarbības veicināšanai” ietvaros. Konkursa noslēgums norisinājās 3.oktobrī, Engures novada Saieta namā. Žūrijai noklausoties 10 finālistu prezentācijas, tika noteikts labākais uzņēmējdarbības projekts, kam balvā piešķirti 1000 Ls tā īstenošanai.

LLKC valdes loceklis Edgars Linde: „Konkurss norisinās jau otro gadu un tā mērķis ir rosināt jauniešus palikt piekrastes teritorijās, nodarbojoties ar aktīvu uzņēmējdarbību dažādās jomās. Lai to īstenotu sniedzām ieinteresētajiem jauniešiem ieskatu uzņēmējdarbībā ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, centāmies palīdzēt definēt un pilnveidot biznesa idejas.”

Konkursa noslēgumā piedalījās 10 finālisti, ar biznesa projektiem par uzņēmējdarbības attīstīšanu piekrastes teritorijās. Starp veiksmīgākajiem ir arī Jānis Raginskis no Ķesterciema ar projektu „Zivju apstrāde” (naudas balva 700 Ls), Sandija Kauliņa no Salacgrīvas ar projektu „Zivsaimniecības Tūrisma informācijas centra izveide Salacgrīvā” (naudas balva 500 Ls), Pauls Vinklers no Salacgrīvas ar projektu „Mēbeļu un dažādu aksesuāru izgatavošana no jūrā izskalotiem koku zariem” (naudas balva 400 Ls), Agnis Pūris no Lapmežciema ar projektu „Latvji, brauciet jūriņā!” (naudas balva 350 Ls) un Baiba Andersone no Tumes pagasta ar projektu “Jāšanas sporta popularizēšana, aploka atjaunošana” (naudas balva 250 Ls).

Konkursa uzvarētāji Jānis Auziņš un Rihards Kastovs šobrīd ir studenti, kuri dzimuši un auguši Salacgrīvā. Ar nēģu pārstrādi nodarbojušies jauniešu senči jau vairākās paaudzēs, tāpēc saskatot perspektīvu šajā virzienā arī nākotnei, tika nolemts biznesa projektu rakstīt tieši par nēģu pārstrādes uzņēmuma izveidi un iekārtu iegādi. Projekta galarezultāts būs nēģi želejā kārbās, kurās tos varēs uzglabāt aptuveni gadu.

Jānis atzīst, ka konkurss abiem jauniešiem ir ieguvums tieši pieredzes ziņā: „Bija iespēja apmeklēt uzņēmumus, kuri nodarbojas ar zivju pārstrādi, aprunāties ar nozares speciālistiem, iegūt informāciju par tirgus tendencēm. Tas ir ļoti svarīgi, jo bieži vien jauni cilvēki uzskata, ka ir par maz pieredzes, lai piedalītos tādos projektos, baidās.”

Lai gan sākumā ar projekta rakstīšanu esot veicies gausi, jaunieši sapratuši, ka ir jādara un tad arī būs rezultāti. Jānis un Rihards ir apņēmības pilni realizēt savu biznesa projektu un iegūtā naudas balva būs kā labs ieguldījums attīstībā. Jautāti, ko abiem nozīmē palikt un strādāt piekrastes teritorijā, atbilde ir viennozīmīga: „Pirmkārt, tās ir mūsu mājas, tur mēs esam uzauguši, tā ir mūsu ierastā vide un citur doties negribās. Gribās saglabāt visu to brīvību, kas mums ir Salacgrīvā.”

Pārliecināts par uzņēmējdarbības attītšanu piekrastes teritorijā ir arī konkursants no Lapmežciema Agnis Pūris: „Esmu latvietis, esmu dzimis Latvijā, audzis Latvijā un vēlos šeit dzīvot un strādāt.” Agnis pēc profesijas ir namdaris, taču tā kā Agņa mamma ir uzņēmēja un nodarbojas ar karsti kūpinātu zivju apstrādi, jaunietis attīstījis ideju, kā uzņēmumu paplašināt: „Radās doma, kā papildinājumu izveidot netradicionālu tirdzniecības vietu – pārvietojamu laivu – kā unikālu priekšmetu, lai piesaistītu pircējus izbraukuma tirdzniecībā.” Agnis atzīst, ka dalība piekrastes jauniešu uzņēmējdarbības konkursā viennozīmīgi ir devusi neatsveramu pieredzi un pamudinājumu aktīvai savas idejas īstenošanai dzīvē: „Ideja jau tiek realizēta dzīvē – laiva tiek renovēta un apdarināta ar visu nepieciešamo, lai varētu doties izbraukumtirdzniecībā. Mērķis ir šo projektu pabeigt līdz jaunajam gadam un iespējams jau pavasarī sākt aktīvu uzņēmējdarbību.”

Nemazāk oriģinālu ideju pasākumā prezentēja salacgrīvietis Pauls Vinklers ar projektu „Mēbeļu un dažādu aksesuāru izgatavošana no jūrā izskalotiem koku zariem”. Pauls ar kokapstrādi nodarbojas jau vairāk kā 12 gadus. Viņš nonācis pie secinājuma, ka vēlas sākt uzņēmējdarbību pats, prātā ienākusi arī projekta unikālā ideja – veidot mēbeles un aksesuārus no jūrmalā izskalotajiem kokmateriāliem, tādējādi pircējam piedāvāt luksusa preci. Pauls ir apņēmības pilns savu biznesa ideju attīstīt arī tālāk: „Nedomāju apstāties pie šī konkursa, savu ideju plānoju attīstīt un pilnveidot vēl vairāk. Manuprāt, ideja ir unikāla un noteikti dzīvotspējīga.”

Engurietis Jānis Raginskis nodarbojas ar zvejniecību jau trešajā paaudzē. Jaunietis  darbojas viens pats, zvejo tikai ar zivju murdiem un šobrīd tirgo tikai svaigas zivis. Konkursā Jānis prezentēja savu biznesa ideju „Zivju apstrāde” – produkcijas klāsta palielināšana ar kvalitatīvi uzglabātām saldētām zivīm, ko varētu realizēt iegādājoties saldēšanas iekārtu. Jānis atzīst, ka projekta ietvaros uzzinājis daudz jauna, iepazinies ar jauniešiem, kuri vēlas saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdārbību piekrastes teritorijās, tādējādi paplašinājis arī savu profesionālo kontaktu loku, kas noteikti nākotnē noderēs.

LLKC Lauku attīstības nodaļas vadītāja Elīna Ozola: „Lielākais gandarījums ir redzēt, ka gan mācības, gan kopā sanākšana, gan konkurss un naudas balvas jauniešiem tik daudz ko dod - zināšanas, savstarpējos kontaktus, motivāciju un stimulu savas uzņēmējdarbības idejas patiešām īstenot un tādā veidā uzturēt aktīvas un apdzīvotas piekrastes teritorijas. Dzirdot tik daudz interesantas un reālas idejas, kā arī saklausot pozitīvās atsauksmes, visticamāk šāds pasākums un konkurss nākamajā gadā ir jāpaplašina, lai dotu iespēju vēl vairāk jauniešiem iegūt interesantas zināšanas par zvejniecības tradīcijām, kā arī uzņēmējdarbību un dotu stimulu pašiem sākt savas idejas īstenot.”

Informāciju sagatavoja
Elīna Pundure
LLKC Sabiedrisko attiecību speciālsite