Pirtniece un mājražotāja vienā personā – Arnita Melberga

Ciemojoties Balvu pilsētas pašā nomalē pie pirtnieces – mājražotājas vai arī vienkārši enerģiskās saimnieces Arnitas Melbergas, var sajust viņas darba sparu, mīlestību uz to, ko viņa dara. Priecē tas, ka ir drosmīgi cilvēki, kas uzņemas atbildību par savu dzīvi un īsteno savus sapņus.

Arnita jau pāris gadu vairs nestrādā algotu darbu, bet ir saimnieciskās darbības veicēja, – viņa nodarbojas ar pirtniecību un mājražošanu. Tas viss aizsākās, kad ģimene 2014. gadā izbūvēja nelielu pirtiņu savām vajadzībām. Tā kā Arnitai iešana pirtī nebija sveša lieta – tas praktizēts jau no bērna kājas savās vecāku mājās, tad šī bija nostalģiska sajūta – atsākt pirtī iešanu. Viņa vēlējās to darīt pareizi – iemācīt to saviem bērniem un ģimenei, tādēļ sāka aizrauties ar pirts procedūru un visu ap to saistīto lietu izzināšanu. 2015. gadā iziets mācību kurss pirts skolā. Nu jau pagājis pāris gadu, kā visas šīs gudrības sāktas izzināt un pielietot praksē, un Arnitai šis darbs ir kļuvis par sirdslietu.

Pieprasījums pēc pirts procedūrām ir liels

Varētu šķist, ka pirtiņas laukos ir gandrīz vai katram un kurš gan nāks speciāli uz pirti pierakstīties, bet pieprasījums pēc pirts procedūrām ir liels. Kāds cilvēks nolemj iepriecināt savu draugu vai radinieku, uzdāvinot dāvanu karti, kāds uzzina no cita atsauksmēm, un tā ziņas par šo iespēju aiziet plašumā. Arnita piedāvā dažādas pirtiņas – gan mazuļu, gan līgavu, gan meditāciju, gan arī ģimeņu un pāru pirtiņas – katram pēc savām vēlmēm un vajadzībām. Pirms pirtī iešanas Arnita klientiem lūdz atslēgt tālruņus, lai cilvēki varētu izbaudīt laiku ar savām domām vai tuvo cilvēku kompāniju. Mūsdienās, kad visi esam tik aizņemti ar savām lietām, un daudzi ir gluži atkarīgi no dažādām viedierīcēm, mēs maz laika veltām tiešam kontaktam vienam ar otru. Pirts dod iespēju cilvēku kompānijai labi pavadīt laiku kopā, būt klātesošiem.

Pirtī neder steiga

Pati būtība, kā Arnita saka, ir lēna ķermeņa uzsildīšana, process notiek 60–70 grādos. Daudziem ir cita sapratne par to, kā jāiet pirtiņā, – viņiem vajag, lai ir liels karstums,  un tad tik esot labi. Savukārt pirtniece apgalvo, ka pareizi esot karsēties mazākā temperatūrā. Šeit neder steiga, jābauda un jāļaujas sevis lutināšanai, izkarsēšanai un izpēršanai. Pirts procedūras ilgums, ko klientiem piedāvā Arnita, ir apmēram trīs  stundas, kuru laikā notiek karsēšanās, ieziešanās ar skrubjiem, pēršana un beigās arī ādas un ķermeņa pabarošana ar maskām.  Skrubji un maskas arī ir Arnitas pašas gatavoti – no dabīgām izejvielām, zālītēm. Arnita apguvusi klasiskās masāžas kursus, kas palīdz procedūru laikā. Lielākoties izmanto tradicionālās bērza, skujeņu, liepu un ozolu slotiņas. Pirts slotiņas Arnita gatavo no visa, kas apkārtējā dabā pieejams – no mežos, pļavās, piemājas dārzā sastopamā.

Pirtī tiek izmantotas arī dažādas zālītes un augi, lai raisītu aromātu, katrai zālītei ir sava iedarbība, piemēram, piparmētra palīdz vieglāk pārciest karstumu pirtī, jasmīna aromātu izmanto mīlestības sfērā kā jūtu stiprinātāju.

Piemājas zemītē aug dažādi ogulāji – upenes, plūmes, jāņogas, ķirši, cidonijas, kas vēlāk pārtop dažādos sīrupos, želejās un citos izstrādājumos.

Plašs mājās ražoto produktu klāsts

Arnita nodarbojas ar pašas pārtikas produktu ražošanu mājās. Produktu klāstā ir mājās cepta maize, dažādas zāļu tējas un sīrupi no augiem un ogām, kā arī ķermeņa skrubji un maskas. Ziemas sezonā aktuāls ir ingvera sīrups, kuru pievieno tējai vai dzer atsevišķi, lai stiprinātu imunitāti; organisma spēcināšanai un attīrīšanai noder pieneņu ziedu sīrups, bet pret iesnām un klepu ieteicams ir priežu čiekuru sīrups. Arnita vāc no dabas visu vērtīgo, lai pēc tam vajadzības gadījumā būtu iespēja lietot dabīgus produktus savas veselības nostiprināšanai un dziedināšanai.

Svarīgas ir zināšanas

Zināšanas par augiem un receptes Arnita smeļas no Latvijas praktiķēm – zāļu sievām un regulāri apmeklētām lekcijām, kursiem un meistarklasēm. Tiek uzturēta saikne ar saviem domubiedriem, kuri savā starpā apmainās ar informāciju. Ziemā vairāk laika atliek pastudēšanai un jaunas informācijas iegūšanai, bet, kad daba mostas, – tad Arnitai sākas aktīvais laiks, kad jāvāc augi, jāgriež pirts slotiņas, jākopj dārzs un jāgatavo dabas radītie labumi.

Latvisko rituālo skolā Arnita apgūst uguns rituālu vadīšanu. Šogad tika iedibināta jauna tradīcija “Elkšņu” pirtiņā – vasaras saulgriežu svinēšana.

Nozīmīgs ģimenes atbalsts

Bez ģimenes atbalsta nebūtu bijusi drosme uzdrīkstēties un mēģināt īstenot savu sapni, tāpēc Arnita saka paldies vīram un bērniem, kuri ir lielākie atbalstītāji – gan morāli, gan fiziski, gan dažreiz arī materiāli.

Arnitai gandarījumu sniedz tas, ka cilvēkiem patīk tas, ko viņa rada un sniedz ar pirts procedūrām. Viņasprāt, sāk atgriezties senās, labās tradīcijas – pirtī iet nevis “tusēties” un lietot alkoholu, bet patiešām gūt labsajūtu savam ķermenim un garam, izbaudot veselīgu un mierpilnu pirts procedūru.

Pirtniekam nav fiziski viegls darbs. Arnita uzskata, ka svarīgi ir, lai ir laba veselība, jo pārējais jau mums ir dots – brīnišķīgā daba, kura sniedz  neskaitāmas iespējas mums izpausties.

Nākotnes ieskatā Arnita cer nodarboties ar to pašu, ko jau dara, bet papildus ir vēlme radīt vietu, kur ciemiņiem un tūristiem palikt pa nakti.

Ar “Arnitas labsajūtu darbnīcas” produkciju un piedāvātajiem pakalpojumiem iespējams iepazīties: https://www.facebook.com/ArnitasLabsajutuDarbnica/

Arita Boka, LLKC Balvu konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: no Arnitas Melbergas arhīva